
“Bauskas novada domē notiek civilās aizsardzības komisijas sēdes, bet līdz tautai nav nonākusi neviena skaņa par tur nospriesto. Kur mums Bauskā un novadā ir bumbu patvertnes un vai vispār ir, kur cilvēkiem meklēt patvērumu “X” stundā,” interesējās lasītāji.
Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks atklāja, ka Bauskas novada domes sēdes slēgtā sadaļa bija saistīta ar armijas jautājumiem, kuri bija jāsaskaņo – kas un par ko atbildēs ārkārtas situācijā.
“Bumbu patvertnes novadā nebūvēs – pie mūsdienu tehnoloģijām bumbu patvertnes ir jābūvē ļoti dziļi. Plānā ir apzināt vietas, kur var nodrošināt pirmreizējo aizsardzību pret šķembām. Mūsu uzdevums ir izpētīt būves un pagrabus, kur būtu šādas iespējas,” norādīja A. Mačeks.
Viņš atzīmēja, ka pašvaldībai ir Civilās aizsardzības plāns, kas paredz, kur un ko ziņot, kāda ir pirmā informācija, kas un kam dos komandas. Ir apzinātas materiālās rezerves un viss cits, kas nepieciešams. Novada budžetā šogad izdevumi civilās aizsardzības jomai nav paredzēti.
Bauskas novada Būvvaldes vadītāja Dace Putna atzina, ka teorētiski var apgalvot, ka māju pagrabi ir pietiekami droši, jo visbiežāk tie veidoti no lentveida pamatiem un dzelzsbetona pārsedzēm. Pēdējā laikā gan, piemēram, individuālajā apbūvē pagrabi tiek izbūvēti ļoti reti. Visbiežāk tagad ceļ vienstāva ēkas bez pagrabiem, jo tās ir lielākas izmaksas. Vairs nebūvē divstāvu mājas, jo domā, kā apkurinās un uzturēs telpas. Uzglabāšanas funkcija arī vairs nav tik aktuāla, jo visu saliek saldētavās. Tas tāds mūsdienu dzīvesstila trends.
“Daudzdzīvokļu ēkām, kas novadā, pagrabi ir no betona, un var uzskatīt, ka ir pietiekami droši. Varbūt kādām varētu arī nebūt, jo, piemēram, Bauskā, Zaļajā ielā, divstāvu daudzdzīvokļu mājai pagraba nav – tādas tolaik būves «saķepināja». Ja kāds savā īpašumā izdomā būvēt slēpni, bunkuru, būvatļauja tāpat būs vajadzīga, jo arī parastam šķūnītim tagad tāda nepieciešama.
Pagaidām gan neviens mūsu pašvaldībā bunkuru nav izbūvējis. Par patvērumu X stundā tiek domāts augstākos līmeņos, kā arī pašvaldībā, bet tas nav būvvaldes kompetencē. Es pieļauju, ka no tās pašas Ukrainas pieredzes var smelties informāciju, tur jau ir zināms, kā tas viss notiek, kā apšaudi iztur ēkas. Gataviem ir jābūt,” pārliecināta ir D. Putna.
Gulbenietis Vijārs Griķis, kurš vada Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienību (LBUBA), laikrakstam “Dzirkstelei” saka: “Līdz 22.janvārim Latvijā turpinājās jaunizstrādātā Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likumprojekta publiskā apspriešana. Piedalos Iekšlietu ministrijas izveidotajā darba grupā, kur veidojām, ieteicām priekšlikumus, un apspriedām šo likumprojektu, bet diemžēl pusotra gada griezumā tur ir uzradušies kārtējie mūsu ierēdņu birokrātiskie priekšlikumi, kuri, kā ierasts valstī, tendēti kontrolēt un sodīt gan iedzīvotājus gan uzņēmējus.
