Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes amatpersonas tikās ar vietējo novadu laikrakstu žurnālistiem, lai komentētu darbu nodrošinājumā ar personālu, lai pastāstītu par sabiedriskās kārtības sargāšanas un noziedzības mazināšanas tendencēm pagājušajā gadā un lai iezīmētu, uz ko policisti darbā tiecas šogad.
Indulis Blīgzna, Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvaldes (ZRP) priekšnieks, vērtēja darbu ar personālu. Par situāciju un tendencēm sabiedriskajā kārtībā stāstīja Līga Margevičus, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka vietniece. Savukārt Egils Jefremovs, Kriminālpolicijas biroja priekšnieks, sniedza ieskatu situācijā ar smagiem noziegumiem, noziedzīgo nodarījumu pirmstiesas izmeklēšanā.
Policijai uzticas, tomēr pārkāpumi pieļauti
Katru gadu pētījumu centrs SKDS veic aptauju par sabiedrības uzticēšanos Valsts policijai, un, kā liecina Valsts policijas sniegtā informācija, ar katru gadu uzticēšanās tikai aug. Ja 2015. gadā policijai uzticējās 60% aptaujāto, tad 2025. gadā šis skaits pieaudzis līdz 74%. Kā minēja I. Blīgzna, «šis rādītājs atkarīgs gan no mūsu cītīgā darba, gan arī neveiksmēm.»
Protams, katra policista rīcība tiek vērtēta kā ar lupu, pret šīm amatpersonām sabiedrība parasti izvirza augstākas prasības nekā pret jebkuru citu. Šis gads Zemgales reģiona pārvaldē sācies ar negatīvu ziņu. «Valsts medijos izskanēja informācija, ka trīs mūsu pārvaldes kolēģi rīkojušies neētiski. Esam snieguši komentāru par to un mūsu tālāko rīcību šajā situācijā. Tad, kad būs noskaidroti visi lietas apstākļi, noteikti par to tiks informēta arī sabiedrība. Esam pārrunājuši arī to, kā uzlabot iekšējo kontroli, lai nepieļautu līdzīgas situācijas. Pat, ja runa ir par brīvo laiku, policijas amatpersonai arī ārpus darba laika, nepildot dienesta pienākumus, ir jāievēro ētikas normas,» stāsta I. Blīgzna.
VPZRP priekšnieks min vēl kādu nepatīkamu gadījumu, kas pagājušajā gadā noticis Jēkabpilī, kur pieredzējuši policijas darbinieki mēģināja piesegt savu kolēģi, kurš vadīja transportlīdzekli alkohola reibumā. Sadarbojoties ar Iekšējās drošības biroju, tika aizturēti pieci policijas darbinieki, un tas, protams, met ēnu uz policijas reputāciju. «Taču mēs ar to cīnāmies, un mūsu rindās šādu kolēģu nedrīkst būt,» akcentē I. Blīgzna. Viņš atklāj, ka trijiem no aizturētajiem bija piemērots aizliegums ieņemt konkrētus amatus, bet, izvērtējot pārkāpuma raksturu, divi atsāks darbu policijā citā amatā, viens neturpinās strādāt. Taču izmeklēšana kriminālprocesā vēl notiek.
«Bauskas Dzīve» noskaidrojusi, ka Lietuvā pēc ziņu aģentūras ELTA pasūtījuma pētījumu kompānijas «Baltijos tyrimai» veiktā aptauja liecina, ka mūsu kaimiņvalstī šogad Valsts policijai uzticas 76% respondentu.
Jelgavā un Bauskā visvairāk trūkst darbinieku
VP Zemgales reģiona pārvaldē ir 583 amata vietas, no kurām aizpildīta ir 471, bet ir 112 vakances. «Šis skaits gan ir mainīgs, jo kolēģi dodas izdienas pensijā, pārceļas strādāt uz citiem dienestiem, vietā nāk jauni darbinieki. Tomēr vidējais neaizpildīto darba vietu skaits turas virs simta. Aktīvi darbojamies, lai uzrunātu un motivētu cilvēkus strādāt policijā, taču samazināt vakanču skaitu zem simta nav izdevies,» saka pārvaldes priekšnieks un piebilst, ka tas būtu šī gada mērķis – piesaistīt darbiniekus, personāla komplektēšanā tikt līdz iztrūkumam zem simta. Nesen Zemgales reģiona pārvaldē pēc Policijas koledžas absolvēšanas darbu sākuši astoņi jaunie kolēģi.
