Bauskas novads meklēs jaunu vizuālo identitāti, līdzšinējo tā arī neiedzīvinot (59)

Īsti neiedzīvinot, pirms trīs gadiem tapušo Bauskas novada vizuālo identitāti, pašvaldībā šogad sākts darbs pie jaunas Bauskas novada vizuālā tēla koncepcijas.

Jāatgādina, ka neilgi pirms novadu reformas, 2020. gada 27. februārī Bauskas novada domes sēdē deputāti apstiprināja izstrādāto Bauskas novada vizuālo identitāti. Par 8000 eiro (bez PVN) tapusī Bauskas novada vizuālā identitāte apvienoja vairāku veidu simboliku. “B” kā Bauskas sākumburts un spēcīgs alfabēta otrais burts. No elektroniskajām kartēm paņemts apdzīvotu vietu apzīmējums. Sagriežot to horizontāli skatāms bezgalības apzīmējums, ar ko papildus asociāciju rada garā, nepārtrauktā līnija. Vidū dubultā līnija, kas satiksmes apzīmējumos simbolizē augstas intensitātes kustības ceļu – maģistrāli.

“Bauska kā dažādu fizisku un domātu ceļu satikšanās punkts. Cēlu domu ceļu un cilvēcisku ideju saskarsmes punkts. Kustība. Attīstība. Līnijas ved skatienu sev līdzi un veicina simbola dinamiku,” paskaidroja vizuālās identitātes veidotāji.

Iepriekš tika pārmests, ka uzsvars tiek likts tikai uz Bausku, izlaižot “novada” tekstu. Tolaik pašvaldībā norādīja, ka Bauskas pilsēta ir reizē novada simbols un šajā situācijā papildus teksts esot savā ziņā lieks.

“Teritoriālās reformas rezultātā apvienos Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadu, un taps Bauskas novads ar reģionālo centru Bauskā. Jaunajam logotipam jāapvieno un jāsimbolizē tā kopējā attīstība. Logo lietojumam jākalpo visa novada labā,” tā tika pausts vizuālās identitātes aprakstā.

 2021. gada 1. jūlijā stājās spēkā administratīvi teritoriālā reforma un darbu sāka apvienotā Bauskas novada pašvaldība. Publiski vajadzība pēc jauna novada logo netika pausta, bet pašvaldības kuluāros šī ideja apspriesta.

Bauskas novada domē informēja, ka iepriekšējos gados vairāki komunikācijas speciālisti ir veikuši padziļinātu esošās situācijas analīzi un snieguši rekomendācijas turpmākajai veiksmīgas komunikācijas un zīmola vadībai pašvaldībā un attīstības stratēģisko mērķu īstenošanai Bauskas novadā saskaņā ar izstrādātajiem attīstības plānošanas dokumentiem.

Pagājušajā gadā Bauskas novada domes pārstāvji piedalījušies mācību seminārā par pašvaldības iekšējo un ārējo komunikāciju, publiskā tēla veidošanu, kur analizēja esošo situāciju, tai skaitā arī vizuālo identitāti. Eksperti savā vērtējumā norādījuši, ka esošais zīmols neaptver un neatspoguļo visu Bauskas novadu. Tai skaitā, tika uzsvērts, ka ir rekomendējami izstrādāt jaunu vizuālo identitāti, tās izstrādē iesaistot vietējās kopienas. To arī vietvara grasās darīt.

“Gadu diskutējām, ko un kā darīt, konsultējoties ar komunikāciju speciālistiem, nonācām pie slēdziena, ka nepieciešams identitāti pārstrādāt. Esošā atbilst Bauskas pilsētai, bet nav vienota tēla novadam. Ja 2020. gadā kopīgi būtu veidojuši, nevis viens pats vecais Bauskas novads, tad droši vien tā zīme būtu citādāka. Pašlaik es “B” burtā nesaskatu, kā var “pievilkt” Vecumniekus, Iecavu un Rundāli, jo tie ar šo burtu nav saistīti,” norāda Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.

Viņš atklāja, ka sākotnēji bijusi doma mainīt arī Bauskas novada ģerboni. Tika izzināts, vai visiem būs pieņemams līdzšinējais. Visvairāk protestējuši Vecumnieku puses deputāti, taču beigu beigās deputāti nobalsoja par esošā saglabāšanu. Turklāt tajā brīdī bijis arī solījums, ka vizuālā identitāte tiks izstrādāta no jauna.

