Augļkopji jau tuvākajā laikā varēs pieteikt apsekošanai sala nodarītos postījumus

Šī pavasara laikapstākļi – bargas salnas maijā – bijuši īpaši nelabvēlīgi augļkopjiem, tāpēc pamatotas ir nozares bažas par turpmāko augļu un ogu attīstību, kā arī to ražu.  

Saskaņā ar VSIA «Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs» informāciju maija sākumā no 5. maija līdz 7. maijam gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja līdz pat -6,8 grādiem. Zāles virskārtā temperatūra dažviet pat visas nakts garumā bija vēl zemāka. Turklāt vietām sals bija novērojams kopā ar vēju, kas palielināja aukstuma postošo ietekmi uz augiem. Tik ilgstošs un postošs sals Latvijā nav novērots pēdējos 20 gadus.

Pēc tikšanās ar Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāvjiem, zemkopības ministrs Didzis Šmits atzina, ka «šī neapstrīdami ir ārkārtas situācija augļkopjiem, kad pēc sākotnējām aplēsēm šogad cerētās ražas nedēļas laikā ir iznīcinājis sals. Tādēļ, ņemot vērā radušos ārkārtas situāciju nozarē, lūgšu Lauku atbalsta dienestam jau tuvākajā laikā organizēt procesu, lai augļkopji varētu pieteikt apsekošanai savus 2023. gada pavasara salā un salnās cietušos augļu un ogu dārzus.»

Par pieteikšanos augļu un ogu platību apsekošanas termiņiem un citiem nosacījumiem Zemkopības ministrija (ZM) un LAD informāciju sniegs atsevišķi. Ņemot vērā apsekošanas rezultātus, ZM  izvērtēs situāciju un meklēs adekvātus risinājumus, lai mazinātu sala nodarītos postījumus augļu un ogu dārzos, «Bauskas Dzīvei» skaidro Kristīne Liepa, zemkopības ministra padomniece.

Augļkopība ir nozīmīga un perspektīva nozare valsts lauksaimniecībā – augļu koku un ogulāju stādījumu platība Latvijā ir ap 20 tūkstošiem hektāru, informē K. Liepa, turklāt viņa uzsver, ka lielākā daļa nozares saražotās produkcijas tiek realizēta iekšējā tirgū.