Vērtējot
pašreizējo situāciju skolās un valstī, izskanējusi doma, ka 1. – 6.
klašu skolēni varētu mācīties attālināti, vecākiem tas jāsaskaņo ar
skolu un jāspēj pieskatīt un atbalstīt bērnu, tā uzsvērusi izglītības un
zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP). Viņa pauda, ka vecāki kopā ar
skolu var vienoties par kopēju stratēģiju, kā pasargāt bērnu, ja tā ir
emocionāla vai kāda cita vajadzība. Ministre teica, ka ir svarīgi, lai
vecākam būtu iespēja pieskatīt un atbalstīt bērnu, sagatavot mācību
materiālus, bet, ja vecākam tādu iespēju nav, tad bērnu nevar atstāt
mājās.
«Bauskas Dzīve» skaidroja, vai skolas mūsu novados vispār
varētu nodrošināt tādu mācību norisi, kad daļa skolēnu vienā klasē
mācās attālināti, daļa – klātienē.
Pilsrundāles vidusskolas direktore: Attālinātajā procesā atzīmes ir augstākas, bet vai zināšanas patiesi tām atbilst?
Antra
Žukovska, Pilsrundāles vidusskolas direktore, uzskata – ja šis process
atkal palikšot uz pašvaldību un skolu direktoru atbildības pleciem, tas
nebūs īstenojams.
Viņa skaidro: «Jau tagad, organizējot mācību
procesu skolā tiem skolēniem, kuri mācās klātienē, un tām klašu grupām,
kuras mācās attālināti, ir sarežģīti. Skolotājiem ir jānovada stunda
klātienē, pēc stundas klase jāvēdina, jādezinficē atbilstoši prasībām,
dažu minūšu laikā jāpieslēdzas attālinātai mācīšanai. Protams, visi to
dara un izdarīs, jo skolotājs pēc būtības ir atbildīgs pret skolēniem un
vecākiem. Vēl papildus mācību stundām skolotājam ir klašu audzinātāja
pienākumi, mācību satura plānošana, stundu gatavošana klasēm, kuras
strādā pēc jaunajām kompetencēm, piedalīšanās metodisko jomu grupu darbā
un vēl daudzi citi pienākumi.
Pēc mācību stundu vadīšanas seko darbu
labošana, gatavošanās nākamajai darbdienai, sazināšanās ar vecākiem.
Pašlaik jau gandrīz visi skolotāji strādā 40 stundas nedēļā.»
Ja
vecāki izvēlēšoties sistēmu, kas viņiem ērtāka, tad A. Žukovskai ir
vairāki jautājumi: kas dubultos finansējumu skolām? Kas papildus
nodrošinās skolu ar skolotājiem, kuri strādās ar tiem audzēkņiem, kuri
mācīsies attālināti, jo vienlaikus vadīt stundu attālināti un klātienē
fiziski nav iespējams? Vai tas paliek kā papildu uzdevums skolai un
pedagogiem?
«Ļoti būtiski – kas notiks ar 9. un 12. klašu
jauniešiem, kuriem jākārto eksāmeni? Pēc manām domām, šo klašu skolēniem
zināšanas jāapgūst klātienē, jo viņu nākotne ir atkarīga no zināšanu
kvalitātes. Mani pedagoģiskās prakses vērojumi liecina, ka attālinātajā
mācību procesā daudziem skolēniem vecāki palīdz veikt pārbaudes darbus
un citus uzdevumus. Skolotājam neredzot, notiek savstarpēja skolēnu
sazināšanās par pareizajām uzdevumu atbildēm, lai uzdevums formāli būtu
izpildīts. Jā, atzīmes ir augstākas, bet vai zināšanas patiesi atbilst
šīm atzīmēm? Domāju, ka pašvaldībai jāizlemj, kādu modeli īstenot
skolā.»
Bauskas novada izglītības darbinieki: Būtu jāmeklē papildspēki
Vecsaules
pamatskolas direktore Lilija Bula, izvērtējot jaukta mācību procesa
scenāriju, sacīja: «Tas nav organizējams. Strādājot attālināti, jāskatās
e-pasti, jādarbojas ar datoru, tas nav savienojams ar darbu klātienē.
