Svētdien,
6. decembrī, baušķenieku Kalēju ģimene, pastaigājoties pilsētai tuvajā
Likvertenu mežā, uz takas uzgājusi metāla priekšmetu – plāksni, kurā
ieskrūvētas trīs resnas skrūves, kas ar aso galu pavērstas uz augšu.
«Gājām pa Pēlēko taku un aptuveni pēc simt metriem
pamanījām šo nomaskēto «ezi». Tas
apdraud velosipēdistus un motobraucējus, uz tā uzkāpjot, var savainoties
gan gājēji, gan dzīvnieki. Iespējams, tā ir vēršanās pret tiem, kas izārda meža
virssedzi, taču šāda problēmu risināšana man šķiet nepieņemama,» teic Kaspars
Kalējs, kurš parūpējies par «eža» novākšanu no apvidus.
Vecsaules pagasta pārvaldes vadītāja Līga
Vasiļauska atklāja, ka par šo gadījumu uzzinājusi sociālajā tīklā «Facebook».
«Vecsaules sils ir bijis un arī joprojām ir kā magnēts atkritumu izmetējiem.
Šajā apvidū nav novērota motociklu vai kvadraciklu intensīva pārvietošanās. Arī
sūdzības par trokšņiem nav saņemtas,» stāsta L. Vasiļauska. Viņasprāt, atradums
vairāk saistāms ar atkritumu problēmu.
Bauskas pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs
Ostrovskis apliecināja, ka policijā nav saņemti izsaukumi par izbraukātām takām
Likvertenu silā, nav arī informācijas par personām, kuras to varētu būt izdarījušas.
«Pašvaldības policija Likvertenu silu mēdz apsekot, lai
konstatētu, vai teritorijā nav izmesti atkritumi. Tā ir likumsargu brīvprātīga
darbība, kas nav noteikta kā obligāta,» pauž B. Ostrovskis. Viņš akcentēja, ka
būtu pareizi uzreiz informēt pašvaldības policiju, lai izbraucot būtu iespējams
konstatēt, kas ir minētās meža teritorijas tiesiskais valdītājs.
A/s «Latvijas Valsts meži» (LVM) mežkopības plānošanas
vadītājs Edmunds Linde apstiprināja, ka ir informēti par šo gadījumu un
uzņēmums ir vērsies tiesībsargājošās institūcijās. «Zināma arī Likvertenu sila
nozīmība Bauskas novada iedzīvotājiem, tāpēc, vērtējot riskus, esam gatavi
izvērtēt brīdinājuma zīmju izvietošanu. Atbildīga izturēšanās pret meža
resursiem un vērtībām ir būtiska, un tas ir viens no LVM kā atbildīga meža
apsaimniekotāja uzdevumiem,» atzīmē E. Linde. Viņš atzīst, ka saskaņā ar Meža
likumu motobraucēji droši drīkst pārvietoties pa dabisko brauktuvi, kas ir ne
vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža apsaimniekošanas un
aizsardzības, piemēram, ugunsdzēsības, vajadzībām. No šīs dabiskās brauktuves
nedrīkst nobraukt, kad ir ieviesti ierobežojumi ugunsnedrošības periodā un
putnu ligzdošanas laikā.
E. Linde akcentēja, ka šķēršļu izvietošana neesot
risinājums, jo tie apdraud braucēju dzīvību, tāpēc visus Latvijas iedzīvotājus
viņš aicina iepazīties ar publiski pieejamiem LVM principiem «Motorizēto
transporta līdzekļu lietošana LVM apsaimniekotajos mežos»: https://www.lvm.lv/images/lvm/sabiedribai/kodrikstmeza/motorizeta-transporta-lietosana-lvm-mezos-.pdf.”
Pēdējā gada laikā līdzīgi pašdarināti durkļi šaurajos
meža ceļos, ko iecienījuši motobraucēji, Latvijā nav rets atradums. Tiek
pieļauts, ka, visticamāk, tos izgatavo un izvieto vietējie iedzīvotāji, kuri
nevēlas klausīties krosa motociklu motoru rēkoņu. Janvārī Madonas novadā gāja
bojā kvadracikla vadītājs, kurš iebrauca pār ceļu novilktā trosē. Savukārt
februārī norisinājās diskusija «Par saudzīgu mototransporta pārvietošanos
Latvijas mežu ceļos», kurā mežu apsaimniekotāji un motoklubu pārstāvji vienojās
par kopīgu sabiedrības izglītošanu, kur un kā drīkst braukt apvidū.
