
Par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem un ilgstošu konstatēto pārkāpumu nenovēršanu, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šodien no dzīvnieku audzētavas “Lieldeviņzare” Bauskas novada Brunavas pagastā izņēmis lielu skaitu suņu, kas nogādāti dzīvnieku patversmēs, portālu informēja PVD pārstāve Ilze Meistere.
Pēc dienesta aplēsēm šajā dzīvnieku turēšanas vietā turēti vairāk nekā 100 suņi. PVD konstatējis, ka dzīvnieki tiek turēti nepiemērotos apstākļos, nenodrošinot tiem pilnvērtīgu barību un brīvi pieejamu dzeramo ūdeni, dzīvnieku veselībai un dzīvībai drošu vidi, un pieļaujot nekontrolētu to vairošanos.

I. Meistere atzīmēja, ka dzīvnieku audzētava “Lieldeviņzare” jau iepriekš bija nonākusi PVD uzmanības lokā un vairākkārt saņēmusi aizrādījumus par pārkāpumiem tās darbībā, kas, ja netiks novērsti, var novest pie dzīvnieku izņemšanas. Veicot atkārtotas pārbaudes audzētavā, PVD konstatēja, ka pārkāpumi nav novērsti, dzīvnieku īpašniece viena nespēj nodrošināt atbilstošu dzīvnieku aprūpi un kopumā netika novēroti situācijas uzlabojumi.
Par konstatēto uzsākts administratīvā pārkāpuma process un tā ietvaros pieņemts lēmums dzīvniekus izņemt.
Šobrīd izņemtie dzīvnieki ir patversmēs un Nodrošinājuma valsts aģentūra veiks tālākās rīcības attiecībā uz dzīvnieku realizāciju.


Par minēto suņu audzētavu februāra sākumā ziņoja “360TV Ziņneši“. Pirms mēneša raidījums devās uz suņu audzētavu klātienē.
Uzdodoties par parastiem suņu pircējiem, dzīvnieku aizstāvji no šīs audzētavas Bauskas novadā nopirka Daltonu. Pēc ciltsrakstiem – tīrasiņu Velsas korgijs kardigāns. Suņu puikam ir pusotrs gads. Dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepu sargi” valdes locekle Karīna Vilsone, paņemot savu suni Daltonu, pat īsti līdz galam nebija nojautusi, kādas šķirnes viņš ir. Sazinoties ar Latvijas Kinoloģiskās federācijas ekspertu atzinums salika visu pa plauktiem – Daltons ir korgiju jauktenis.
“Principā totāli antisociāli. Mūžā redzējuši vienu savu barotāju, kas atnāk izber ēdienu, no šķūņa izlaiž ārā – tā kā gotiņas viņi tur dzīvo, un katrs jauns cilvēks viņiem ir pilnīga traģēdija. Šis suns pie manis principā 2 mēnešus dzīvo zem galda,” stāsta K. Vilsone.
“Pēc ārējā izskata konstatēts, ka sunim ir noļukušas ausis, nav šķirnei raksturīgas purna proporcijas un izteiksme, pēc izmēra suns paliels un neatbilst šķirnei raksturīgam svaram. Varam secināt, ka apskatītais suns ir metiss un neatbilst šķirnes prasībām, visticamāk suns ir Velsas korgija kardigāna šķirnes krustojums. Suns ļoti bailīgs,” turpina K. Vilsone.

Par redzēto un dzirdēto šokā ir arī Gudega Bidere, dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepu ķepā” vadītāja:
“Kā tu kā viens cilvēks vari pienācīgi apkopt 100 suņus. Ja man patversmē uz katriem 100 suņiem ir jābūt 5 cilvēkiem. Tas ir iztikas minimums labturības prasībās. Mūsu valstī ir vairāk nekā tūkstotis audzētāju. Un viņiem nav nekādas prasības. Mūsu valstī ir dzīvnieku pārprodukcija. Man ir jautājums – kā valsts, valsts institūcijas var turpināt šo te lobēt!”
Likumdevēji ilgstoši izliekas nedzirdam šo problēmu. Dzīvnieku pavairošana tiešā veidā valstī netiek kontrolēta. Nav absolūti nekāds normatīvais regulējums. Var reaģēt tikai, ja saņemta sūdzība par labturības prasību pārkāpumiem, taču tas esot ļoti labs bizness, atzīst Bidere.
“Ja rēķinām visu suņu skaitu, kas ir sludinājumu portālos, aprēķināsim, ka viena daļa tirgoti dārgi, viena lēti, vieni atdod, tas cipars sanāk no 20-94 miljoniem gadā. Bet tajā laikā pašvaldības policija ķer tantukus, kas tirgo zeķītes un dārzeņus. Kam ir izdevīgi, ka mūsu valstī joprojām nebūs audzētāju kontrole. Jo piemērs ar “Lieldeviņzari” ir fantastisks,” raidījumam saka Bidere.

Dzīvnieku pārprodukcijas sekas skaidri redzamas patversmēs. Tās ir pārpildītas. Televīzija pārliecinājās, ka patversmē voljēros nav tikai kranči. 10 % ir ir tīrasiņu šķirnes suņi, tā principā nevajadzētu būt, un tā jau ir katastrofa.
PVD Dienvidzemgales pārvaldes vadītājs Jānis Grosbārdis, februārī sniedza pēdējos datus par suņu audzētavu.
“Uz šo brīdi suņu skaits ir 120, kas ir palicis lielāks šo te pāris gadu laikā. Šajā audzētavā ar šiem darbiem teorētiski vai praktiski tiek galā viena saimniece un līdz ar to no tā izrietošās problēmas šo dzīvnieku labturības prasību nodrošināšanai – gan tīrība, gan ēdināšana, dzirdināšana, gan arī platība šiem dzīvniekiem.”

Tik klajus labturības pārkāpumus, lai suņus no audzētavas izņemtu, PVD gan nav konstatējis. Tomēr dzīvnieku aizstāvju fiksētais konkrētajā audzētavā no PVD tur redzētā atšķiras. Pēdējā pārbaudē šā gada janvārī neviens dzīvnieks būrī nav bijis ieslodzīts. Klātienes interviju audzētavas saimniece raidījumam atteica, vien minot, ka suņu skaits ir pārspīlēts.
“PVD ir ziņas par 120 suņiem? Nu redziet, nav sakārtota likumdošana, es nevaru noņemt no uzskaites. Es viņus šodien pat nekaunīgā kārtā izņemšu ārā – ka viņi nav, tad arī nav. Ja cilvēki nevar viņus norakstīt, tad nevar.”
PVD ir uzsākusi administratīvo lietvedību par audzētavā konstatētajiem labturības pārkāpumiem. Arī kontrolējošā institūcija cer uz likumdevēju veselo saprātu – grozīt Dzīvnieku aizsardzības likumu, lai izbeigtu šo komercpavairotavu patvaļu.
Sludinājumos “Lieldeviņzare” par korgijiem prasa līdz pat 850 eiro. Bet citi audzētāji šķirnes suņus pārdod pat par 2arpus tūkstošiem eiro.