“Vajag, lai vizuālajā tēlā nolasāma ne tikai Bauska un tranzītceļi. Jāatrod veids un risinājums, lai iedzīvotājs Kurmenē, Skaistkalnē, Svitenē sajūt piederību Bauskas novadam,” vajadzību pēc jaunas vizuālās identitātes skaidro A. Okmanis.

Vaicājot par iespējamām izmaksām, priekšsēdētājs apliecina, ka nenoliedzami visas reformas saistās ar izdevumiem. “Arī šajā gadījumā viss kaut ko maksā. Taču jāņem vērā, ka esošos reprezentatīvos materiālus ārā neviens nemetīs. Arī zīmes, kas ir novietotas uz Bauskas pilsētas robežas, tiks saglabātas, jo atspoguļo Bausku, tādējādi šeit nekādu papildu izmaksu nebūs. Es atzīmētu, ka identitāte vairāk strādā digitālā vidē, tur arī to pēc iespējas iedzīvinās – sociālie tīkli, aplikācija, mājaslapa,” norāda A. Okmanis.

Citādās domās ir bijušais Bauskas novada domes deputāts, tagad – Saeimas deputāts Arnolds Jātnieks. Viņš vadīja domi laikā, kad tika izstrādāta jaunā Bauskas novada vizuālā identitāte. A. Jātnieks uzsvēra, ka jau nobalsojis, atbalstot esošo novada vizuālo identitāti.

“Bauskas novadam identitāte tika izstrādāta atbilstoši teritoriālā mārketinga teorijai. Esošā identitāte pat ļoti atbilst jaunajam novadam, ir spēcīga un efektīvi lietojama. Pilnīgi nepamatota ir doma, ka vajadzīgs jauns logotips. Tālākā redzējumā, ņemot vērā jau jaunās teritorijas, logotipā skaidri redzama Bauska ar ceļiem un upju krustojumu, kur satiekas visas četras novada apvienības kopā vienā veselā.

Pašreizējā novada vadība nemaz nav centusies virzīt un atbalstīt jau izstrādāto projektu. Es jau šo jautājumu biju pārrunājis un lūdzis sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājai iespēju piedalīties sarunās. Uzaicinājumu neesmu saņēmis.

Jau jaunā novada darbības sākumā tika strikti paziņots – veidosim citu, un viss. Ir pārsteidzoša tik vienaldzīga attieksme un cenšanās noslēpt jebkuru informāciju par šo tēmu. Mums jaunā novada pirmajās domes sēdēs jaunā vadība jau vēlējās mainīt Bauskas novada ģerboni, kur arī bija salīdzinoši lielas izmaksas, tomēr palika vecais, jau pierastais. Šīs lietas nav tās, kuras būtu jāmaina, kad iepatīkas. Domāju, ka tas maksās ļoti daudz tanī brīdī, kad to gribēs ieviest,” pauda A. Jātnieks.

Bijusī Bauskas novada sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina neuzskata, ka šī brīža prioritāte Bauskas novadam būtu veidot jaunu vizuālo identitāti, īpaši tāpēc, ka esošā vizuālā identitāte, viņasprāt, būtu pilnīgi loģiski transformējama un pielāgojama jaunajai situācijai.

“Esošās vizuālās identitātes izstrādes laiks – pirms plānotās administratīvi teritoriālās reformas – protams, raisīja jautājumus, tomēr jau tobrīd tas bija loģiski pamatojams. Stiprinot Bauskas novadu kā centrālo novadu, kuram tiks pievienotas citu novadu teritorijas, tika nostiprinātas tās vērtības, kuras ir svarīgas novadam un nav pretrunā arī ar jaunveidojamās teritorijas nākotnes attīstības virzieniem  – vietu, kura ir draudzīga dzīvošanai, kurā tiek sekmēta uzņēmējdarbība un kura ir aicinoša viesiem.

Mulsina, ka apvienotā Bauskas novada vadība tā arī necentās nekādā veidā stimulēt esošās vizuālās identitātes iedzīvināšanu jaunizveidotā novada teritorijā, gluži pretēji, jau sākotnēji, bez diskusijas, definēja tās nepiemērotību. Ja neizpratni radīja vizuālajā identitātē iekļautais sauklis “Bauska”, tad šo varēja pielāgot un mainīt atbilstoši vēlamajam t.i. atbilstoši jaunās novada vadības izpratnei un ņemot vērā jauno situāciju, lai gan jāteic, ka no teritoriālā mārketinga viedokļa vārda “Bauska” izmantošana novada vizuālajā identitātē ir absolūti teorētiski un praktiski pamatojama, jo pasvītro novada centru, atpazīstamāko novada teritoriālo vienību,” sacīja I. Šomina.

