Saeima šodien par izglītības ministri ievēlēja Saeimas deputāti un
agrāko angļu valodas skolotāju Anitu Muižnieci (JKP), kura amatā nomaina
savu bijušo partijas biedreni Ilgu Šuplinsku (JKP).
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes priekšsēdētājs Jānis
Bordāns nav tieši paskaidrojis, kāpēc pieņemts lēmums amatā mainīt
Šuplinsku, tomēr preses konferencē Bordāns piesauca “sabiedrības
intereses”. Šuplinska pēc šīs rokādes ir pametusi JKP.
Muižniece ir dzimusi 1987.gadā. Muižniece par Saeimas deputāti tika
ievēlēta 2018.gada 6.novembrī no JKP saraksta. No pērnā gada 15.oktobra
viņa partijā ieņem priekšsēdētājas biedres amatu.
Muižniece 2010.gadā ieguvusi pirmā līmeņa augstāko izglītību
uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa
administrācijas augstskolā. Laikā no 2014.-2018.gadam Muižniece ieguva
arī profesionālo bakalaura grādu pedagoģijā Latvijas Universitātē (LU).
Turpinot mācības LU, politiķe 2019.gadā ieguva izglītības zinātnes
maģistra grādu.
Kopš 2018.gada februāra Muižniece kā biedre piedalās Neatkarīgajā
izglītības biedrībā, bet no 2016.gada augusta ir biedre Latvijas Angļu
valodas skolotāju asociācijā. Savukārt no 2013.gada jūnija ir biedrības
“Daugmales skolai” biedre. No 2014.marta līdz 2017.gada aprīlim
Muižniece bijusi arī biedrības valdes priekšsēdētāja.
Muižniece Saeimā darbojās Izglītības, kultūras un zinātnes un Eiropas
lietu komisijā. Savukārt iepriekš politiķe darbojusies arī Ilgtspējas
attīstības komisijā. Tāpat Muižniece piedalījās Izglītības, kultūras un
zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju
apakškomisijā.
Muižniecei esot vairāku gadu pieredze grāmatvedības un revīzijas
pakalpojumu nozarē, vairākus gadus strādājot tādos uzņēmumos kā SIA
“Audit Pluss” un SIA “Grant Thornton Baltic”. Politiķe ir arī vadījusi
uzņēmumu SIA “La Fortuna”, kas sniedz bērnu pieskatīšanas pakalpojumus.
Tāpat viņa ir strādājusi viesnīcā “Elizabete Hotel” kā direktores
vietniece.
2016.gadā Muižniece kļuva par Ķekavas vidusskolas angļu valodas
skolotāju. Savukārt pēc gada viņa kļuva par Ķekavas novada pašvaldības
Administratīvās komisijas Bērnu lietu apakškomisijas locekli. Muižniece
ir strādājusi arī kā angļu valodas skolotāja, klases audzinātāja un
pašpārvaldes koordinators Daugmales pamatskolā.
2019.gadā Muižniece uzņēmās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM)
parlamentārās sekretāres pienākumus, savukārt pēc gada pienākumu
pildīšanu pārtrauca.
Kā liecina deputātes Valsts ieņēmumu dienestā VID iesniegtā valsts
amatpersonas deklarācija, Muižnieces ieņēmumi pērn veidoja 40 658 eiro.
Domstarpības koalīcijā un sarunas par amatu pārdali sākās pēc tam,
kad ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs mainīja savu politisko
piederību no “KPV LV” uz Nacionālo apvienību (NA).
Vitenbergam pāriešana uz NA maksāja ekonomikas ministra amatu, jo
koalīcijā ietilpstošā “KPV LV” uzstāja, ka partiju vienošanās paredz, ka
ekonomikas ministra amats pienākas tai. Līdz ar šīm domstarpībām
koalīcijā sākās plašākas cīņas par amatu pārdali. Tās ir rezultējušās ar
četru ministru nomaiņu un “KPV LV” izslēgšanu no koalīcijas.
Muižnieces galvenā prioritāte, nonākot amatā, būs “izdarīt visu
iespējamo”, lai visi skolēni 1.septembrī atgrieztos klātienes mācībās.
Kā politiķe stāstīja intervijā Latvijas Radio, tuvākā mēneša laikā
IZM būtu jāizstrādā precīzi scenāriji un jādefinē rīcība dažādās
situācijās, lai neatkārtojas aizvadītā mācību gada situācija, kad liela
daļa skolēnu Covid-19 pandēmijas apstākļos ļoti ilgstoši mācījās
attālināti.
Kā citu darba prioritāti Muižniece minēja arī darbu pie pedagogu atalgojuma celšanas.
Kopumā gan nekādas milzīgas reformas IZM darbā topošā ministre nesola
un viņa vairāk būšot darbu turpinātāja, jo esot daudz lietu, kas nozarē
ir iesāktas un jāturpina.
Taujāta, kāpēc tad izglītības ministres amatā bija jāmaina Ilga
Šuplinska (JKP), Muižniece sacīja, ka varot tikai atkārtot Bordāna
teikto, ka izmaiņas ir koalīcijas partiju vienošanās rezultāts un tās
neesot “stāsts par to, ka kādas lietas nav darītas vai tikušas darītas
slikti”.
Līdz ar šodienas izmaiņām kopumā ir nomainījusies puse Kariņa vadītās valdības sākotnējā sastāva.
