Par ūdeļu saslimšanu ar Covid-19 SIA “Baltic Devon Mink” fermā
atbildība jāuzņemas Zemkopības ministrijai (ZM), aģentūrai LETA sacīja
biedrības “Dzīvnieku brīvība” valdes priekšsēdētāja Katrīna Krīgere.
“Par ūdeļu saslimšanu atbildība jāuzņemas ZM, kas, neskatoties uz
atkārtotiem aicinājumiem, izlēma nekādi neierobežot zvēraudzētavu
darbību Latvijā, kā to darīja, piemēram, Zviedrija, Dānija, Beļģija,
Itālija un Nīderlande,” uzsvēra Krīgere, norādot, ka tā vietā
nekontrolētas Covid-19 izplatības apstākļos ministrija izvēlējās riskēt
ar sabiedrības veselību, dzīvnieku labturību un nodokļu maksātāju naudu.
Vienlaikus biedrības valdes priekšsēdētāja pauda viedokli, ka ūdeļu
inficēšanās bija viegli paredzama, jo ZM izstrādātie drošības noteikumi
ir vāji. Turklāt ZM nespēja atbildēt arī uz jautājumu, kā nepieļaut
dzīvnieku inficēšanos, ja darbinieki kļūst lipīgi vēl pirms jebkādu
simptomu iestāšanās.
Kā norādīja Krīgere, epidemioloģiskās drošības noteikumi tika
izstrādāti teju slepus, mērķtiecīgi izslēdzot no procesa pilsonisko
sabiedrību. Pēc viņas paustā, biedrība “Dzīvnieku brīvība” jau kopš
2020.gada decembra daudzkārt ministrijā pauda bažas par Covid-19 riskiem
zvēraudzētavās, aicināja rīkoties un iesniedza zinātniskus pamatojumus.
Tomēr, lai arī ZM sākumā solīja, bet vēlāk atcēla ekspertu darba grupas
izveidi, nesteidzīgi un birokrātiski “atrakstoties” un nemaz nepieminot
paralēli notiekošo noteikumu izstrādi.
Vaicāta par to, kā biedrība raugās uz iespējamību, ka Covid-19
konstatēšanas dēļ būtu jālikvidē novietnēs esošie dzīvnieki, Krīgere
norādīja, ka zvēraudzētavās pavairoto dzīvnieku liktenis ir izlemts jau
pavairošanas brīdī. “Nav jau tā, ka dzīvnieki dzīvotu ilgi un labi, ja
tos neskartu Covid-19. Zvēraudzētāji ūdeles ir ieplānojuši nosmacēt
gāzes kamerā ziemas sākumā,” uzsvēra valdes priekšsēdētāja.
Viņa arī pauda, ka ūdeļu dzīvi zvēraudzētavās nav iespējams apzīmēt
kā “dzīvošanas vērtu”, tādēļ, rūpējoties par dzīvniekiem, zvēraudzēšana
Latvijā būtu jāizbeidz pilnībā, kā to paveikušas jau 15 Eiropas valstis.
“Pat bez Covid-19 “Baltic Devon Mink” jau gadiem strādā ar lieliem
zaudējumiem. Pēdējos gados ir bankrotējušas vairākas citas
zvēraudzētavas un kažokādu industrija sarukusi nerentabilitātes dēļ,”
skaidroja Krīgere, komentējot Covid-19 iespējamās sekas uz kažokzvēru
audzēšanas nozari Latvijā.
Viņa norādīja, ka biedrības rīcībā ir informācija, ka zvēraudzētavā
netika ievēroti epidemioloģiskās drošības noteikumi, par ko biedrība ir
vērsusies Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) un Valsts policijā.
“Dzīvnieku brīvība” vadītāja uzsvēra, ka situācijā, kurā nav ievērots
likums, finansiālā atbildība par dzīvnieku inficēšanos ir jāuzņemas
pašam uzņēmumam, un būtu netaisnīgi izšķērdēt sabiedrības naudu
kompensācijās uzņēmuma nolaidības seku likvidēšanai.
Vienlaikus Krīgere atgādināja, ka, pēc šī gada janvāra SKDS aptaujas
pārliecinošs sabiedrības vairākums ar 61,2% neatbalsta dzīvnieku
audzēšanu un nogalināšanu kažokādu ieguvei, iepretim 26,7% atbalstītāju.
“Ir īstais brīdis izbeigt Latvijā šo cietsirdīgo, neekoloģisko un
zoonotiski bīstamo industriju, kas ir tautsaimnieciski maznozīmīga un
asā pretrunā ar sabiedrības vērtībām,” piebilda Krīgere.
PVD aģentūrai LETA apstiprināja, ka “Dzīvnieku brīvība” vērsa
dienesta uzmanību uz iespējamiem biodrošības pārkāpumiem “Baltic Devon
Mink” kažokzvēru audzētavā. PVD, lai skaidrotu situāciju un atgādinātu
par biodrošības nozīmi, nekavējoties sazinājās ar zvēraudzētavu.