Viņa atzīmēja, ka Bauskas novads pirms teritoriālās reformas bija vienīgais no apvienojamajiem novadiem, kuram vizuālā identitāte tika izstrādāta atbilstoši teritoriālā mārketinga teorijai. Tās izstrāde bija viens no posmiem secīgu darbību virknē ar mērķi veidot vienotu teritoriālo mārketingu.

“Sociālajā platformā “Facebook” aicināju Bauskas novada pašvaldības pārstāvjus skaidrot, kādos pētījumos balstīta jaunizstrādājamā vizuālā identitāte, kāds būs saturs, ko ar šo identitāti novads vēlas izcelt, kādas aktivitātes tas pasvītros un pastiprinās to ietekmi? Vizuālā identitāte jeb logo pats par sevi ir tukša skaņa, ja to nepiepilda ar jēgpilnu, iepriekš definētu, saturu un formu.

Vizuālā identitāte nevar tikt balstīta jēdzienos “patīk”/“nepatīk”, tai ir jābūt jēgpilni izskaidrojamai, citādi no teritoriālā mārketinga viedokļa tai nav jēgas, bet vizuālo identitāti veido ar mērķi stiprināt un attīstīt teritoriālo mārketingu. Jebkuras darbības jēga ir to secīgumā, šeit, savukārt, es saskatu ačgārnu pieeju gan no praktiskā, gan teorētiskā viedokļa, tāpēc labprāt būtu uzklausījusi skaidrojumu, kā vizuālās identitātes izstrāde šobrīd tiek interpretēta kontekstā ar teritoriālo mārketingu. Šādu skaidrojumu, gan, diemžēl, neesmu saņēmusi.

Manā ieskatā, tas, ko šobrīd vēlas veidot vietējā pašvaldība nekādā gadījumā nav definējama kā vizuālā identitāte tās teorētiskajā izpratnē, līdz ar to, jo vairāk uzskatu, ka šāda rīcība neatbilst jēgpilnai izpratnei par pašvaldības budžeta līdzekļu pārdomātu izmantošanu,” tā I. Šomina.

Bauskas novads nav vienīgā pašvaldība, kurai pirms novadu reformas ir tapusi jauna vizuālā identitāte. 2021. gada sākumā jauna vizuālā identitāte izstrādāta Kuldīgas novadam.

Kuldīgas novada domes izpilddirektore  Ilze Dambīte-Damberga pastāstīja, ka Kuldīgas novada zīmola vizuālā identitāte, kas mērķtiecīgi arvien plašāk tiek lietota novada mārketinga materiālos, sākotnēji izstrādāta Kuldīgas novada pašvaldībai startējot konkursā par “Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027” titulu. Konkursa kārtībā tika izvēlēta dizaina aģentūras “Overpriced” veidotais zīmola vizuālās identitātes risinājums.

Zīmols stāsta par pilsētu, kas novērtē savu vēsturi, bet vienmēr gatava atklāt sevi no jauna. Par identitātes vadmotīvu kļuvušas Kuldīgas lidojošās zivis, kas, tāpat kā pilsētas iedzīvotāji, ir sava ceļa gājējas. “Zīmola dizaina pamatā tiek apspēlēts Kuldīgas iniciālis, kurā netieši norādīta arī atsauce uz šīm lidojošajām zivīm kā cita ceļa gājējām. Kopumā zīmola dizains pauž vēstījumu par Kuldīgu, kas izteikti mīl savu pagātni, bet ir gatava pa neierastiem ceļiem doties jaunos sevis meklējumos,” pašvaldībai skaidrojis “Overpriced” vadītājs Aigars Mamis.

I. Dambīte-Damberga norādīja, ka pēc 2021. gada reformas, jaunajam Kuldīgas novadam sastāvot no trīs iepriekš esošiem novadiem – Alsungas novada, Kuldīgas novada, Skrundas novada – Kuldīgas zīmola vizuālā identitāte pamazām mērķtiecīgi tiek transformēta kā novada vizuālā identitāte.