Mazajās klasītēs, ja vecāki ir atbildīgi, var strādāt mājmācībā, bērni
tad ierastos uz pārbaudījumiem. Skolotājiem tāds darbs, kad daļa klases
jāmāca klātienē, daļa – attālināti, fiziski nav iespējams. Vairāki bērni
pašlaik slimo, ar viņiem notiek individuāls darbs. Katrai klasei ir arī
sava «WhatsApp» grupa. Tiek izmantotas visas iespējas.»
Vecsaules
skolā darot visu, lai mazākās klases mācītos klātienē, katru dienu
mērot temperatūru, skolotājiem ir vizieri, skolā ir arī
vienreizlietojamās maskas. Arī mācību darbā ir visas iespējas. Pedagogi,
strādājot ar vecākajām klasēm, izmanto «Microsoft Teams», uzdevumi.lv
un citus digitālos rīkus. Izglītības ministrijai iesniegts pieprasījums
pēc portatīvajiem datoriem, tos gan solot tikai decembrī. «Būtu vieglāk,
ja visiem būtu vienāds mācību režīms, bet pašlaik vienkārši jāiztur.
Priecājos, ka Bauskā vēl ir stabila situācija, gribētos, lai tā arī
paliktu. Tomēr nevaram prognozēt, cik ilgi tā būs,» sacīja L. Bula.
Bauskas
pilsētas pamatskolas direktors Jānis Rumba par mācīšanos dažādā režīmā
teic, ka «pašlaik tādu gadījumu nav, kad vecāki grib, lai bērns mājās
strādā». Turklāt skolotājiem tas nemaz nebūtu izdarāms. Tad būtu jāmeklē
papildspēki.
«Pašlaik iesaka slimiem bērniem nenākt uz skolu,
tādos gadījumos klases audzinātājs sazinās un dod uzdevumus, ko bērns
mājās kopā ar vecākiem izpilda. Protams, var būt gadījumi, kad vecāki
līdz zināmai klasei māca paši, bet tad arī vecākiem ir ļoti daudz
jāstrādā. Katru rītu skolā mērām temperatūru. Ja kādam tā ir, sazinoties
ar vecākiem, bērns tiek sūtīts mājās. Arī skolotāji, piemēram, ar
iesnām nedrīkst nākt uz darbu. Pašlaik visiem jāsadzīvo ar situāciju.
Centīsimies, cik vien ilgi varēsim, strādāt klātienē, pašlaik skolotāji
steidz ņemt jauno mācību vielu,» skaidro J. Rumba.
Linuta Ģerģe,
Bauskas Valsts ģimnāzijas direktore, teic to pašu, ka atšķirīgs mācību
režīms vienā klasē «nav reāli īstenojams». Skolotāji strādā ar klasi un
par to saņem atalgojumu. Ja vēl būtu jāstrādā attālināti, tas būtu
dubultdarbs. «Ja vecāks raksta iesniegumu par mācībām mājās, tad viņš
arī uzņemas atbildību par rezultātiem, seko līdzi, tās varētu būt arī
īsas skolotāju konsultācijas. Ģimnāzijā vēl neviens vecāks gan nav
izteicis tādu vēlmi. Mums ir laba apmeklētība, pašlaik nav ilgstoši
slimojošu bērnu. Sesto klasi mācām vecajā korpusā, lai brīvāk.
Sākumskolā viss ir kārtībā, mācāmies klātienē.»
Kāda pilsētas
skolas pedagoģe sacīja, ka pašlaik vēl notiek mācības darbam ar
«Microsoft Teams» programmu, ko citas skolas jau izmanto. Savukārt
baušķenieces Sanitas dēls mācās Bauskas Valsts ģimnāzijas 7. klasē,
iepriekš stundas bijušas platformā «Zoom», savukārt pašlaik – «Microsoft
Teams», darbojoties ar jauno programmu, pusaudzim nesanācis piedalīties
čatā. Dēls esot patstāvīgs, tiekot galā ar mācībām. Turklāt katru dienu
neesot tiešsaistes stundu, citās dienās ir patstāvīgi pildāmi uzdevumi.
