Pirmdienas, 27. marta, rītā fiksēts, ka Bauskā pie celiņa uz Bauskas pilskalnu Brīvības bulvāra malā apgāzts piemineklis Bauskas aizstāvjiem.
«Pulksten trijos naktī, kad pašvaldības policijas ekipāža brauca tam garām, viss vēl bija kārtībā. Jau no nakts darbinieki skatās kameru ierakstus. Tieši pie pieminekļa gan to nav, bet ir, uz Rundāles pusi braucot. Pētām vai nu jauniešu grupas, vai tehnikas pārvietošanos. Iespējams, tas saistīts ar 25. martā notikušo deportāciju atceres pasākumu un padomju pieminekļu demontēšanu. Pēdējos vismaz piecos gados nekas tāds, kas vērsts, piemēram, pret leģionāriem, Bauskā nav bijis,» agrā pirmdienas rītā komentēja Broņislavs Ostrovskis, Bauskas pašvaldības policijas priekšnieks.
Aivars Vilciņš, priekšnieka vietnieks, pēc pulksten 9 27. marta rītā sacīja, ka, pētot kameru ierakstus – tās gan tieši pie pieminekļa neesot, bet uz tilta, uz Elejas pusi braucot, pie sociālā dienesta, «vēl pagaidām neko aizdomīgu nav izdevies ieraudzīt».
Sākotnēji izskatās, ka vandalisms pastrādāts bez tehnikas, iespējams, ejot kājām un izmantojot rokas vinču. Tādējādi esot iespējams, ka tas izdarīts pat vienatnē, «kāds šādi nolaidis tvaiku pēc deportācijas atceres pasākumiem».
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Ilze Jurēvica informēja, ka policijā par notikušo ziņas saņemtas pirmdien ap pulksten 7.20. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dienvidzemgales iecirkņa amatpersonām nekavējoties ierodoties notikuma vietā, veiktas sākotnējās un neatliekamās procesuālās darbības notikušā apstākļu un iespējamo vainīgo personu noskaidrošanai.
I. Jurēvica precizē, ka par notikušo sākts kriminālprocess, kas pašlaik kvalificēts pēc Krimināllikuma 20. nodaļas par noziedzīgiem nodarījumiem pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību.
Valsts policija aicina atsaukties personas, kuru rīcībā ir jebkāda informācija par noziedzīgo nodarījumu vai personām, kuras, iespējams, to pastrādājušas. «Aicinām atsaukties aculieciniekus, zvanot pa tālruni 110,» rosina I. Jurēvica.
Bauskas novada domes deputāts vēsturnieks Raitis Ābelnieks pirmdienas rītā pats apskatīja notikuma vietu un sniedza likumsargiem informāciju par pieminekli Bauskas aizstāvjiem.
«Tas ir noziegums pret mūsu valsti, pret mūsu aizstāvjiem, kuri 1944. gadā cīnījās pret tiem pašiem okupantiem, kuri tagad Ukrainā ir iebrukuši un līdzīgi rīkojas. Tie bija mūsu vīri, mūsu jaunieši, mūsu aizstāvji, kas vienkārši negribēja sarkanajiem okupantiem atdot savu pilsētu Bausku.
Nav noslēpums, ka prokremliskie aktīvisti, piektā Kremļa kolonna mīt arī Latvijā. Vai nelietību pastrādājušās personas ir no Bauskas vai atbrauca no citurienes, šajā brīdī nevar pateikt. Skaidrs, ka šis piemineklis no tā uzlikšanas brīža – 2012. gada – bija kā dadzis acīs tādiem kārtīgiem okupantiem, kas sevi uzskata par «atbrīvotājiem». Kad šo pieminekli uzstādīja, Krievijas centrālajā televīzijā plašā Krievzeme uzzināja, ka Latvijā ir tāda «fašistu pilsēta Bauska», kur «fašistiem» ceļ pieminekli,» stāsta R. Ābelnieks un atgādina, ka pieminekļa izveidošanas iniciators bija Imants Zeltiņš, kurš pats bija šo cīņu dalībnieks un pieminekļa galvenais finansētājs, bet bija arī citi naudas devēji, arī Ogres tagadējais mērs Egils Helmanis ziedojis līdzekļus, jo viņa vectēvs arī šeit gāja bojā, aizstāvot Bausku.
R. Ābelnieks sākotnēji modelējis, ka kaut kur teritorijā iebraukts ar apvidus auto un ar to vilkta tērauda trose, kura apmesta ap pieminekli. Taču, aplūkojot notikuma vietu, secinājis, ka spēkrats nav lietots.
«Noteikti vistumšākajā laikā, kad visciešākais miegs, iespējams, ap trijiem četriem naktī, kad satiksme ir pietiekami reta. Apmest cilpu apkārt, kad neviens nebrauc, nav sarežģīti, vilkšana, spriegošana, iespējams, ar domkrata palīdzību, notika no pilnīgi neredzamas vietas. Likumsargi tagad strādā pie apstākļu noskaidrošanas,» norāda R. Ābelnieks.
Viņš pieļauj, ka šis ir atsevišķs incidents, un turpinājuma kādā citā vietā Latvijā, visticamāk, nebūs. Es pieņemu, ka mūsu drošības dienests strādā pietiekami aktīvi, lai līdzīgus gadījumus novērstu.
«Tas nav kā 1991. gadā, kad vienas nakts laikā Butku kapos, Morē un Lestenē saspridzināja pieminekļus latviešu leģionāriem. Es ceru, ka policijai izdosies atrast vainīgos. Skaidrs, ka tā nav viena persona, bet vandalisms pastrādāts grupā,» teic R. Ābelnieks un piebilst, ka pašvaldībai vajadzētu domāt par papildu videonovērošanas kameru uzstādīšanu pilsētā. Viņaprāt, visiem pieminekļiem jābūt kameras acs redzamībā.
Pats piemineklis nav bojāts un tuvākajā laikā tiks atjaunots, apliecināja R. Ābelnieks.