Arī Madonas novada pašvaldībai pirms novadu apvienošanas tapusi jauna vizuālā identitāte, kas radīta, lai spētu skaidrāk pozicionētu novada tēlu, kā arī, lai skaidrotu novada nozīmi Vidzemes, Latvijas, kā arī Eiropas mērogā. Novada jaunais logo veidots lakonisks un viegli atpazīstams, ietverot vārdu spēli “Mana Madona”.

“Vēlamies, lai ikviens novada iedzīvotājs būtu lepns par vietu, no kuras nācis – gan skaistās dabas dēļ, gan kultūrvēsturiskā mantojuma dēļ, tāpat arī tamdēļ, ka novads nemitīgi attīstās un spēj iet līdzi laikam. Vizuālā identitāte ir viens no pasākumu kopumiem, kas, pēc manām domām, veicina novada attīstību un vairo novada atpazīstamību citos Latvijas reģionos, kā arī iedzīvotāju pašapziņu un lokālpatriotismu,” atzīmēja Madonas novada pašvaldības priekšsēdētājs Agris Lungevičs.

“Mēs esam Latvijas augstākais novads, kā to akcentē arī novada leģenda, un mūsu mērķis ir sasniegt visaugstāko dzīves līmeni reģionā. Kā reģionālajam centram mums ir svarīgi iet līdzi laikam, cenšoties dažādos veidos piesaistīt novadam investīcijas, atbalstīt uzņēmējus, kā arī spēt uzrunāt cilvēkus atgriezties atpakaļ – uz dzīvi novadā. Tas var spēlēt būtisku lomu arī dažādu darba vakanču aizpildīšanā, spējot uzrunāt speciālistus no dažādām sfērām, izvēlēties par labu novadam,” skaidroja Madonas novada pašvaldībā.

Madonas novada pašvaldības vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Riekstiņa atklāja, ka Madonas novadam pēc reformas pievienojās trīs novadi – Ērgļu, Cesvaines un Lubānas, tādējādi apvienotajā novadā tagad ir trīs pilsētas – Madona, Lubāna un Cesvaine.

“Jauno identitāti izveidojām 2019. gada beigās un šobrīd nav bijušas nekādas runas, ka būtu nepieciešama jauna vizuālā identitāte. Neslēpšu, ka arī pievienoto pašvaldību iedzīvotāji sākotnēji neasociēja sevi ar Madonas novadu, taču ne jau mēs bijām tie, kuri šo reformu iniciēja. Identitātē nevar ietilpināt visu garo nosaukumu iekšā, jāsaprot, ka pirmais vārds jau raisa asociācijas ar novada pašvaldību. Neapšaubāmi, ka arī nelielās vietvaras grib būt izceltas un svarīgas, viņiem liekas, ka tiek atņemts lokālpatriorisms un piederība šai vietai. Tomēr visu izšķir laiks.

Šobrīd citas pašvaldības ļoti labi lieto šo jauno Madonas novada identitāti, grūtāk iet ar Cesvaini. Es domāju, ka tas ir laika jautājums,” teic I. Riekstiņa.

Viņa minēja, ka, iespējams, izšķirīgs moments šajā jautājumā ir tas, ka pie varas Madonas novadā palika iepriekšējā domes vadība. “Tāpēc sašutuma nekāda nav, taču jāņem vērā arī tas, ka tās ir milzīgas izmaksas. Tagad tāda modes tendence – mainīt visu pēc kārtas, bet mēs paliksim tādi, kādi esam.

Šo pievienoto pašvaldību iedzīvotājiem ir jāpieņem, jāsaprot arī tas, ka vairāk mēs varam kopā, nekā atsevišķi. Šobrīd izstrādājam vienotu komunikācijas stratēģiju, kur ir iekļauta šī identitāte – “Mana Madona”. Madona ir centrs un jāseko šim centram,” uzsvēra I. Riekstiņa.