Tāpat PVD norādīja, ka situācija SIA “Baltic Devon Mink” tiek
pastāvīgi uzraudzīta. Vienlaikus Slimību profilakses un kontroles centrs
turpina epidemioloģisko izmeklēšanu darbinieku vidū.
Pēc dienestā paustā, pirmdien, kad PVD veica pārbaudi uzņēmumā,
laboratoriskajai izmeklēšanai uz Covid-19 tika nosūtīti seši miruši
dzīvnieki un četriem no tiem arī konstatēts Covid-19. Novērtējot
dzīvnieku veselības stāvokli novietnē, konstatēts, ka dzīvnieki ir
klīniski veseli un jūtas labi.
Vienlaikus pārbaudes laikā biodrošības pārkāpumi netika konstatēti,
tomēr šim jautājumam PVD pievērsa pastiprinātu uzmanību un, sarunā ar
novietnes vadību, atkārtoti uzsvēra epidemioloģiskās drošības pasākumu
nozīmi slimību izplatīšanās ierobežošanā.
Kopš pirmdienas dzīvnieku mirstība novietnē nav palielinājusies, taču
PVD turpina arī dzīvnieku laboratorisko izmeklēšanu, lai iegūtu vairāk
informācijas par slimības izplatību novietnē un slimības attīstības
gaitu.
Savukārt “Baltic Devon Mink” patlaban komentārus aģentūrai LETA nesniedza.
Jau ziņots, ka 10.aprīlī “Baltic Devon Mink” kažokzvēru audzētavā Iecavas novadā deviņām mirušām ūdelēm konstatēta Covid-19 infekcija.
Tāpat vēstīts, ka PVD “pēc ilgākas epidemioloģiskās izmeklēšanas un
pilnākas informācijas apkopošanas” lems, kādu rīcību nepieciešams
izvēlēties SIA “Baltic Devon Mink” kažokzvēru audzētavai, kur atklātas
ar Covid-19 inficētas ūdeles, tostarp – vai ūdeles nepieciešams
likvidēt.
PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktora vietnieks Edvīns
Oļševskis norādīja, ka patlaban Covid-19 izmeklēšana “Baltic Devon Mink”
kažokzvēru audzētavā ir pašā sākuma stadijā, attiecīgi par iespējamiem
scenārijiem, ko darīt ar ūdeļu fermu, tiks lemts vēlāk.
Pēc viņa sacītā, PVD attiecībā uz citām slimībām, piemēram, uz putnu
grupu vai cūku mēri, ir skaidri protokoli, kā speciālistiem jārīkojas,
savukārt attiecībā uz Covid-19 infekciju nav nekādu normatīvu par
turpmāko rīcību infekcijas apkarošanai, jo tā ir cilvēku slimība, kas
nonākusi pie ūdelēm.
“Firmas.lv” informācija liecina, ka “Baltic Devon Mink” pieder
Nīderlandē reģistrētam uzņēmumam “Van Ansem Participaties B.V.” un kā tā
patiesie labuma guvēji norādīti šīs valsts pilsoņi Johaness un Nikolass
van Ansemi. Uzņēmums 2019.gadā strādājis ar 6,4 miljonu eiro
apgrozījumu un 3 miljonu eiro zaudējumiem, turklāt miljonos mērāmi
zaudējumi uzņēmumam tiek uzrādīti jau kopš 2015.gada. Uzņēmuma pagājušā
gada pārskats vēl nav pieejams.
Pēc PVD tīmekļvietnē pieejamās informācijas, Latvijā 2021.gada
4.janvārī bija reģistrētas deviņas kažokzvēru audzētavas, no kurām
piecās novietnēs tika turēti ap 130 000 dzīvnieku.
Ārvalstu mediji iepriekš vēstīja, ka ūdeles ir vienīgie dzīvnieki,
par kuriem pierādīts, ka tās var gan inficēties ar jauno koroanvīrusu no
cilvēka, gan inficēt cilvēku. Epidemiologi pauda bažas, ka koronavīrusa
izplatīšanās kažokzvēru audzētavās var veicināt jaunas tā mutācijas,
kas varētu negatīvi ietekmēt potenciālo vakcīnu efektivitāti.
Vienlaikus vīruss var apdraudēt arī visu ūdeļu audzēšanas nozari,
piemēram, Dānija pērn izkāva aptuveni divas trešdaļas no valstī
turētajām ūdelēm.
Biedrība “Dzīvnieku brīvība” reģistrēta 2012.gadā. Biedrības mērķis ir dzīvnieku, vides un indivīda tiesību aizsardzība.
PVD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes
iestāde, kas veic pārtikas aprites un veterinārmedicīnas nozares valsts
uzraudzību un kontroli.
