Militārā konflikta gadījumā pa “Rail Baltica” dzelzceļa līniju varētu transportēt 100 000 iedzīvotāju dienā, izriet no Satiksmes ministrijas (SM) prezentācijas trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.
No SM prezentācijas izriet, ka projekta pirmās kārtas pārrobežu savienojuma no Polijas-Lietuvas robežas līdz Tallinai/Mūgai kapitālizmaksas visās trīs Baltijas valstīs kopā būtu 15,3 miljardi eiro. Pirmā kārta Latvijā paredz pamattrasi no Latvijas-Lietuvas robežas līdz Igaunijas-Latvijas robežai. Šajā kārtā paredzēts pabeigt Rīgas lidostas termināla būvniecību un Rīgas centrālās stacijas dienvidu daļu, kā arī uzbūvēt kravu uzkraušanas/izkraušanas vietas Iecavā un Salaspilī militārās mobilitātes vajadzībām.
Paredzamā ietekme uz militāro loģistiku bruņota konflikta un miera laikā pirmajā fāzē liecina, ka militārā konfliktā “Rail Baltica” iedzīvotāju ārkārtas transportēšanas kapacitāte dienā būtu līdz 98 000 iedzīvotāju, bet kravu pārvadājumu kapacitāte dienā būtu līdz 55 000 tonnu.
SM “Rail Baltica” projekta departamenta direktors Gatis Silovs Saeimas komisijā norādīja, ka uzkraušanas/izkraušanas vietā Iecavā plānots izvietot rampu, lai nokrautu militārās kravas. Šī būtu pirmā vieta, kur virzoties no Polijas vilcienu varētu izkraut un attiecīgi militārās kravas tālāk nogādāt galamērķī.
Savukārt Salaspilī plānots izveidot pilna mēroga loģistikas terminālu ar civilo un militāro daļu. Ņemot vērā, ka Salaspils atrodas otrpus Daugavas, tad Eiropas Savienības finansējums ir nodrošināts tikai no Lietuvas robežas līdz Daugavai. Tālākam savienojumam nepieciešamas meklēt finansēšanas avotus, norādīja Silovs.
Arī SM valsts sekretārs Andulis Židkovs komisijas sēdē atzina, ka projekta realizācijā tuvāko “7-8 gadu laikā pāri Daugavai netiksim”, jo ir jāuzbūvē tilts, bet finansējums tam nav zināms. Viņš gan pauda cerību, ka nākamajā periodā Latvija no ES varēšot saņemt nepieciešamo finansējumu, taču indikācijas ar aizsardzības vajadzībām diemžēl liecinot, ka diezin vai būs iespēja saņemt tik daudz naudas kā līdz šim.
Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārā sekretāre Liene Gātere informēja, ka aizsardzības resora definētās militārās vajadzības jau no projekta koncepcijas izstrādes sākuma bija militārā mobilitāte, lai varētu pārvadāt bruņutehniku.
AM Krīzes vadības un noturības departamenta direktors Aigars Mikiško komisijas sēdē norādīja, ka no militāra mobilitātes viedokļa šajā projektā kritiskais elements ir Salaspils loģistikas centrs, jo ir jāspēj ātri militārās kravas saņemt Latvijā. “Lai nav tā, ka atrisinām pudeles kakla veidošanos Suvalku koridorā, bet Latvijā kravas apstājas un neviens nespēj ātri tās nokraut. Tas arī ir elements, kas visvairāk interesē mūsu sabiedrotos,” uzsvēra Mikiško.
Vienlaikus Mikiško norādīja, ka NATO plānošanā principā tiek ņemta vērā patlaban pieejamā infrastruktūra un kapacitāte. “Protams tā nākotne ir iezīmēta kā vīzija ar zīmulīti, ka mums kapacitāte attīstīsies, un par to mums ir diskusijas ar NATO kolēģiem, kurās informējam par projekta attīstības statusu,” piebilda AM pārstāvis.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba Nodrošinājuma plānošanas pārvaldes priekšnieks Einārs Masaļskis komisijā apliecināja, ka “Rail Baltica” projekts ir valsts aizsardzības plāna daļa, lai gan plānā nav ierakstīts “kā burts”.
Latvija ir alianses spēku uzņemošā valsts, un tas ir definēts valsts aizsardzības plānā un valsts aizsardzības operacionālajā plānā. Tas nosaka, ka krīzes un apdraudējuma laikā ienaidniekam – Krievijai gatavojot iebrukumu, NATO ir jābūt spējīgai atbilstošā laika posmā ierasties Latvijā, lai novērstu uzbrukumu.
“Līdz ar to, kad Latvija veido savus plānus, tiek izvērtēts laiks kādā ienāks sabiedroto spēki. Mums ir aptuveni zināms, cik ilgā laikā saņemam attiecīgos apdraudējumus kā indikācijas, līdz ar to tiek izmantoti visi transportēšanas veidi, lai ierastos sabiedroto spēki,” skaidroja NBS pārstāvis.
Ja “Rail Baltica” tiek uzbūvēts, tas samazinātu risku, ka sabiedroto spēki nespēj laicīgi ierasties ne tikai Latvijā, bet kopējā Baltijas valstu aizsardzības telpā. Vienlaikus NBS savus plānus veido atbilstoši esošajai infrastruktūrai, un arī alianse veido plānus esošajai infrastruktūrai, uzsvēra Masaļskis.
2020.gadā LETA rakstīja, ka toreiz Aizsardzības ministrijas sagatavotajā Valsts aizsardzības koncepcijas projektā bija teikts, ka “Rail Baltica” nepieciešams pielāgot arī militārajām vajadzībām, tai skaitā – izbūvējot dzelzceļa atzaru uz Ādažu militāro bāzi. Šodien Saeimas komisijā SM amatpersonas, atbildot uz komisijas priekšsēdētāja Raimonda Bergmaņa (AS) jautājumu, apliecināja, ka pirmajā posmā nav plānoti atzari uz Ādažu bāzi un Sēlijas poligonu.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Joprojām pastāv un pieaug riski, kas saistīti ar dzelzceļa projekta “Rail Baltica” būvniecību, turklāt līdzšinējais projekta finansējuma modelis vairs nav ilgtspējīgs, teikts Fiskālās disciplīnas padomes uzraudzības starpziņojumā par Finanšu ministrijas izstrādāto Latvijas Fiskāli strukturālo plānu 2025.-2028.gadam.
