Rīkojot tikšanos ar medijiem, Valsts prezidents Egils Levits un Ministru
prezidents Krišjānis Kariņš sacīja, ka reizē ar ierobežojumiem, kuru
mērķis ir apturēt «Covid-19» izplatību, sekos arī finansiāls atbalsts
darbiniekiem un uzņēmējiem, kas cieš zaudējumus.
Tāpat kā
pavasarī, arī rudens periodā no 9. novembra līdz 9. janvārim paredzēts
dīkstāves atbalsts darbiniekiem, ja uzņēmuma ienākumu samazinājums,
salīdzinot ar šī gada augustu, septembri un oktobri, būs mazāks par 20
procentiem. Piešķirts atbalsts pašnodarbinātajiem un patentmaksātājiem.
Paredzēts nodokļu termiņa pagarinājums, kā arī daļējs atbalsts
darbiniekiem, kas strādā nepilnas slodzes darbu ierobežojumu radīto seku
dēļ. Pieteikties atbalstam par novembri varēs līdz 15. decembrim.
Morāli bija gatavi
Katram
viesmīlības vai ēdināšanas uzņēmumam ir savs stāsts par to, kāda ir
pašreizējā situācija. Tā no 23. novembra ir slēgts krogs «Aveņi».
Ēdināšanas uzņēmuma vadītāja Vita Začesta atzīst, ka šādam scenārijam
gatavojās jau no pavasara, kad piedzīvoja pirmo pandēmijas vilni.
«Pirmais
pavasara vilnis bija visiem pārsteigums. Kad tev ir darbs, ģimene, kam
velti ļoti daudz laika, tad kaut ko no informācijas arī palaid garām.
Atsākot darbu, bija motivācija vasaru strādāt tā, lai apzinātos, ka būs
vēl viens vilnis, spēcīgāks un ilgāks, strādāt, lai tas nav pārsteigums.
Runājām ar kolēģiem un darbiniekiem, ka ir jāgatavojas. Citādi cilvēki
bieži vien dzīvo ilūzijā – kad pienāks, tad arī domās. Ja atceramies,
tad jau no 1. septembra gaidījām, ka mācības skolās nebūs klātienē.
Viss, ko tagad redzam, ir aizvien vairāk aizliegumu,» vasaras notikumus
atceras V. Začesta.
Uzņēmums tagad ir aizpildījis darbinieku
dīkstāves pabalsta anketas, gaida apstiprinājumu no Valsts ieņēmumu
dienesta (VID). «Vairāk ne uz ko nevaram pieteikties,» atzīst V.
Začesta. Krogs «Aveņi» varot atgriezties normālā darba ritmā tikai tad,
kad būs iespējams apkalpot cilvēkus klātienē.
Komunālie maksājumi
Sarežģīti
strādāt ir viesnīcai «Bērzkalni», kas piedāvāja arī ēdināšanas
pakalpojumus. «Izjūta tāda pati kā visiem viesmīlības uzņēmumiem – kad
valsts visu ir aizvērusi, viss lemts izmiršanai,» atzīst viesnīcas
vadītāja Ligita Boikova.
Pavasarī atcēla visas grupu
rezervācijas, kas bija plānotas uz vasaru. Atcēla privātos pasākumus,
arī uzņēmumu plānotos sarīkojumus. «Ir līgums ar lietuviešu tūrisma
operatoru par spāņu tūristu grupu uzņemšanu. Šogad to visu atcēla.
Interesējās par nākamo gadu, bet kas gan tagad brauks no Spānijas uz
Latviju? Ir interese no citām pusēm, bet tas ir par maz, lai atsvērtu
klientu skaita zudumu,» atzīst L. Boikova. Viņa vērtē, ka arī ēdināšanas
sistēma nav tāda, lai varētu pārslēgties uz gatavo ēdienu piegādi
mājās.
