Milzīgi siltumpiegādes rēķini, komunikācijas problēmas un neizpratne par nākotni – par to visu Vecumnieku pagasta iedzīvotāji vēlējās runāt ar Bauskas novada komunālsaimniecības vadību, rīkojot kopīgu tikšanos Vecumniekos.
Uz tikšanos, kuru 12. martā daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā «Sarkanā māja» rīkoja Vecumnieku pagasta iedzīvotāju konsultatīvā padome, bija ieradušies ap pussimts vietējo un speciālisti no «Bauskas novada komunālservisa» (BNKS) – valdes loceklis Dzintars Cāzers, siltumapgādes nozares pārstāvji Andis Kaspars un Arvis Larionovs, māju apsaimniekošanas daļas vadītājs Andris Kalvāns, tehniskā un avārijas dienesta vadītājs Vecumniekos Ziedonis Jankužs, māju pārzinis Jānis Skuja, ūdenssaimniecības daļas vadītāja Anita Krūmiņa un citi darbinieki.
Aktuālākais jautājums bija maksājumi par apkuri. «Janvārī bija lēciens maksai par siltumapgādi,» uzsvēra Vecumnieku iedzīvotāju konsultatīvās padomes vadītāja Līva Vecvanaga. «Nav noslēpums, ka trīsistabu dzīvokļos maksāja tuvu pustūkstotim eiro. Kā palīdzēt cilvēkiem, kas nespēj samaksāt, lai viņi nepaliek parādā?» vaicāja Vecumnieku pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētājas vietnieks Guntars Veismanis.
Daži sanākušie nosauca konkrētas summas – minēja 458 eiro rēķinu. «Pensionāri ir ķīlnieki šajā situācijā. Skatieties acīs un sakiet, ko darīt, ja pensionārei pensija 300 eiro un 250 eiro siltuma rēķins! Jūs ņirgājaties par pensionāriem! Man ir dzīvoklis Rīgā. Kad manai mammai bija rēķins 350 eiro, es tur samaksāju 290 eiro. Toties tur ir santehniķis – ja kaut kas nojūk, atnāk desmit minūtēs. Viss ir atkarīgs no tā, kāds ir apsaimniekotājs,» pauda viena no iedzīvotājām.
Uzņēmuma BNKS pārstāvji situāciju skaidroja ar laika apstākļiem. «Siltumenerģijas tarifu apstiprināja septembrī, tarifs nav cēlies. Mājas aukstajā laikā patērēja vairāk siltumenerģijas, un izmaksas bija lielākas,» pauda A. Kaspars. A. Larionovs sacīja, ka šis janvāris pēdējā laikā bija aukstākais mēnesis, kāds pieredzēts. Vērtējot situāciju, viņš pauda, ka jārunā ar Bauskas novada sociālo dienestu par palīdzību un uzņēmums esot gatavs sadalīt maksājumu mazākās daļās.
Izskanēja aicinājums atļaut dzīvokļos noslēgt apkuri vienā istabā, lai pensionāriem ir mazāk jāmaksā, bet BNKS pārstāvji nepaskaidroja, kāpēc to nedrīkst darīt. Jautāja, kādēļ katrā mēnesī atšķiras ūdens zudumu apjoms mājai, un saņēma atbildi, ka iedzīvotājiem jāizpēta Ministru kabineta noteikumi, lai saprastu, kā veidojas aprēķins par ūdeni.
Daži iedzīvotāji sacīja, ka Vecumnieku ciemā ir daudzdzīvokļu mājas, kas nav pievienotas vienotajai centrālapkures sistēmai. A. Kaspars informēja, ka par to domā.
Nākamais jautājums, kas uztrauca iedzīvotājus, – komunikācijas problēmas ar BNKS. Iedzīvotāji uzsvēra, ka mājaslapā norādīto telefona numuru nevar sazvanīt un ne visiem izdodas mājaslapā atrast vēl papildu kontaktus. Aicināja dot citas iespējas sazināties ar uzņēmuma darbiniekiem. «Būtu labi, ja varētu atslepenot jūsu organizācijas darbiniekus un viņu kontaktus,» pauda iedzīvotāji.
