www.bauskasdzive.lv
Gandrīz divi desmiti jau praktizējošo un potenciālo gidu no Bauskas, Dobeles, Aizkraukles, Jelgavas novada, kā arī citām pašvaldībām sākuši septiņu dienu mācību kursa apguvi par ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem objektiem Zemgalē un Sēlijā, portālu informēja Zemgales plānošanas reģiona pārstāvis Juris Kālis.
Viņš paskaidroja, ka bezmaksas mācības ar ES Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam projekta “Unikālu ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas vērtību izmantošana zaļā izzinošā tūrisma attīstībā” (GEOTOUR) atbalstu organizē projekta vadošais partneris – Zemgales Plānošanas reģions (ZPR).
J. Kālis skaidro, ka sadarbības partneri no Bauskas un Aizkraukles novada pašvaldības, kā arī kaimiņzemes Lietuvas Biržu un Žagares Reģionālā parka administrācijas izstrādā kopīgu tūrisma maršrutu, tajā ietverot katrs sava reģiona interesantākos ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos apskates objektus. Tas nozīmē, ka izraudzītajiem objektiem jābūt zinātniski un vēsturiski nozīmīgiem, vizuāli izteiksmīgiem un samērā reti sastopamiem. Tāpēc mācību ievaddaļā, kas notika attālināti, vides eksperts Gatis Pāvils samērā plaši aplūkoja Latvijā, tostarp Zemgalē un Sēlijā redzamāko ģeovietu veidus, izcelsmi un nozīmi, bet Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Dainis Ozols vairāk runāja par tādām ģeovietām kā klintis, kāpas, kalni, iežu atsegumi, karsta kritenes un citām.
Daudzas no tām katra savā ziņā ir visnotaļ unikālas un raisa lielu interesi ceļotāju vidū, piemēram, Zvirgzdes kāpa Vecumniekos, Tērvetes māla krauja, vai tā dēvētais “Tērvetes Staburags”, ainaviskā Krievkalnu nogāze Īles apkaimē, Korkuļu sausgultne Sērenes pagastā, vairāki ievērības vērti sēravoti un dižakmeņi.
Divas, Zemgalē vienas no izcilākajām ģeovietām – Skaistkalnes karsta kritenes un Bārbeles sēravotu – topošie gidi šonedēļ brauca aplūkot dabā un ciemojās Bauskas novadā. Skaistkalnes novadpētniece Laima Indriķe zināja teikt, ka tieši Skaistkalnē ir vērojamas Latvijā varenākās karsta kritenes, kas veidojas pazemes ūdens straumēm no Iecavas upes pārplūstot uz Mēmeli un izskalojot viegli šķīstošo ģipšakmens slāni. Starp citu, Laima pati arī piedalās minētajās mācībās un, vadot ekskursiju karsta kriteņu takās, kas mijās ar atraktīvām atjautības spēlēm dabā, pirmo reizi izmantoja ZPR ar projekta atbalstu iegādāto audiogida aprīkojumu. Savukārt Vecumnieku tūrisma informācijas punkta darbiniece Elīna Stilve kursantus veda iepazīties ar Bārbeles sēravota seno vēsturi un iekļaušanos dabas tūrisma apritē.
Jau 1. un 2. augustā mācības turpināsies, kad kvalificēti lektori runās par Latvijas ģeoloģijas vēsturi un uzbūvi, interesantākajiem ūdensobjektiem Zemgalē un oriģinālas ceļojuma programmas izveides principiem. Nodarbību praktiskajā daļā iecerēta ekskursija uz dabas parku “Daugavas ieleja” Aizkraukles novadā. Vēl pēc nedēļas nodarbību teorētiskajā daļā plānots pievērsties Latvijā un pasaulē neparastākajām ģeoloģiskajām parādībām, ievērojamākajiem akmeņiem un dižakmeņiem Zemgalē, kā arī runas kultūrai gida darbā, bet praktiskajā daļā – apmeklēt dabas parku “Rogāļu grava” Jēkabpils novadā. Mācību kurss noslēgsies 11. augustā, kad tā dalībnieki ciemosies pie projekta partneriem Lietuvā, Žagares Reģionālajā parkā.
Projekta “GEOTOUR” kopējais finansējums ir 649 972,15 eiro, tostarp ERAF finansējums – 552 476,31 eiro.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales Plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
Reklāma