Iebilstot pret augošo birokrātiju, nerisinātām krīzēm un laikā nesaņemtu atbalsta naudu, Latvijas zemnieki nākamajā nedēļā gatavojas uzsākt protesta akcijas, sākotnēji tās rīkojot reģionos. Pirmdien, 5. februārī, protests plānots arī Bauskas novadā.
Z/s “Eriņi” pārvaldniece Liene Grantiņa norādīja, ka tā būs miermīlīga akcija ar stingrām prasībām. Plānotais protestētāju maršruts iecerēts no Bauskas novada Codes pagasta “Ciņu” kalts pa autoceļu A7, šķērsojot Mēmeles tiltu Bauskā līdz pat satiksmes rotācijas aplim pāri Mūsas tiltam. Protestētāji apzinās, ka tas radīs neērtības satiksmes dalībniekiem, taču viņu mērķis ir pievērst arī sabiedrības uzmanību sarežģītajai situācijai lauksaimniecībā. Pašlaik ir pieteiktas 85 tehnikas vienības, kas būs gan traktori, gan mikroautobusi, gan vieglās automašīnas.
“Esam ļoti komplicētas situācijas priekšā, kad būsim spiesti atlaist darbiniekus, jo saimniecībām trūkst finanšu līdzekļu. Tūliņ sāksies sezona un izejvielu iepirkšana, bet naudas nav. Mūsu lauksaimnieki, ņemot vērā dārgās ražošanas izmaksas, nevar konkurēt ar Krievijas graudiem, tāpēc pieprasām pārtraukt to importu. Arī Eiropas līmenī mums ir grūti konkurēt. Subsīdiju programma kļuvusi ļoti sarežģīta, turklāt subsīdijas vairs nesedz graudu ražošanas pašizmaksu. Cīnāmies arī par atbalstu dārzeņu audzētājiem un to, lai veikalu plauktos un skolās būtu pieejami vietējie produkti, tāpat par PVN likmes samazināšanu,” akcentē L. Grantiņa.
Savu dalību šajā protesta akcijā apstiprinājis arī vietējais lauksaimniecības uzņēmums “Mālnieki”. SIA “Mālnieki” valdes priekšsēdētājs Uvis Slakteris vēl nevarēja precizēt, cik transportlīdzekļu no “Mālniekiem” piedalīsies protestā, bet tie noteikti tur būs. “Es neesmu šī visa iniciators, bet biju liecinieks tam, ka viss attīstījās ļoti strauji un sākotnēji daudzi netika pat aptverti. Mans paša uzstādījums ir tāds – ļaujiet mums strādāt. Pašlaik nav skaidra nozares nākotnes vīzija un tālākā virzība, kas šo risinātu. Jau sen prasām ilgtermiņa lēmumus, nozares stratēģiju. Katru gadu kaut kas mainās. Tu nevari zināt, ar ko rēķināties, tev pasaka vienu, bet, pienākot īstajam brīdim, paziņo, ka būs citādāk,” norāda U. Slakteris.
Viņu pašu nomāc arī augošā birokrātija, kas liek ievadīt datus neskaitāmās sistēmās. “To sistēmu ir “jūra”, un katrā tev ir jāievada informācija. Problēmas sākas, ka tā sistēma neiet. Tu velti tam laiku, tev ir uzlikti termiņi, kādā visam ir jābūt aizpildītam, bet tu to nevari fiziski izdarīt, jo sistēma nedarbojas. Savadi datus, bet daļa nākamajā dienā ir pazuduši. Jāsāk viss no gala, murgu bez savas jēgas. Tagad izdomājuši, ka jāfiksē viss, ko uz lauka esi darījis. Kāda gan datu vadīšana, ja neviens nevar paredzēt, vai sistēma vispār noslodzi izturēs,” pauž U. Slakteris.
Viņš atklāja, ka pērn novembra sākumā piedalījies zemnieku ārkārtas sapulcē Tukuma novada Slampē, kur zemkopības ministram Armandam Krauzem tika izklāstīti sasāpējušie jautājumi. Katram tā sāpe sava, un tā tikusi ministram izpausta. Daudziem bijis svarīgi zināt par “Altum” programmas apgrozāmajiem līdzekļiem ieviešanu. “Jāsaprot, ka ne visiem pēdējais gads bijis labs. Viņi jau neprasa, lai uzdāvinātu naudu, bet dod iespēju, ka vari dabūt kredītu. Banka, piemēram, var nekreditēt, vai izvirzīt tādas prasības, ka “izģērbs tevi pliku”. Man pēc šīs tikšanās likās, ka viss bija diezgan saprātīgi, solījumi sekoja, taču sanāk, ka rezultātā nekas nav sakārtojies. Jautājums paliek atklāts, kā tas viss attīstīsies tālāk? Domāju, ka nāksies nopietnākus pasākumus rīkot, jo šie ir tikai pirmie soļi,” lēš U. Slakteris un uzsver jau “Eriņu” pārvaldnieces pausto, ka šī būs miermīlīga akcija, un šī protesta mērķis nav agresīvā veidā ietekmēt sabiedrības ikdienas gaitas.