Valdībā beidzot tiek aktualizēts patvertņu jautājums un ideja veidot kopienās brīvprātīgo ugunsdzēsēju glābēju komandas. Par minēto problēmu mēs jau 2017.gadā ar LBUBA kolēģiem izstrādājām un iesniedzām konceptuālus priekšlikumus par esošo un reanimējamo brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandu pārklājuma tīkla izveidi visā valsts teritorijā. Runājām arī par valsts finansējuma piešķiršanu šim mērķim civilās aizsardzības sistēmas ietvaros. Tas viss tika piedāvāts no mūsu puses, ņemot vērā attīstīto Eiropas valstu civilās aizsardzības sistēmu modeļus. Protams, ierēdņi minēto mūsu iesniegto konceptu “veiksmīgi noairēja”. Tagad beidzot ir pamodušies un sapratuši, ka bez brīvprātīgo komandu izveides kopienās, bez apmācības, bez aprīkojuma iegādes un bez finansēšanas civilā aizsardzība valstī ir tikai uz papīra un reāli nestrādā. Vai vērts “X stundā” slēpties mežā vai parkā?
Uzskatu, ka ziemā, rudenī un pavasarī, kad ir zemas āra gaisa temperatūras, noteikti nē! Tas nozīmētu tur aiziet nosalt. Ukrainas piefrontes un frontes pilsētas, kā arī ciemi jau divus gadus dzīvo pielāgotos, pašu aprīkotos daudzdzīvokļu un privātā sektora pagrabos. Izdzīvo. Nekas jau labāks nav izdomāts. Jo dziļāk slēpjas cilvēki zemē, jo ir drošāk. Civilās aizsardzības jautājumus uztvert nopietni mūs aicina arī partneri no citām Baltijas, Rietumeiropas valstīm un, protams, Eiropas Savienība kopumā.
Kāda tā koncepcija būs Latvijai, to parādīs kārtējās garās, tukšās diskusijas, bet, kā bieži rāda pieredze, kamēr mūsu ierēdņi diskutē, tikmēr kaimiņvalstis jau progresīvo valstu pieredzi realizējušas. Es gan personīgi jau esmu masu medijos savu redzējumu komentējis, bet vēlreiz īsi atkārtošu: mana pārliecība – nevajag gudrot kārtējo jaunu latviešu ierēdņu velosipēdu, tie mums dažkārt iznāk šķībi un ar taisnstūra riteņiem.
V.Griķis arī saka: “Sen pie mums, Latvijā, vajadzēja pārņemt civilās aizsardzības Somijas pieredzi un likumdošanu, kur jebkuras ēkas, arī daudzstāvu mājas, pagrabam ir jābūt būvētam un pielāgojamam tā, lai to pēc vajadzības īsā laika posmā varētu pārvērst par patvertni. Tas nozīmē, ka telpām jābūt pielāgotām cilvēku vajadzībām: ēdiena pagatavošanai, gulēšanai. Jābūt vismaz divām un vairāk evakuācijas izejām, nedrīkst būt aizmūrēti pagrabu logi.
Jābūt izbūvētām labierīcībām, ūdens ņemšanas vietai. Uz vietas jābūt pirmās palīdzības medikamentiem, iespējai pieslēgt apkures krāsniņas. Ideāli, ja būtu elektroģenerators, radio un sakaru līdzekļi, jo internets un mobilie sakari var nestrādāt. Daudzdzīvokļu pagrabu un citu pielāgoto būvju pārbūvi un pielāgošanu civilās aizsardzības vajadzībām var veikt ar valsts piešķirtu finansējumu. Igauņiem jau šim nolūkam valsts ir piešķīrusi finansējumu, un tur, kā esmu informēts, jau darbi notiek. Leišu kolēģiem šajā jautājumā vēl neesmu zvanījis, bet viņi parasti nedomā jaunu velosipēdu un pārņem poļu pieredzi.
Es jau minēju, ka valdība aktualizējusi, ka katrā pagastā, kā arī pilsētā ir vajadzīgas brīvprātīgo civilās aizsardzības jautājumu risināšanā iesaistīto cilvēku kopas.