Pedagogi Vecumnieku novadā apmācīti programmas «Microsoft Teams» lietošanā
Vecumnieku
novada izglītības iestādēs mācību process rit savu gaitu, pašvaldībai
nav informācijas par to, ka būtu problēmas ar attālināto mācību
nodrošināšanu 7. – 12. klasēm. Tiek iedzīvināta un arvien pilnvērtīgāk
izmantota programma «Microsoft Teams», diemžēl darbu ierobežo no valsts
puses kavētais datortehnikas iepirkums, kur sākotnēji solītais rezultāts
oktobrī nu varētu būt sagaidāms vien gada beigās – tā situāciju nozarē
sarunā ar «Bauskas Dzīvi» ieskicē Jānis Kovals, novada domes
priekšsēdētāja vietnieks.
Pašlaik par iespējamu mājmācību 1. –
6. klašu posmā, kā viņš atzīmēja, pārsvarā runā lielajās pilsētās, kur
progresē saslimstība ar «Covid-19»; Vecumnieku novadā pēc aktuālākās
pieejamās informācijas ir tikai viens saslimšanas gadījums, un tas
skolas dzīvi neietekmē – bērni mācās izglītības iestādēs, un nav bijis
signāla, ka kāda ģimene būtu izteikusi vēlmi nodrošināt skolēnam
attālinātu apmācību. «Mana pārliecība un arī sarunās ar pedagogiem un
direktoriem ir izgaismojies viedoklis, ka maksimāli ilgi, kamēr vien
vīruss nav sasniedzis skolas, jāturpina mācības klātienē. Var jau sacīt,
ka ar attālināto procesu skolas tiek galā, taču pedagogi, kuriem bijusi
iespēja strādāt lielā Rīgas skolā neklātienē un pie mums klātienē, var
salīdzināt un atzīt, ka septembrī apgūtās vielas apjoms bijis ļoti
atšķirīgs, protams, par labu klātienes mācībām. Tāpēc ļoti svarīgi,
kamēr saslimšanas gadījumu nav, domājot par kvalitatīvas izglītības
nodrošināšanu bērniem, strādāt klātienē,» uzsver J. Kovals.
Daudz
tiek darīts, lai 7. – 12. klašu posmā zinību apguves process būtu
iespējami kvalitatīvāks. Veikta pedagogu apmācība programmas «Microsoft
Teams» lietošanā. Pašvaldības pārstāvis vērtē, ka šim rīkam ir plaša
funkcionalitāte un, ja to izmanto ar pilnu jaudu, mācību priekšmetu
apguve vienā virtuālā vidē pielīdzināma darbam klasē: bērnus var sadalīt
grupās, ērti sekot uzdotā izpildei, organizēt kontroldarbus,
mājasdarbus, nosūtīt materiālus u. c. «Cerams, ka pedagogi ar šo vidi
apradīs, atkārtos apgūto, nostiprinās zināšanas un arvien plašāk savā
darbā izmantos «Microsoft Teams» iespējas, lai bērniem nav «jāskraida»
no vienas platformas uz citu. Zinu pedagogus, kuri ir ļoti apmierināti
un aktīvi darbojas,» teic J. Kovals. Vērtējot tehnisko nodrošinājumu,
viņš atklāj, ka Skaistkalnē ir bijušas pro-blēmas ar interneta jaudu,
taču pašlaik tiek meklēts risinājums, kā to sakārtot, «jo lielu ilūziju
pagaidām nav, ka 7. – 12. klašu skolēni varētu atgriezties pie klātienes
mācībām». Domes priekšsēdētāja vietnieks atzīst, ka statistikas
rādītāji valstī joprojām ir satraucoši un arvien tiek domāts par dažādu
ierobežojumu noteikšanu, taču, viņaprāt, būtu lietderīgi, ja
pašvaldības, vērojot epidemioloģisko situāciju novadā, pašas būtu
tiesīgas lemt un izšķirties – vai organizēt mācību procesu klātienē vai
attālināti.
Kāpēc daļa vecāku nerespektē valstī noteikto kārtību?
Svetlana
Vāverniece, Skaistkalnes vidusskolas direktore, uzsver, ka Izglītības
likums nosaka – mūsu valstī obligāta ir bērnu no piecu gadu vecuma
sagatavošana pamatizglītības ieguvei un pamatizglītības iegūšana vai
pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai,
un vecāki ir atbildīgi par to. 58. panta 2. punktā tas formulēts šādi:
«Vecāki (personas, kas realizē aizgādību) ir atbildīgi par to, lai bērns
iegūtu obligāto izglītību.» Tāda kārtība, kad daļa klases skolēnu
mācītos klātienē, bet daļa – attālināti, viņasprāt, realitātē nav
iespējama.