Pavasarī viesnīcai netika dīkstāves pabalsti –
neatbilstot kritērijiem. Arī pašlaik nav skaidrs, kādas būs iespējas
iegūt atbalstu. «Nav skaidrības par to, kas notiks ar sociālajiem
maksājumiem, ar slimības lapām. Esam uzdevuši VID jautājumus, uz kuriem
nesaņemam atbildes. Šodien, 8. decembrī, plkst. 11 VID rīkos tiešsaistes
tikšanos, ceram atbildes gūt,» stāsta L. Boikova.
Tāpat kā V.
Začesta, arī «Bērzkalnu» vadītāja vērtē, ka šajā situācijā ziemas
periodā būtu nepieciešams arī līdzfinansējums komunālajiem maksājumiem.
Pat ja telpās nekas nenotiek, minimāli apkure ir jāuztur, un šīs
izmaksas pašlaik neviens nekompensē. «Telpas nevar pārciest ziemu bez
apkures,» uzsver V. Začesta.
Invalīdi paliek malā
Dīkstāvē
esošo darbinieku sarak-stu pašlaik gatavojas iesniegt Andis Kaspars,
SIA «Hercogs XII» finanšu direktors. «Atalgojumu kompensēs, pārskaitot
naudu tieši darbiniekiem,» stāsta uzņēmējs, kuram ir pieredze jau no
pavasara. Viņš atceras, ka sākumā nedaudz pārsteigusi valdības nostāja,
ka kompensēs tikai tiem, kam apgrozījums samazinājies par 50 procentiem,
bet drīz pēc šī paziņojuma summa nomainīta uz 20 procentiem. «Mēs gan
diemžēl būtu kvalificējušies arī pēc pirmā nosacījuma,» saka A. Kaspars.
Viņu uztrauc cita problēma. Uzņēmums iesaistījies sadarbībā ar
Nodarbinātības valsts aģentūru invalīdu nodarbināšanas projektā.
«Projekts sākās septembrī, un tad pieņēmām darbiniekus. Viņiem dīkstāvi
neizmaksā, jo neesot nostrādājuši trīs mēnešus. Ja projekts būtu sācies
augustā, tad izmaksātu, bet tagad nekā,» izbrīnīts ir uzņēmējs.
Viņš
uzskata, ka valdībai būtu uzmanīgāk jāanalizē citu valstu pieredze, lai
saprastu, kādi pasākumi darbojas, kādi ne. «Somijā visi strādā. Tagad
baušķenieki brauc uz Somiju un tur strādā,» stāsta A. Kaspars. Un reizē
Somija ir no tām valstīm, kurām pēdējā laikā izdevies panākt pandēmijas
izplatīšanās samazinājumu.
«Ozollāde» nepadodas
Unikālā
pieredze «Covid-19» ierobežojumu radītajos apstākļos ir dažu uzņēmēju
spēja ātri pāriet uz citu darbības modeli un piemēroties jaunajiem
apstākļiem. Viens no šādiem piemēriem ir Rundāles pils kafejnīca
«Ozollāde», kas pilnīgi mainījusi darbību ārkārtas situācijas laikā.
«Ekskursantu
praktiski nav, bet mēs strādājam. Piedāvājam ļoti daudzveidīgu
Ziemassvētku labumu klāstu. Vairāk nekā desmit jaunus produkcijas
veidus. Pārdošanas apjoms pagaidām ir tāds, ka uz subsīdijām
nepieteiksimies. Ceram, ka decembrī arī nebūs
20 procentu kritums,» stāsta uzņēmuma īpašniece Anita Ozoliņa.
Sociālā
tīkla facebook.com mājaslapā izveidota speciāla lapa ar jauno
piedāvājumu – ««Ozollādes» Ziemassvētku tirdziņš», ar topinambūru
čipsiem, karstvīnu, Ziemassvētku sukādēm, vegāno Ziemassvētku brauniju,
vegāno piparkūku mīklu un daudz ko citu. Pieprasījums pēc šādas
produkcijas ir, un, izskatās, arī nākotnei uzņēmēja ir atklājusi vēl
vienu potenciālo tirgus nišu.
Speciāla metode
Tomēr,
ja ēdināšanas un viesmīlības nozarē vēl puslīdz ir kāda skaidrība, tad
tas, par ko un kādu atbalstu pašlaik sola sabiedriskā transporta
uzņēmumiem, laikam īsti zināms nav nevienam.