Globāli vērtējot situāciju, U. Slakteris atzīst, ka neizprot, kurp pasaule virzās. “Kā es pats smejos, tagad ir uztaisīts tā, ka pasaules lielākais ļaunums ir govis un arkls. Govis grib nokaut, jo tās saražo pārāk daudz CO2 un kaitē klimatam. Arkls ir jāaizliedz, jo tas atbrīvo no augsnes CO2, izjauc augsnes struktūru un kapilāru sistēmu. Man liekas, ka tas ir paradokss, kurp mēs vispār ejam?” savu sakāmo noslēdz U. Slakteris.
Bauskas novada Bārbeles pagasta zemnieku saimniecības “Spigas” saimnieks Māris Vecbiškens piektdien, 2. februārī, vēl nebija izlēmis, vai protesta akcijā piedalīsies. “Protestē jau lielie saimnieki, iznīcinājuši vidējos un mazos zemniekus, bet, kad pašiem paliek slikti, sāk celt iebildumus. Mazie jau nemaz neprotestēja, tāpat lēnām iznīka. Pašlaik ļoti daudzas saimniecības likvidējas. Zaļais kurss lielsaimniekiem ir neizdevīgs, viņiem vajag hektārus, jo iegādātas milzīgas, dārgas iekārtas, un pie apjoma galus varbūt kaut kā var savilkt kopā,” teic M. Vecbiškens. Viņaprāt, lauksaimniecība Latvijā, tādā veidolā kā līdz šim, vairs nav dzīvotspējīga. Mūspuses zemnieks pastāsta, ka seko līdzi tam, kas notiek Krievijā un Ukrainā, vai nu laikapstākļu maiņas, vai citu aspektu dēļ, piemēram, Krievijas lauksaimniecības reģionos bijušas ļoti labas graudu ražas.
“Mēs nevaram konkurēt ar valstīm, kuras pa lēto ražo, nevaram sacensties ar tiem miljoniem tonnu, kas tur nāk ārā. Uzskatu, ka Latvijai būtu jādomā par pāreju uz mazāk tonnām no hektāra ar bioloģiskām metodēm nekā uz masveida graudiem, kā tas bijis pēdējos gadus. Minerāļi tagad ir šausmīgi dārgi pret graudu cenu, tur ekonomiski vairs nekas neiet kopā. Tur var protestēt vai neprotestēt, zaļais kurss nāk virsū, aizliedzot ķīmijas. Mums spiež zemi apstrādāt minimāli. Es nesaprotu, kas to visu lemj?! Arot zemi, vismazāk vajag ķīmijas, diskojot – vairāk, tiešā sējā – vēl vairāk. Viņi spiež uz to, lai mēs zemi nekustinām un ķīmiju nelietojam. Tas vienkārši nav iespējams! Tad ar kapļiem ir jāiet un jākasa nezāles ārā. Mūsu zinātnieki gan izgudrojuši nezāles sist ar lāzeru. Varbūt tā ir alternatīva, bet cik šī iekārta maksās? Vai varēs tiešām ieprogrammēt, kurš ir kultūraugs un kura ir nezāle? Piemēram, nezāles rapsī ir ļoti līdzīgas pašam rapsim. Pat ķīmija tās neņem! Domāju, ka tā ir vistīrākā utopija un tuvākajā laikā nekas nenotiks,” pārliecināts ir M. Vecbiškens.
“Spigu” saimnieks uzskata, ka diskutējams jautājums ir arī par samazināto PVN likmi vietējiem augļiem un dārzeņiem. “Prasīt jau nulli arī var, bet kur to naudu ņems budžetā? Pasauks finanšu ministru pretī, viņš stāstīs pavisam ko citu. Taisnību jau neuzzinās nekad, jo mums visur notiek lobistu cīņas. Arī par birokrātisko slogu, fotofiksāciju un datu tūlītēju nodošanu bļauj jau visvairāk tie, kuri pārkāpj noteikumus. Ja vējā būs laukus miglojuši vai ziedu laikā, kad bites ir uz lauka, uzreiz būs faktisks pierādījums likumpārkāpumam. Protams, aktuāls ir jautājums, vai sistēma spēs visus datus pieņemt, jo pagaidām izskatās, ka mums ir radīta vēl viena “E-veselība”, kad sistēma nestrādā, “uzkaras”, pazūd dati,” situāciju ieskicē “Spigu” saimnieks.
Viņš pats pašlaik apsaimnieko 80 hektārus, lai gan iepriekš bijuši 200 hektāri zemes. M. Vecbiškens uzskata, ka valsts politika ir virzīta, lai lauki iztukšotos. “Pērn “Balticovo” mūs, mazos zemniekus, izslēdza no aprites, lai gan līgumu noslēdza par labu cenu, bet piegādes nebija. Iedeva vienu nedēļu pievest graudus, bet pēcāk jāber šķūņos, jo nezini, kur likt. Pirms pāris nedēļām TV24 raidījumā “Uz līnijas” bija “Balticovo” valdes loceklis, uzdevu viņam jautājumu par šo situāciju un interesējos, vai pieņems mūsu graudus šogad, bet atbildes nebija. Es saprotu, ka mazo traktoriņu rindas viņiem nav vajadzīgas, jo visu pievedīs kooperatīvi “Latraps” un “Vaks”. Ja mums, mazajiem saimniekiem, tuvumā neļauj nodot graudus, ja slēdz skolas ciet un aiztaisa pastu, ceļus neatjauno, tad var tikai runāt par lauku iztukšošanos. Cilvēki šodien virzās uz infrastruktūru, nevis uz tukšu vietu. Jā, būs daži indivīdi bez bērniem, kuri labi pelna, dzīvos meža vidū, attālināti strādās, bet laukos cilvēku nebūs,” pārdomās ieslīgst M. Vecbiškens.