«Attiecībā par numuru 8889. Pie šī numura kā operatori piesaistīti pieci cilvēki. Ir situācijas, kad «pīķa» brīžos sazvanīt ir grūti. Līdzīgi kā daudziem citiem šāda servisa uzņēmumiem, mums ir vienota sistēma, jo tas saistīts ar pieteikumu uzskaiti, reģistrēšanu un kontroli,» pauda Dz. Cāzers. Viņš uzskaitīja citus variantus, kā sazināties ar uzņēmumu. Bauskā, Rundālē, Vecumniekos un Iecavā strādā klientu apkalpošanas punkti. Pieejams arī tālrunis saziņai «Whats-App» aplikācijā +37126638889. Ir dots rīkojums atzvanīt uz telefona numuriem, kas nav varējuši uzreiz sazvanīt operatorus. Var rakstīt īsziņas. Ir trīs e-pasti, sadalīti pa nozarēm, kur var sūtīt jautājumus un informāciju – par atkritumiem, vispārējo informāciju un skaitītājiem. Plānots, ka mājaslapā būs iespēja rakstīt tiešo iesniegumu, un sāktas sarunas ar Bauskas novada sabiedrisko attiecību nodaļu par iespēju šādu iesniegumu rakstīt Bauskas novada pašvaldības aplikācijā. «Varam palielināt operatoru skaitu, bet tās būs papildu izmaksas,» skaidroja Dz. Cāzers.
A. Larionovs sacīja, ka izdevies panākt, ka Vecumniekos ir klientu centrs, bet iedzīvotāji to izmanto reti.
Iedzīvotāji pauda, ka ir citas komunikācijas vēlmes. «Liela daļa no tā, ko teicāt, ir taisnošanās par to, kāpēc nekomunicējat. Bijām Misā – tur cilvēki nezina, pie kā vērsties, ja pagrabā kanalizācijas caurules tek. Varam vainot cilvēkus, ka viņi nespēj atrast kaut ko mājaslapā, bet varam mēģināt klientus uzrunāt, salikt kaut vai pastkastītēs ziņojumus,» pauda Vecumnieku pagasta iedzīvotāju konsultatīvas padomes locekle Kristīne Kopce-Ļūmane. Arī citi iedzīvotāji norādīja, ka vēlētos vairāk runāt par namu apsaimniekošanas nākotnes plāniem, bet nav skaidrs, ar ko un kā šo komunikāciju veidot.
Atbildot Dz. Cāzers iepazīstināja sanākušos ar J. Skuju. «Viņš būs tiešā kontaktpersona. Mūsu mērķis ir veidot tiešo komunikāciju ar iedzīvotājiem,» pauda Dz. Cāzers. «Kā mēs ar viņu varēsim komunicēt?» izbrīnīti bija sanākušie. «Pie visām mājām kāpņu telpās būs izvietota informācija, kas ir namu pārvaldnieks, viņa kontakti. Ar Jāni varēs risināt aktuālos jautājumus,» atbildēja Dz. Cāzers. Iedzīvotāji aicināja regulāri informēt par jaunumiem arī Bauskas novada pašvaldības informatīvajā izdevumā, uz ko Dz. Cāzers atbildēja apstiprinoši.
Bija diskusijas par apsaimniekošanas maksu un uzkrājumiem. Dz. Cāzers norādīja, ka nav jēgas ilgi krāt, jo naudu «noēdīs» inflācija, aicinot ņemt mājas renovācijas procesiem aizdevumus. «Latviešiem ir tendence neņemt aizņēmumus. Tā ir pēdējā muļķība, un tas jums ir jāsaprot. Aizņēmumi ir jāņem, un mājas ir jārenovē,» pauda Dz. Cāzers. Reizē norādīja, ka visam novadam izvēlētā vienotā apsaimniekošanas maksa 60 centi par kvadrātmetru nodrošina arī uzkrājuma veidošanos, kas ir svarīgi, jo lielākā daļa namu vēl aizvien ir mīnusos. Atbildot G. Veismanis gan norādīja, ka dzīvo mājā, kuru apsaimnieko paši iedzīvotāji, un par līdzīgu maksu – 66 centi par kvadrātmetru, māja esot uzkrājusi vairāk nekā 40 tūkstošus eiro un plāno veikt jumta remontu.
Iedzīvotājus interesēja, kur varēs redzēt pārskatus par namu situāciju – uzkrājumiem, paveiktajiem darbiem. Dz. Cāzers atzina, ka par to domā un apsverot iespēju atskaites izvietot mājaslapā.