«Kāpēc daļa vecāku nerespektē valstī noteikto kārtību?
Sejas aizsargmaskas saviem bērniem negādās, jo uzskata, ka tās ir
muļķības, uz skolu nelaidīs, jo tā nav droša. Bet vai paši spēj sagādāt
pilnīgi drošu vidi? Lūdzu, lai kārto mājmācību un paši kļūst par
mājskolotājiem saviem bērniem vai pieaicina pedagogus no malas!»
sašutumu neslēpj direktore. «Kā vecāki iedomājas – kā skolotājs
vienlaikus varēs strādāt gan klātienē, gan attālināti? Kas un kā par to
darbu samaksās?» S. Vāverniece atzīmē, ka skolas, cik vien iespējams,
cenšas ievērot visas instrukcijas un nolikumus. Pirmsskolas un
sākumskolas audzēkņiem ir vajadzīgs pedagogs, kurš iemāca pareizi
rakstīt, lasīt, kurš ar bērnu ir kopā un palīdz apgūt mācīšanās
paņēmienus. Ne mazāk būtiska nozīme ir socializācijai. Protams, ja
skolēns ir slims vai karantīnā, izglītības iestāde viņam noteikti
nodrošinās attālinātu apmācību.
«28. oktobrī ministre pareizi un
skaidri pateica, ka mācību procesu organizēt daļai klases klātienē un
daļai attālināti nav iespējams un pašlaik nav vajadzīgs. Skolotājiem
pašlaik jau tā ir liela slodze, strādājot gan klātienē, gan attālināti,»
teic S. Vāverniece.
Ne vienmēr brīvība sevi attaisno
Misas
pamatskolas direktore Anna Balgalve, vērtējot izskanējušo ideju par
vecāku izvēli saistībā ar apmācību veidu jaunāko klašu skolēniem, pauda,
ka tā būtu «atbildības noņemšana no atbildīgās ministrijas pleciem par
ne visai populāriem lēmumiem» un ka šādu mācīšanās modeli varētu
piedāvāt cilvēki, kuri neizprot pedagogu un izglītības jomas darba
specifiku.
«1. septembri sākām ar domu – kaut neatkārtotos šāds
pavasara pārsteigums, pēc kura pedagogi bija noguruši, strādājot
neierastā un pastiprināta darba režīmā, meklējot veiksmīgākos
risinājumus apmācības procesam. Situācija atkārtojas neatkarīgi no kāda,
bet pieņemt lēmumus, kā to pārvarēt pēc iespējas saudzīgāk visām
iesaistītajām pusēm – tas gan ir izglītības nozares uzdevums,» uzsver
direktore.
Viņa neatbalsta domu par vecāku izvēlēm bērnam mācīties
mājās vai iet uz skolu. «Skolā nestrādā pārcilvēki, kuri vienlaikus
vienai klasei var nodrošināt mācību procesu klātienē un attālināti. Tas
prasa no pedagogiem papildu enerģiju un laika resursus, lai sagatavotos
un novadītu stundu divās dažādās apmācības platformās, nodrošinātu
kvalitatīvu darbu, atgriezenisko saiti katram bērnam un vēl gatavotos
stundām uz katru nākamo dienu. Vai valdība ir gatava pieņemt lēmumu
pedagogus atalgot par papildus ieguldīto darbu un vai visu var izteikt
naudā?» retoriski vaicā A. Balgalve. «Ne vienmēr brīvība sevi attaisno,
reizēm tā maksā dārgi un šoreiz – pedagogiem. Ja pastāvēs vecāku izvēle
uz skolas apmeklētību, tad būtu jāpastāv izvēlei arī uz skolas beigšanas
eksāmenu kārtošanu. Mērīt var sākt tikai tad, kad iezīmēts kopīgs
sākuma punkts, šādā situācijā uz kopīgā nogriežņa tas katram bērnam būs
citā vietā.
Lai katrā no mums pašlaik dzīvo patiesas rūpes par savu,
savu bērnu un līdzcilvēku veselību! Kaut pašlaik attālināti, bet būsim
atbalsts cits citam, priecāsimies, svinēsim svētkus tā, kā mums ļauj
apstākļi, vispirms – katrs savā sirdī.»
