Valsts nebūt negrasās vērsties pret reliģiskajām konfesijām un kustībām, ierobežojot to brīvību.
Valsts nebūt negrasās vērsties pret reliģiskajām konfesijām un kustībām, ierobežojot to brīvību. Izrādās, vēl ilgi tiks diskutēts par to, kādas kristīgās konfesijas uzskatāmas par tradicionālām. Viens gan jāatceras – pēc Kriminoloģijas centra pētījumu rezultātu analīzes par destruktīvām un sabiedrībai bīstamām atzītas sātanistu kustība, scientoloģijas Baznīca un Mūna kustība.
Piektdien, 30. janvārī, Rīgā, Kongresu namā, notika plaša konference par tēmu «Netradicionālās reliģiskās kustības». Tās noslēgumā bija sarīkota preses konference.
«Bīstama nav sektas vai kulta ticība, bet bīstami ir sektu darbības veidi,» atbildot uz žurnālistu jautājumiem, skaidroja Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Latvijā līdz šim nav veikti sistemātiski pētījumi par jauno reliģisko kustību darbību. Trūkst vienota uzskata arī par tradicionālajām reliģijām. Saeimas deputāts Kārlis Čerāns informēja, ka Saeimā iesniegts Tautas kustības «Latvijai» priekšlikums par tradicionālo reliģiju formulējumu, bet tas esot «iestrēdzis», uzsākot diskusijas par adventistu konfesiju. Adventisti, kā formulēja Kārlis Čerāns, «atrodas uz robežas» – konfesiju it kā varētu atzīt par tradicionālu, it kā nevarētu. Likumā bez vilcināšanās nepieciešams definēt jēdzienu «tradicionālās konfesijas». Cits 6. Saeimas deputāts, kurš piedalījās preses konferencē, – Andrejs Naglis – atgādināja: ««Likumā par zemes reformu» iestrādāta norma, ka ar zemi var rīkoties tās reliģiskās organizācijas, kas reģistrētas Latvijā līdz 1940. gada 21. jūlijam.» Arī ticības mācības priekšmeta mācīšana skolās atļauta tikai katoļiem, luterāņiem, baptistiem, pareizticīgajiem un vecticībniekiem. Taču Saeimas deputāts un teologs Pauls Kļaviņš piebilda, ka padomju vara Latvijā visvairāk vajāja adventistus, baptistus un Vasarsvētku draudzes, kuras par spīti visam darbību nepārtrauca. Patlaban par tradicionālu atzīta vienīgi baptistu konfesija.
Tika meklētas atbildes uz jautājumu par jauno reliģisko kustību straujo izplatību Latvijā. Konferences viesis – Misūri Sinodes (ASV) organizāciju komitejas priekšsēdētājs, luterāņu mācītājs, Lerijs Nikols – sacīja, ka sektas plaukst tad, kad sabiedrībā jūtams garīgs vakuums. Savienotās valstis šādu procesu piedzīvoja sešdesmitajos gados. Analizējot atšķirību starp tradicionālajām reliģijām un jaunajām kustībām, Lutera akadēmijas prorektors Guntis Kalme norādīja: «Kristīgā vēsts ir likuma un Evaņģēlija savienojums. Taču cilvēkiem patīk, ja kristīgo vēsti vienkāršo. Bet vienkāršošana līdz nepazīšanai izkropļo kristīgās vēsts būtību.»
Šķiet, ka pamatotu valsts politiku attiecībā pret dažādu sektu darbību Latvijā varēs izstrādāt, vispirms tiekot skaidrībā par tradicionālo reliģiju lomu sabiedrībā. Valsts nepietiekami novērtē un atbalsta tradicionālo baznīcu nozīmīgo darbu iedzīvotāju garīgajā un sociālajā aprūpē. Jautājums par destruktīvo kultu darbības ierobežošanu patiesībā ir visai sarežģīts. Latvija, pievienodamās Eiropas Konvencijai, akceptējusi to, ka valstī atļauta reliģijas brīvība. Acīmredzot labs paraugs ir tiesisko demokrātiju pieredze, kad valsts izrāda neitrālu nostāju, izņemot gadījumus, kad sektu graujošā ietekme pierādāma.
