Apvienojamā Bauskas novadā teritorijas apsaimniekošanas jomā pašlaik tiek plānots, ka novadā
veidotu divu triju pagastu apvienību pārvaldes. Bauskas novada Ceraukstes pagasta pārvaldes vadītājs Viesturs Janševskis atklāja, ka pagasta pārvalžu vadītājiem pašlaik vēl nav informācijas par iespējamo
pagastu apvienību ideju. Viņš atzīmēja, ka ļoti būtiski arī zināt, vai pārvaldes būs
pašvaldības iestādes statusā vai reformēs par struktūrvienībām. Tikai
zinot šo statusu, varētu modelēt teritorijas apsaimniekošanas,
pašvaldības īpašumu apsaimniekošanas, komunālās saimniecības sistēmu
darbības nodrošināšanas, kultūras pasākumu un sabiedrisko aktivitāšu
funkcionēšanas uzturēšanu.
«Man bijis pienākums savulaik diezgan
ilgstoši apvienot darbus arī ar Brunavas, Mežotnes pagasta pārvalžu
vadīšanu, pusgadu arī vadot Īslīces pagasta pārvaldi. Tā kā ir
iepriekšēja uzņēmējdarbības pieredze, tas izdevās. Strādājot pagastos,
redzu, ka iedzīvotājiem interesē konkrēti izpildītāji konkrētiem
jautājumiem, tas ir, iedzīvotājiem ļoti interesē saturs, nevis forma,» teic V. Janševskis.
Savukārt bārbelietis, bijušais Bārbeles pagasta padomes priekšsēdētājs (2001. – 2009. g.) uzskata, ka norādītās pagastu apvienības ar pārvalžu vadītājiem ir lieks ķēdes posms
jaunā Bauskas novada pašvaldības aparāta struktūrā. «Nav ko sarežģīt,
dublēt pienākumus, nevajadzīgi iztapt un maldināt cilvēkus, ka «mēs jau
jūs nepazudinām»! Pēc reformas apdzīvotās vietās jāpaliek tikai
sabiedrībai nepieciešamiem speciālistiem, kuri veic sociālo darbu,
atbild par komunālām lietām, ja vajag, iekasē nodevas un nodokļus. Var
jau uztaisīt nez cik garu to «svītu», taču reāli apdzīvotajās vietās ir
vajadzīgi daži darbinieki, kuri strādā izpildvaras – izpilddirektora un
viņa vietnieka – pakļautībā. Cita lieta – ja ir vēlme izveidot amata
vietas un maksāt atalgojumu par… pat nezinu, kādu funkciju veikšanu. Par
ziņneša lomu? Pārvaldnieks jau nevar ne darbā kādu pieņemt, ne atlaist;
tāpat visas līgumu lietas ar izpilddirektoru kārtojamas,» teic O. Reķis.
Viņaprāt, vēlme
veidot pagastu apvienības – tas drīzāk esot politisks lēmums, lai tautu –
vēlētājus – uz kādu brītiņu nomierinātu, ļaujot domāt, ka «viss paliks
pa vecam», un piesaucot līdzekļu ekonomiju. «Tomēr pārmaiņas būs lielas,
un tur neko nevar darīt, jo process lauku vidē ir neizbēgams – cilvēku
skaits samazinās, izzūd mazās skolas, nelielie pagasti kļūst vēl mazāki,
un nav vajadzības pēc tāda pārvaldes modeļa, kāds bijis iepriekš,» tā O. Reķis.