Šīs kopas būtu tās, kuras reaģētu, kad ir iestājusies “X stunda”. Piemēram, lai paši varētu dzēst ēku ugunsgrēkus, glābt cilvēkus. Faktiski šīs kopas veiktu to pašu darbu, ko dara brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas, tāpēc neredzu jēgu mainīt nosaukumu, jo nosaukums jau būtību nemaina un iesaistāmo cilvēku skaits ciematos un pilsētās ir ierobežots. Ja cilvēki “X stundā” paši neapvienosies un laikus nereaģēs krīzes situācijās, nebūs jau neviena cita, no kā gaidīt palīdzību. Tāpēc svarīgi ir laikus apmācīt šādu cilvēku komandas.
Piemēram, lai stiprinātu pašvaldību kapacitāti un gatavību reaģēt krīzes situācijās, tajā skaitā kara vai militāro draudu gadījumā, Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Zemessardzi īstenoja mācības pašvaldību civilās aizsardzības komisijām. Mācību laikā tika izspēlētas dažādas situācijas, kurās civilās aizsardzības komisijām jānovērtē, jānovērš riski. Secinājām, ka uzbrukuma gadījumā stratēģiski svarīgākie punkti, piemēram, militārie objekti, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo, slimnīcas, policijas iecirkņi un tamlīdzīgi, kļūtu par pirmo ienaidnieka mērķi, ceļi būtu bloķēti.
Tādēļ pašvaldības vadībai kopā ar iedzīvotājiem būtu pašiem jāorganizē civilās aizsardzības pasākumi uz vietas ar tiem resursiem, kas konkrētajā novadā, kopienā pieejami un savlaicīgi sarūpēti. Jāsaprot, ka pieaugušie cilvēki spēka gados var par sevi parūpēties, bet seniori, invalīdi, bērni, dzīvnieki “X stundā” ir pilnīgi neaizsargāti. Tāpēc mums valstī ir jābūt savlaicīgi izstrādātiem un ieviestiem dzīvē kaut minimāliem algoritmiem civilās aizsardzības jomā, lai mūsu populācija būtu apmācīta, ekipēta un spējīga izdzīvot.”
FAKTI
● 9.janvārī Ministru kabinets apstiprināja Valsts civilās aizsardzības plāna atjaunoto redakciju. Šis plāns ir dokuments, kas ietver katastrofas pārvaldīšanas pasākumus kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā. Atjaunotā redakcija paredz vairākus papildinājumus civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšanā.
● Jaunums civilās aizsardzības plānā ir informācija par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu tā saucamajā “X stundā”. Ir izstrādātas vadlīnijas evakuācijas punkta izveidei un pulcēšanās vietu noteikšanai evakuācijas gadījumā.
● Aktualizētajā civilās aizsardzības plānā ir arī precizēta informācija par iedzīvotāju apziņošanas kārtību ar sabiedrisko mediju starpniecību. Iedzīvotāji varēs saņemt informāciju par katastrofu vai to draudiem, rīcību un veicamajiem pasākumiem šādos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos: “Latvijas radio 1”, “Latvijas radio 2”, “Latvijas radio 3”, “Latvijas radio 4”, “Latvijas radio 5”, “Latvijas Radio 6” (“Radio Naba”), Latvijas televīzija “LTV1” un “LTV7”, kā arī “Re:TV” televīzija un ziņu aģentūra “LETA”.
AVOTS: MINISTRU KABINETS
UZZIŅA
IGAUNIJĀ jau 2023.gada sākumā bija kartētas 103 publiskās patvertnes, kurās ārkārtas situācijā no uzbrukumiem varētu patverties apmēram 60 000 cilvēku. Publiski izskanējis, ka igauņi līdz 2034.gadam šo patvēruma vietu ietilpību plāno palielināt tā, lai tajās varētu patverties 730 000 iedzīvotāju.
ZVIEDRIJĀ ir 65 000 bumbu patvertņu, kurās var izmitināt vairāk nekā 70 procentus iedzīvotāju.
AVOTS: “BALTIC NEWS NETWORK”
Foto: Bumbu patvertne Rēzeknē/LTV