Finanšu resursu trūkuma dēļ būtisks vietējo autoceļu stāvokļa uzlabojums šogad Zemgalē nav sagaidāms. Bauskas novadā šogad remontdarbi ieplānoti vairākos ceļu posmos, portālu informēja VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) pārstāve Anna Kononova.
Viņa precizē, ka Bauskas novadā seguma atjaunošana iecerēta uz reģionālā autoceļa Jelgava-Iecava no krustojuma ar vietējo autoceļu Zālīte-Akmenscūciņas-Staļģene līdz Iecavai no 24,80. līdz 30,54. kilometram, tas ir, 5,74 kilometrus garš posms. Arī uz vietējā autoceļa Bauska-Mežotne-Bērzu skola no Bauskas līdz Mežotnei 10,3 kilometru garumā, kā arī 1,3 kilometru garā posmā uz vietējā autoceļa Ozolaine-Skaistkalne-Straumes paredzēti pārbūves darbi.
A. Kononova skaidroja, ka šobrīd vēl notiek iepirkuma process, līdz ar to detalizēta informācija par izmaksām un ceļa remonta laika grafiku vēl nav pieejama. Norādītajos posmos paredzēts veikt esošā seguma izlīdzinošo frēzēšanu, atsevišķās vietās veicot iesēdumu remontu un ceļa profila labošanu ar karsto asfaltu. Visos posmos ieklās izlīdzinošo asfaltbetona kārtu un dilumkārtu. Jaunajam segumam atjaunos ceļa horizontālos apzīmējumus. Paredzēts remontēt un nomainīt caurtekas, sakārtot ūdens atvadi. Savukārt autobusu pieturvietās atjaunos platformas, uzstādīs jaunus soliņus, kā arī izvietos atkritumu urnas.
A. Kononova akcentēja, ka pareiza un ilgtspējīga autoceļu uzturēšana nozīmē savlaicīgu seguma atjaunošanu – 6 līdz 12 gadus pēc tās uzklāšanas atkarībā no satiksmes intensitātes un pielietotās tehnoloģijas. Pēc šāda kalpošanas perioda ceļu virskārtā parādās nodiluma un noguruma pazīmes. Plaisas virskārtā ir mazas un tās var konstatēt tikai speciālisti. Ja autoceļa seguma virskārtu nenomaina, mazās plaisas kļūst lielākas, caur tām ūdens piekļūst ceļa apakšējām kārtām, un ceļš tiek pamatīgi bojāts un nākamais remonts būs jau stipri dārgāks. Posmos, kuri ir uzbūvēti ar ES līdzfinansējumu, šāda periodiska atjaunošana ir obligāta līguma prasība no finansētāja puses.
Bauskas novadā plānots uz vietējā autoceļa Pārslas-Misa-Šarlotes (V1011) trijos ceļa posmos uzklāt melno segumu kopā ap 10 km garumā. A. Kononova atklāja, ka šiem ceļa posmiem turpinās būvprojekta izstrāde. Paredzēts, ka autoceļa V1011 posmi, kuri pašlaik ir ar grants segumu, tiks pārbūvēti ar asfaltbetona segumu. Līdztekus darbu ietvaros veiks nepieciešamos remontdarbus tiltam pār Misu. Būvdarbus paredzēts finansēt no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) līdzekļiem. Iepirkums par darbiem tiks izsludināts pēc projekta izstrādes, to plānots izdarīt jau šajā gadā.
Kopumā valsts autoceļu tīklā šogad būvdarbus plānots veikt 640 kilometros (km), darbi plānoti 89 būvdarbu objektos. Par 13 no tiem līgumi jau ir noslēgti, vēl 50 objektu līgumi ir iepirkumu procesā, bet aptuveni 30 objektiem iepirkumu dokumentācija ir izstrādes stadijā un iepirkumus plānots izsludināt līdz jūnija beigām, pastāstīja A. Kononova.
Līdzās seguma atjaunošanai šosezon paredzēts realizēt arī vairākus satiksmes drošības uzlabošanas pasākumus teju astoņu miljonu eiro vērtībā.
Kopumā Valsts autoceļu pārbūve šogad plānota uz 132 kilometriem ceļu, asfaltbetona seguma atjaunošana – uz 395 kilometriem, grants seguma divkārtu virsmas apstrāde – uz 25 kilometriem, asfaltbetona vienkārtas virsmas apstrāde – uz 45 kilometriem un grants seguma atjaunošana – uz 43 kilometriem. Darbi iecerēti arī uz 17 valsts tiltiem.
“Izbraucami vietēji autoceļi ir priekšnosacījums tam, lai cilvēki izvēlētos dzīvot reģionos. Ja nav iespējams civilizētos apstākļos aizbraukt līdz darbam, skolai, slimnīcai vai vietējam veikalam, tad attīstība nav iespējama un diezgan prognozējami, ka cilvēki būs spiesti doties prom. Ir jāsaprot, ka ceļi nav vienkārši infrastruktūras objekts, bet gan garants tam, lai saglabātu dzīvību Latvijas reģionos,” norāda satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.
Šajā būvdarbu sezonā tiks pabeigta 17 kilometru gara jauna valsts ceļa posma – rudenī plānots pabeigt Ķekavas apvedceļa būvniecību. Projekts tiek realizēts pēc publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļa un līgums paredz, ka šoruden ceļš tiek nodots ceļa lietotājiem.
Paredzams, ka būvdarbu sezona valsts ceļu tīklā atsāksies aprīļa otrajā pusē, savukārt objektos, kur plānota seguma atjaunošana, darbi uzsāksies maijā.
Kopējais darbiem pieejamais finansējums – aptuveni 290 miljoni eiro.
Lielākā daļa finansējuma – aptuveni 220 miljoni eiro – ir valsts budžeta līdzekļi, bet 13 miljoni eiro – no Eiropas Kohēzijas fonda, savukārt vēl 55 miljoni eiro – Atveseļošanas fonda nauda.
