Gadiem bez pārmaiņām
Padsmit gadu «Bauskas Dzīve» ir rakstījusi, ka triju upju ielokā Bauskā nav nevienas oficiālas peldvietas. Minēti citu pilsētu piemēri, kuru izmēri līdzvērtīgi pašu miestam un kurās atrod iespēju labiekārtot pludmales ar rotaļu elementiem bērniem, ar smilšu klājumu, ar labierīcībām, soliņiem un glābšanas dienestu, taču nedz citu pieredze, nedz arī iedzīvotāju sūkstīšanās un lūgumi, piemēram, kaut elementāru lietu – pārģērbšanās kabīni – sarūpēt, joprojām mūspuses lēmējvarai un izpildvarai ir mierīgā garā laisti gar ausīm. Lai ko no šīs tēmas lauciņa aktualizētu šajā gadā, atbildē tiek norādīts, ka lemšana piederēs jaunajai domei un īsti neesot arī līdzekļu kam liekam atvēlēt.
Saprotams, lai atbilstu oficiālas peldvietas statusam, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi, ir jāgādā par nopietnu infrastruktūru, bet atpūtnieki un veldzes meklētāji patlaban jau neuzstāj uz «uztjūnētu» zilā karoga pludmali, bet sākumā tikai cilvēka cienīgu apstākļu radīšanu pie ūdenstilpnes. Pats minimums būtu labierīcības un kāds veidojumus, kur savu drēbju kārtu nomainīt, bet to nesagaidīt gan, jo, redziet, pilsētnieku uzvedība to neatļaujot! Peldvietā pie Mēmeles gājēju tiltiņa tualeti neredzēt kā savas ausis, jo secināts, ka šo vietu iecienījuši demolētāji un, visticamāk, sirsniņmājiņu sagaidītu tāds pats liktenis kā atkritumu konteineru, proti, saskaldītu lupatu lēveros un iegāztu Mēmeles dzelmē.
Arī pirmsvēlēšanu «debesmannas» sastāvā peldētava nekur nebija iemaisījusies. Tas nozīmē, ka, tveicīgajā laikā ejot uz upi, nevajag brīnīties, ja kāds ložņā pa garo zāli, krūmiem vai kokiem, meklēdams labāko vietu, kur nokārtot dabiskās vajadzības, vai izrāda savu lokanību zem dvieļa vai lielākas segas, mēģinot dabūt nost slapjās peldamdrēbes un uzstīvēt sausās. Savukārt, lai bērniem būtu iespēja celt smilšu pilis, jāņem līdzi savējās – kaut kinētiskās, daudz vietas neaizņems, bet rotaļas garantētas.