Viņš ir skeptisks par lauksaimnieku protestu iznākumu. Pēc viņa domām, Zemnieku saeima zaudē ietekmi, un, visticamāk, lauksaimnieki tuvākajā laikā dosies protesta akcijā uz galvaspilsētu. “Traktorus es pats ziemā nekustinu, kamdēļ tos lauzt? Ceļš uz Bausku ir briesmīgs, bet caur Baldoni sanāk 65 kilometri. Tiem, kuri būs sabraukuši uz protestu Bauskā, vajag pavaicāt, vai te ieradušies ar savu vai bankas tehniku. Trako jau tie, kuriem ir bankas traktori, jo līdz ar likmju kāpumu, tie šausmīgi dārgi paliek. Kad tehniku sabeidz, viņi to mums pārdod, un mēs mokāmies, jo netiekam klāt pie iegādes ar līdzfinansējumu, jo kritērijus nevaram izpildīt,” stāsta M. Vecbiškens.
Pats zemnieks vēl plāno kādu laiku lauksaimniecībā palikt, kaut vai kustību dēļ. Gadi gan nākot klāt, veselība švakāka, nevarot vairs 15 stundas no vietas pastrādāt. “Nevajag arī, ja nevar nopelnīt, tad pazūd gribasspēks. Pašam pietiek, bet attīstībai nauda nepaliek. Nav arī pēctecības, tālab kaut ko domāt, piemēram, par pāreju uz bioloģisko lauksaimniecību ir lieki,” tā M. Vecbiškens.
“Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš informē, ka kopš prasību iesniegšanas Zemkopības ministrijai un ministram Armandam Krauzem lauksaimnieku ārkārtas sapulces laikā pērn, 2. novembrī, Slampē, lauksaimniecības nozares pārstāvji pacietīgi ieturējuši diplomātisku nogaidīšanas pauzi, kas tagad beidzas.
“Kopš lauksaimnieku ārkārtas sapulces ir pagājuši 3 mēneši un no iesniegtajām prasībām nozares sakārtošanā izpildīta ir tikai viena. Latvijas lauksaimnieku pacietības mērs ir pilns, un tas aumaļām līst pāri malām. Ar nožēlu jāatzīst, ka esošās valdības sastāvs īpaši izceļas ar savu aroganci un vienaldzību. Vēl nevienas citas valdības vadītājs sarunu laikā ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem nav draudējis ar “aiziešanu no sapulces”. Nepieņemami klaji tiek ignorēti nevalstisko organizāciju aicinājumi satikties, lai apspriestu nozares problēmas. Mēs esam aicinājuši ieklausīties, bet pretī esam saņēmuši bezdarbību un dažkārt pat draudus ar mums izrēķināties, lai gan lauksaimniecības nozare tiešā veidā ietekmē ikvienu Latvijas iedzīvotāju – runa ir par pārtikas pieejamību, kvalitāti, piegādi, cenām. Galu galā – tas ir katra iedzīvotāja un valsts kopumā fiziskās un ekonomiskās drošības jautājums,” tā Juris Lazdiņš.
Viņš arī norāda, ka šonedēļ lauksaimnieku izvirzītās prasības ir iesniegtas Ministru prezidentei Evikai Siliņai un zemkopības ministram Armandam Krauzem.
“Esam informējuši ministru par to, ka vēl ilgāk nevaram gaidīt, un , ka 5. februārī visos Latvijas reģionos tiek sākti lauksaimnieku protesti. Kopš prasību iesniegšanas, 5 dienu laikā gaidīsim reālus risinājumus no valdības pārstāvju puses. Pretējā gadījumā dosimies uz Rīgu, kur būsim tik ilgi, kamēr notiks reāla lietu virzība un pieņemti konkrēti lēmumi. Tukšus solījumus un mūsu prasību ignorēšanu vairs nepieļausim,” norāda biedrības vadītājs.
Bauskas novada apvienības pārvaldes vadītājas vietniece Dace Šķiliņa apliecināja, ka protesta akcija pašvaldībā ir saskaņota. Apbraucamie ceļi protesta akcijas laikā gan nav paredzēti. “Situācija ir tāda izveidojusies, cienīsim viens otra viedokli un nevainosim kādu, ka mums uz kādu laiku jāsaskaras ar neērtībām. Būsim iecietīgi, tas ir vienīgais, ko es varu pateikt šajā situācijā,” paziņoja D. Šķiliņa.