Autotransporta
direkcija informēja ziņu aģentūru LETA, ka reģionālo pārvadājumu
autobusu uzņēmumiem un vilcieniem par sniegtajiem sabiedriskā transporta
pakalpojumiem saistībā ar zaudējumiem, kas radušies «Covid-19»
izplatības dēļ, piešķirs papildu finansējumu.
Kopējā summa ir
18,175 miljoni eiro, no kuriem SIA «Aips» izmaksāšot 341 947 eiro.
Atbalstu saņems arī Rundāles novada uzņēmums SIA «Aiva auto», bet šajā
gadījumā precīza summa nav zināma.
Autotransporta direkcijas
sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone informēja, ka piešķiramā summa
ir atkarīga no maršrutu tīkla apjoma, no tā, vai tas ir starppilsētu
vai vietējais, pārvadāto pasažieru skaita un tamlīdzīgi. Lai iegūtu
summu, cik pārvadātājam jāizmaksā, izmanto speciālu aprēķinu metodi,
kuru visiem uzņēmumiem piemēro vienādi. Norēķinus ar pārvadātājiem
veikšot nākamās nedēļas laikā.
Ziņa, kas neko neizsaka
Kamēr
Autotransporta direkcija runā par atbalstu, tikmēr paši uzņēmēji īsti
nesaprot, kas tā ir par naudu. Kā katru gadu, atkal kavējas gada
noslēguma maksājumi par zaudējumiem, kas uzņēmējiem rodas, veicot
pasažieru pārvadājumus.
«Grūti pašlaik saprast, par ko šī nauda
ir. Pašlaik valsts maksājumus nesaņemam jau trešo mēnesi. Tas, ka šis
finansējums ir papildus piešķirts, neko neizsaka. Katra gada beigās
līdzekļus zaudējumu kompensēšanai meklē no papildu avotiem, nevis paredz
budžetā,» uzsver SIA «Aips» valdes loceklis Jānis Kļaviņš.
Uzņēmumam
ir ievērojami zaudējumi. Papildu izmaksas ir saistītas ar nepārtraukto
autobusu dezinficēšanu. Turklāt no pavasara jau samazinājies pasažieru
skaits. Tagad arī būs jāievēro jaunie izolācijas noteikumi. Autobuss
nedrīkst būt piepildīts vairāk par pusi. Tāpēc virknē maršrutu tagad
jāsūta lielie autobusi. Arī autoosta pēc jaunajiem nosacījumiem var
uzņemt ne vairāk kā 24 klientus.
Valstij vairs netic
Agris Lazdiņš, Rundāles novada SIA «Aiva auto» īpašnieks, atzīst, ka pašlaik nav skaidrs, kas tas īsti ir par maksājumu.
«Pagaidām
nezinu, kāds atbalsts man būs. Izlasīju internetā, ka piešķirs.
Kopējais atbalsta cipars ir ļoti liels, bet, cik būs mums, – pat nevaru
nojaust. Zinu to, ka jau divus mēnešus nav samaksāts mums par
zaudējumiem, arī decembrī naudas nav. Izskatās, ka atgriezušies tie
laiki, ka gada beigās valdībai naudas nav. Diemžēl savai valstij vairs
neticu,» rūgti secina A. Lazdiņš, norādot, ka trīs mēnešus bez zaudējumu
segšanas, turklāt «Covid-19» ierobežojumu apstākļos ir grūti strādāt.
Notikumiem
seko līdzi arī iepriekšējais SIA «Aips» īpašnieks Uldis Kolužs.
«Situācija nav īsti laba. Pasažieru ir stipri mazāk, autobusi patukši,
izdevumi nesamazinās. Naudas trūkst. Šī gada jautājumus ar papildu
finansējumu varbūt arī atrisinās, bet nav normāli, ka katru gadu ir šāda
situācija, kad izdala nepietiekamu finansējumu zaudējumu segšanai un
gada beigās jālūdz valdībai papildu finansējums,» uzsver U. Kolužs.