I. Blīgzna min, ka vislabākā situācija ar policijas darbinieku nodrošinājumu ir Austrumzemgales iecirknī, kas ietver Aizkraukles un Jēkabpils novadu. Šeit vakanču skaits ir neliels, un te arī cilvēki piesakās darbam policijā, ir iespējama labāko atlase. Savukārt sliktāka situācija ir Dienvidzemgales iecirknī, kur ir Bauskas novads, Jelgavas valstspilsēta un Jelgavas novads. Šeit ar personāla komplektāciju nesokas viegli. Pārvaldes priekšnieks arī teic, ka Bauskā, salīdzinājumā ar citiem novadiem, ir lielāks sieviešu īpatsvars policijā. Kolēģes ir profesionāles un labi tiek galā ar pienākumiem, tomēr dažkārt gribētos, lai situācijās, kad kāds pretojas policistiem, konfliktā klāt būtu arī kāds vīriešu dzimtes kārtības sargs. I. Blīgzna min, ka vidēji nedēļā ir divi trīs gadījumi, kad iedzīvotāji ar fizisku spēku pretojas policistiem.
Visvairāk darbinieku trūkst tajās nodaļās, kur vajadzīgi cilvēki ar pieredzi vai specifiskām zināšanām, piemēram, atļauju sistēmas grupā, kur jākontrolē šaujamieroču atļauju izsniegšana, sūdzību izskatīšanas grupā, kur izskata apstrīdētos lēmumus par administratīvā soda piemērošanu, tāpat trūkst izmeklētāju, operatīvo darbinieku.
Par personālu Latvijā ir «cīņa», pārvaldes priekšnieks kā lielākos konkurentus min Nacionālos bruņotos spēkus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Robežsardzi.
Jāuzlabo darba apstākļi
Vēl viens būtisks šī gada darba uzdevums, pēc I. Blīgznas domām, ir darba vides sakārtošana. Jēkabpilī policijas ēka ir vissliktākajā kārtībā. Jāpieliek visas pūles, lai telpas atbilstu kaut cik elementārām prasībām. Tuvākā gada laikā uzsākt darbu jaunās telpās cerība ir policijas darbiniekiem Aizkrauklē, jo šeit tiek būvēts katastrofu pārvaldības centrs, kur jaunu mājvietu radīs arī Valsts policija.
I. Blīgzna piebilst, ka šogad ļoti aktuāls jautājums ir arī materiāltehnisko resursu racionāla izmantošana un finanšu līdzekļu ekonomija.
«Mēs redzam, cik šobrīd maksā degviela, un tas ietekmē arī mūsu darbu. Protams, tas nenozīmē, ka mēs nebrauksim palīgā cilvēkiem. Noteikti reaģēsim, par to pat nevar būt runas. Šī plānošana un efektivizācija attieksies uz to darbu, kur tas iespējams,» teic pārvaldes priekšnieks. Līdztekus šiem šī gada uzdevumiem viņš min arī darba disciplīnas uzlabošanu.
Reģistrēto notikumu skaits samazinās
Pagājušajā gadā Zemgales reģionā elektroniskajā žurnālā reģistrēto notikumu skaits samazinājies, salīdzinot ar 2024. gadu, informēja VP Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka vietniece Līga Margevičus. Viņa precizē, ka 2024. gadā reģistrēti 42 633 notikumi, bet pērn – 40 206, tāpat arī par 2270 samazinājies izbraukumu skaits. Notikumu un izbraukumu skaita samazinājumu L. Margevičus skaidro arī ar iedzīvotāju sarūkošo skaitu, kā arī sabiedrības uzvedības izmaiņām kopumā.
Ātruma pārkāpēju daudzums aug
Tāpat samazinājies ceļu satiksmes negadījumu skaits, avārijās ievainoto un bojāgājušo skaits. «Gribu cerēt, ka šis samazinājums panākts ar mūsu intensīvu darbu, jo satiksmes uzraudzības jomā kapacitāte ir palielināta. Esam veikuši vairāk reidu, pārbaudīts vairāk automašīnu, vairāk izmantoti droni un arī rokas radari. Līdz ar to būtiski pieaudzis konstatēto pārkāpumu skaits un arī uzsākto administratīvo pārkāpumu procesu skaits,» stāsta L. Margevičus.