Bauskas novada pašvaldība jau paguvusi veikt tirgus izpēti par jaunas vizuālās identitātes izstrādi. Bauskas novada domē atklāja, ka aptaujāti trīs uzņēmumi – SIA “OZOLS IR”, SIA “H2E” un SIA “Overpriced”. Jāmin, ka pēdējie divi sevi ir parādījuši pašvaldību zīmolu izstrādē. Zīmolu dizaina studija “Overpriced“, veidojusi arī Saldus un Valmieras vizuālo identitāti, kā arī pagājušajā gadā atsvaidzinājusi Rīgas vizuālo tēlu

SIA “Overpriced” Edīte Garjāne apstiprināja, ka piedalījušies ar savu piedāvājumu minētajā tirgus izpētē. “Tas gan nedeva aplēses pilnīgi visām darba uzdevuma pozīcijām, jo papildinošajā e-pastā mūsu sarakstē ar kontaktpersonu no novada minējām to, ka mūsuprāt, viņu sniegtā specifikācija bija nepilnīga un dažviet – apšaubāmas kvalitātes (t.i. radot bažas par to, vai tiks sasniegts labākais rezultāts). Aicinājām novada pārstāvjus arī sazvanīties, bet uz šo atbildi nesaņēmām,” pavēstīja E. Garjāne. 

Bauskas novada domē informēja, ka Bauskas novada vizuālo identitāti veidot uzticēs SIA “OZOLS IR”. Uzņēmuma speciālisti veiks esošās situācijas analīzi un novērtējumu, izstrādās logotipu un vadlīnijas tā lietošanai. Tirgus izpētē piedāvātā cena par pakalpojumu – 9 750,00 (bez PVN), kopā ar PVN summa ir 11 797,50 eiro. Minētā summa ir iekļauta pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas budžeta priekšlikumā 2023. gadam.

Par pašreizējās identitātes zīmes saglabāšanu uzsākta arī parakstu vākšana portālā “Mana balss”. Šodien, 11. februārī, līdz plkst. 11 to bija parakstījuši 325 iedzīvotāji. Iniciatīvas iesniedzējs Kaspars Kalējs ReTV pastāstīja, ka esošo var piemērot arī lielajam novadam netērējot līdzekļus. “Tās lapiņas četras mierīgi var pielāgot visam novadam. Atliek tikai ieslēgt sabiedrisko attiecību speciālistu radošos prātus, lai nomainītu vadlīnijas. Pēc manām domām, nav vairs starptautiskas un reģionālas prezentēšanas vizītkartes, kā mēs to darām. Ja jauno identitāti izveidos, lai uzdrukātu uz pildspalvām un dāvanu maisiņiem, lai pasniegtu novembrī gada cilvēkam, tad, manuprāt, tie ir ļoti izšķērdēti līdzekļi,” K. Kalējs.

Viņš atklāja, ka parakstu vākšana vēl turpinās, jo, lai iniciatīvu iesniegtu pašvaldībā ir jābūt savāktiem vismaz 300 parakstiem no Bauskas novadā deklarētiem iedzīvotājiem, kas sasnieguši vismaz 16 gadu vecumu, tālab labāk esot, ka paraksti ir savākti ar rezervi.

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis akcentēja, ka saskaņā ar Pašvaldību likumu, saņemot šādu kolektīvo iesniegumu, tas jānosūta Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldei, lai tā pārliecinās, ka visas ir paraksttiesīgas personas. Tāpat jānoskaidro, vai visi parakstījušies ir Bauskas novada iedzīvotāji, vai arī viņiem te pieder īpašumi. Pēc tam tiek saņemta atbilde, vai konkrētais iesniegums kvalificējas kā kolektīvais iesniegums vai nekvalificējas.

“Ja tomēr tas atbilst, tad kārtējā domes sēdē iekļausim šī jautājuma izskatīšanu uz kuru uzaicināsim iesniedzēju, lai viņš pamato, noargumentē to, pēc tam dome pieņems lēmumu, kurai institūcijai to nozīmēt. Piemēram, Saeimā, kad iesniedz šādu iniciatīvu, tā lemj – virzīt izskatīšanai vai nevirzīt. Ja ir pozitīvs lēmums, to nodod izskatīšanai komisijās. Turpretī pašvaldībai jālemj nodot izskatīšanai kādai institūcijai, pagaidām gan nezinu, kam mēs to nozīmēsim. Vai veidosim speciālu komisiju, vai par to lems kāda komiteja, tas vēl jānospriež,” skaidroja A. Okmanis.

Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā akcentēja, ka ministrija pašvaldības vizuālās identitātes jautājumus nevērtē, uzsverot- tā ir pašvaldības autonoma kompetence. Tādējādi par pašvaldības rīcības atbilstību labai pārvaldībai un finanšu ekonomijai ir atbildīga pati pašvaldība.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks publiskajā telpā vairākkārt ir norādījis, ka ministrijai jāļauj pašvaldībām uzņemties atbildību.