Bauskas novada dome rīkoja tikšanos ar Misas ciema iedzīvotājiem, lai veidotu diskusiju par topošās Bauskas novada apvienotās kapitālsabiedrības izveidi. Visdrīzāk, neapmierinātas palika abas puses – iedzīvotāji tā arī nenoticēja, bet pašvaldības pārstāvji nepārliecināja.
Atgādinām, ka Misas un Iecavas vairāk nekā 900 iedzīvotāji parakstīja kolektīvo iesniegumu ar prasību atcelt kapitālsabiedrību reorganizāciju tajā veidolā, kā tas ir paredzēts novada domes lēmumos. Bauskas novada domes sēdē 30. martā deputāti lēma uz iesniegumu atbildēt, izveidojot komisiju iesnieguma izskatīšanai, kuras sastāvā ir deviņi Bauskas novada domes pārstāvji, trīs Bauskas novada kapitālsabiedrību pārstāvji un iedzīvotāju kolektīvā iesnieguma pārstāve Vanda Vēvere.
30. marta vakarā Misas tautas namā notika pašvaldības pārstāvju tikšanās ar iedzīvotājiem, kuras laikā tika skaidrots Bauskas novada pašvaldības kapitālsabiedrību reorganizācijas process. Sapulcē piedalījās Bauskas novada domes izpilddirektors Ivars Romānovs, audita un kapitālsabiedrību uzraudzības nodaļas vadītājs Dainis Rijkuris un SIA «Bauskas ūdens» kapitālsabiedrības vadītājs Dzintars Cāzers, kurš arī nozīmēts par kapitālsabiedrību reorganizācijas procesa vadītāju.
Izņemot Dz. Cāzeru, abi pārējie tikšanās dalībnieki nesniedza nevienu konkrētu atbildi uz iedzīvotāju jautājumiem. Dz. Cāzers iezīmēja, ka plānots samazināt kapitālsabiedrību administrācijas darbinieku skaitu no 59 līdz 21, savukārt tehnisko darbinieku skaitu palielināt. Viņš uzsvēra, ka visā apvienotajā novadā neesot neviena inženiera, kas var veiksmīgi darboties ar ūdenssaimniecību sistēmām, – divi bijuši, viens pensijā, otrs aizgājis uz Dobeli, bet viņš jau esot sarunājis speciālistu, kas būšot vietā. Norādīja, ka esot līdzīga kapitālsabiedrību apvienošanas pieredze Jelgavas novadā.
Diemžēl daudzi citi skaidrojumi izklausījās neveikli un brīžiem arī neprofesionāli. Dz. Cāzers norādīja, ka avārijas brigādi plānots izvietot Bauskā. Kad iedzīvotāji prasīja, cik ātri šī brigāde varētu atbraukt līdz Misai, tad minēja, ka 40 minūtēs un pat ātrāk, jo pat veiklāk šoreiz līdz Misai esot atbraukuši visi trīs pašvaldības pārstāvji.
Iedzīvotāji gan norādīja uz interesantu sakritību – grants seguma ceļus līdz Misai uz visām pusēm nogreiderējuši divas dienas pirms tikšanās, un novada domes pārstāvjiem nav bijusi iespēja izbaudīt šo ceļu «kvalitāti» pilnībā, kamēr paši iedzīvotāji vienmēr rēķinās ar daudz lielāku braukšanas periodu nekā 40 minūtes.
Tāpat Dz. Cāzers interesējās par apsaimniekošanas maksu Misā, kas zināmā mērā arī izsauca iedzīvotāju izbrīnu, jo viņi tomēr gaidīja, ka pašvaldības pārstāvji ieradīsies vairāk sagatavoti. Kad nosauca skaitli 35 centi par kvadrātmetru, viņš atzina, ka maksa esot salīdzinoši normāla, aptuveni kā Rīgā. Kā liecina Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta dati, tad zemāk par 35 centiem apsaimniekošana Rīgā bija tālajā 2007. gadā, kad bija 30 centi, bet pēdējos gados dzīvojamā fonda apsaimniekošanas maksa vidēji mēnesī Rīgā ir no 58 līdz 66 centiem.
Daudziem jautājumi radušies par Dz. Cēzara apstiprināšanu SIA “Bauskas ūdens” vadītāja amatā. Bauskas novada domē skaidroja, ka uz vakanto SIA “Bauskas ūdens” valdes locekļa amatu tika rīkots konkurss, ziņojums par tā norisi publicēts Bauskas pašvaldības mājas lapā 2022. gada 10. decembrī. Dz. Cāzers konkursā uzvarēja, tomēr, ņemot vērā izmaiņas darba apjomā un reorganizāciju, pilnvarojuma līgums ar viņu noslēgts tikai šā gada martā.
Bauskas novada domē apgalvoja, ka konkursa ietvaros tika vērtēta visu kandidātu, tostarp arī Dz. Cāzera reputācija. Pašvaldība noraidīja iespēju “Bauskas Dzīvei” iepazīties ar atsauksmēm par Dz. Cāzeru.
Ņemot vērā apjomīgās izmaiņas veicamajos pienākumos, Dz. Cāzeram atalgojums noteikts 4500 eiro pirms nodokļu nomaksas. Pilnvarojuma līgums ar viņu noslēgts līdz šā gada 31. decembrim. Atbilstoši reorganizācijas plānam, konkursu uz jaunās kapitālsabiedrības valdi plānots izsludināt 2. decembrī.
Vaicājot, kālab uzņēmumu apvienošana sākta uz SIA “Bauskas ūdens” bāzes, ne uz SIA “Vides serviss” vai cita uzņēmuma, Bauskas novada domē paskaidroja, ka, izvērtējot kapitālsabiedrības un to sniedzamos pakalpojumus konstatēts, ka SIA “Bauskas ūdens” struktūra, lietvedības prakse, izmantotās datubāzes un sistēmas ir vispiemērotākās, lai tās izmantotu kā pamatu pārējo kapitālsabiedrību pievienošanai.
Vairāk par skaidrojumiem un diskusijām lasiet «Bauskas Dzīves» 4. aprīļa numurā.