Apkopotie dati liecina, ka vislielākais pieaugums ir atļautā braukšanas ātruma pārkāpšanas ziņā, tāpat arī vairāk konstatēts vadītāju, kuri braukuši bez dokumentiem, nav lietojuši drošības jostas un ķiveres, braukuši agresīvi. Savukārt gājēju izdarītie pārkāpumi samazinājušies. Ja runā par biežāk izdarītajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, tad pagājušajā gadā visvairāk apturēti iereibuši velosipēdu vadītāji, kuriem izelpā alkohols pārsniedz 1,5 promiles, lai gan, salīdzinot ar 2024. gadu, šis skaits ir samazinājies. Tomēr tāpat, īpaši lauku teritorijās, cilvēki domā, ka labāk reibumā braukt ar riteni, nevis mašīnu, būs mazāk nepatikšanu. Taču sods ir pietiekami liels arī par šādu pārkāpumu, turklāt, ja šādam velosipēdistam ir arī autovadītāja apliecība, var zaudēt arī to. Protams, netrūka arī iereibušu autovadītāju, un visbiežāk tās ir 1–1,5 promiles alkohola.
L. Margevičus atklāj, ka satiksmes uzraudzību būtiski uzlabojušas jaunās tehnoloģijas, ar kādām aprīkotas policijas mašīnas. Tas ļauj labāk fiksēt un reģistrēt pārkāpumus, tomēr reizēm efektīvāk ir izmantot rokas radaru. «Palielinājusies tendence, ka iedzīvotāji mums biežāk ziņo par satiksmes pārkāpējiem. Bieži tas ir fiksēts arī ar dažādām ierīcēm, un ieraksti tiek nosūtīti mums,» stāsta L. Margevičus. Savukārt I. Blīgzna piebilst – ja būtu aizpildītas visas vakances un pilns darbinieku skaits, šo fiksēto pārkāpumu, visdrīzāk, būtu vēl vairāk.
Šī gada 1. aprīlī stājās spēkā jauni nosacījumi Ceļu satiksmes noteikumos, kas paredz stingrāku regulējumu elektroskrejriteņu un velosipēdu vadītājiem, kuri pārvietojas pa ietvēm, gājēju ceļiem un pārejām. L. Margevičus piebilst, ka tam noteikti tiks pievērsta pastiprināta uzmanība.
Varmākam piemērota elektroniskā uzraudzība
Policijas redzeslokā ir arī vardarbības novēršana. Pagājušajā gadā reģistrēti 939 ģimenes konflikti, kas ir par 252 gadījumiem mazāk nekā gadu iepriekš. 792 ziņojumi nosūtīti sociālajiem dienestiem, un arī šis skaits ir samazinājies. Tāpat samazinājies lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu, par nošķiršanas pārkāpumiem, mazāk saņemti tiesas nolēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
I. Blīgzna, kurš Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka amatā ir kopš pagājušā gada rudens, atklāj, ka viņam ir iespēja salīdzināt, kā darbs šajā jomā notiek citviet Latvijā, un viņš atzīst, ka Zemgalē tas ir augstā līmenī, tāpēc arī šie rādīji pēdējos divos gados ir uzlabojušies. Tāpat priekšnieks pauž cerību, ka mainījusies arī pašu cilvēku attieksme un sapratne, ka vardarbība ir sodāma rīcība.
Tie ir notikumi, kuriem var būt smagas sekas, notikumi, kuros cieš ģimenes locekļi, bērni. Policijas amatpersonas stāsta: «Mēs Zemgalē esam pirmie no Latvijas reģioniem, kur pagājušajā gadā pēc konkrētas situācijas izvērtēšanas pirmo reizi vienam varmākam piemērota elektroniskā uzraudzība. Latvijā kopumā bijuši četri šādi gadījumi. Darbs ar vardarbības gadījumiem ir ļoti komplicēts, tajā iesaistās ne tikai policija, bet arī bāriņtiesa un sociālais dienests.»
VALSTS KONTROLES vērtējumā šobrīd vairs nevar uzskatīt, ka Valsts policijas amatpersonu atlīdzība ir zema. Pēdējos piecos gados policistu atalgojuma konkurētspējas stiprināšanā panākts būtisks progress. Valsts policijas algu fonds ir sasniedzis gandrīz 200 miljonus eiro, tā palielināšanai piešķirti vairāk nekā 80 miljoni eiro, un policistu atalgojums šajā periodā ir pieaudzis vidēji par 78%. Vidējā policista alga šobrīd par 56% pārsniedz vidējo bruto atlīdzību sabiedriskajā sektorā.
GALVENAIS IEMESLS, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos piecos gados policistu skaits ir samazinājies par vairāk nekā 1000. Šobrīd vakantas ir aptuveni ceturtā daļa amata vietu, ko ilgstoši nevar aizpildīt. Latvijā policistu skaits uz iedzīvotāju skaitu ir par 58% mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, lietderības revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
avots: Valsts kontrole.
