Veidojot Latvijas ģimeņu politiku, varētu apsvērt tā dēvētā bezbērnu nodokļa ieviešanu, otrdien notikušajā pirmajā valdības darba sēdē pauda jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, bijušais Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (AS).
Diskutējot par Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu īstenošanas plānu tuvākajiem pieciem gadiem, ministrs norādīja, ka šajā jomā nav iesaistīta tāda svarīga puse kā pašvaldības, jo arī pašvaldībām ir savi instrumenti ģimeņu politikā.
Ja šāds apjomīgs darbs tiek plānots un pamatnostādnes veidotas, tad būtu jāsaprot mērķis, sacīja politiķis. Ja mērķis ir tautas ataudze, tad viennozīmīgi būtu jāsāk ar visa atbalsta spektra auditu attiecībā uz pašvaldībām un iesaistītajām ministrijām, norādīja ministrs.
“Tas, ko redzu no pašvaldību puses, vislielākā netaisnība visā sociālajā politikā ir tieši bērnudārzu nepieejamība. Šeit ir prakses, ko varam salīdzināt, Igaunijas vai Somijas pieredze, proti, visi bērnudārzi par vienādi lielu maksu, neatkarīgi, vai bērns iet pašvaldībās vai privātā dārziņā,” uzsvēra ministrs.
Ministrs arī vērsa uzmanību, ka patlaban milzīgs finansējums tiek veltīts brīvpusdienām, kas nav tēmētas uz īpaši aizsargājamām grupām.
“Patiesībā šī bērnu politika ir diezgan dārga lieta. Valsts šajā jomā ļoti daudz dara, taču rezultāts, manuprāt, nav labs, tikai tāpēc, ka esam šur tur pārāk dāsni, atbalstot visus pēc kārtas, un dažreiz mums nepietiek naudas šiem īpašiem bērniņiem,” norādīja ministrs.
No pašvaldību puses Sprindžuks saredzot netaisnīgu pieeju, kad “šur tur” veseli, maksātspējīgu vecāku bērni saņem dāsnu atbalstu, piemēram, jau minētajām brīvpusdienām. Savukārt tos, kurus audzina vientuļās mātes, bieži vien pat neieraugām, jo viņi neparādās nevienā no “sietiem”, lai gan patiesībā ir ģimenei ļoti grūti.
Runājot par Latvijas demogrāfijas problēmu, ministrs pauda viedokli, ka ir jāveido draudzīgs mārketings un varbūt pat jāapsver tā dēvētā bezbērnu nodokļa ieviešana. “Ja vēlamies, lai būtu vairāk bērnu, ir jāveido draudzīgs mārketings tajā, ka jums [ar bērniem] būs viegli, nevis rūpju pilna dzīve. Un varbūt arī skatīties uz bezbērnu ģimenēm, kā tas bija padomju laikos. Varbūt, ka jāliek šis “bezbērnu nodoklis”, kas tomēr ir arī sava veida signāls, ka mums ir jāražo nākotnes nodokļu maksātāji. Arī tā ir ģimeņu politika,” uzsvēra Sprindžuks.
Sprindžuka pārdomas par minēto nodokli diskusiju pārējos ministros neraisīja.
Vienlaikus labklājības ministre Evika Siliņa (JV) sagaida, ka būs labi partneri ar Sprindžuku un viņa vadīto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), jo šīs ministrijas pārziņā būs gan bērnudārza jautājumu risināšana, gan brīvpusdienu jautājumi saistībā ar pašvaldībām.
Vienlaikus Siliņa norādīja, ka tas, par ko būtu jāvienojas, ir pietiekami vienlīdzīga pieeja bērnudārziem. Tas esot kopā ar VARAM risināms jautājumus. Patlaban aizdevumi pašvaldībām ir pieejami bērnudārzu būvniecībai, bet pašvaldības nav visai naskas izmantot šādus aizdevumus un izlīdzas ar citiem risinājumiem, valdības sēdē norādīja Siliņa.
Jau ziņots, ka LM plāno veidot bērniem, jauniešiem un ģimenēm atbalstošu sabiedrību, paredz ministrijas izstrādātais Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu īstenošanas plāns tuvākajiem pieciem gadiem, kas otrdien atbalstīts valdībā.
Plāna virsmērķis paredz, ka rezultātā tiks izveidota tāda sabiedrība, kas veicina ģimeņu labklājību, veselīgu attīstību, vienlīdzīgas iespējas un nabadzības un sociālās atstumtības risku mazināšanu bērniem, jauniešiem un ģimenēm, kā arī agrīnās intervences attīstība valsts kopīgai izaugsmei.
Foto: Publicitātes foto
