Pagājušajā gadā Bauskas rajonā salīdzinājumā ar 1996. gadu lielāks ir gan jaundzimušo, gan mirušo skaits (skat. tabulā).
Pagājušajā gadā Bauskas rajonā salīdzinājumā ar 1996. gadu lielāks ir gan jaundzimušo, gan mirušo skaits (skat. tabulā).
No visiem jaundzimušajiem 22% noteikta paternitāte, 31% mazuļu piedzimuši vientuļajām mātēm. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums 1997. gadā joprojām rakstāms ar mīnusa zīmi – mīnus 214 (1996. gadā – mīnus 222, 1995. gadā – mīnus 142 un tikai 1992. gadā šis rādītājs bija plus 137). Uz 1000 rajona iedzīvotājiem dzimuši 11,4 bērni, bet miruši 15,48 cilvēki. Tāpēc dabiskais pieaugums uz 1000 iedzīvotājiem rajonā ir mīnus 4,08.
Bauskā populārākie – Laura un Jānis
Bauskā 1997. gadā piedzimuši 94 zēni un 119 meiteņu. Meitenēm vispopulārākais vārds ir bijis Laura (7), Diāna, Viktorija, Linda (4), Paula un Annija (3). Vecākiem patikuši arī vārdi Renāte, Evita, Samanta, Līva, Ilze, Baiba, Amanda, Kristīne u. c. 13 meitenēm doti divi vārdi, piemēram, Eleonora Māra, Signija Līga, Annija Marija, Kristiāna Ketija u. c. Dubultvārdi doti pieciem zēniem – Alens Patriks, Alens Ričards, Stīvens Lesters u. c. Jāatgādina, ka pirmais vārds ir galvenais, un tajos dokumentos, kur vēlāk lietos tikai vienu, ierakstīs pirmo vārdu.
Bauskā zēniem visbiežāk tika dots vārds Jānis (7), Artūrs (5), Rihards, Roberts (4), Edijs (3). Arī Iecavas pagastā puisēniem populārākie vārdi bijuši Artūrs, Jānis, Roberts, Ēriks un Artis, meitenēm – Kristīne, Elīna, Linda, arī Amanda, Sintija, Laura, Diāna, Loreta. Skumdina, ka aizvien biežāk latvieši, dodot savam bērnam vārdu, atsakās no latviskās identitātes. Izejot pasaules ceļos, viņu vārdi vairs neliecinās par piederību latviešiem.
Pamattautības uzvedušās mierīgi
Nevienā citā Eiropas valstī pēc Otrā pasaules kara neieplūda tik daudz svešu etnosu cilvēku no citurienes, kā tas notika Igaunijā un Latvijā. Pamattautas, dzīvojot savā senču zemē, pārdzīvojušas pārmaiņas un demogrāfiskajā procesā uzvedušās samērā mierīgi. Citu tautību cilvēku demogrāfiskā uzvedība ir bijusi citādāka – tie mazāk precējušies, šķīrušies, mazāk dzimis bērnu, daudzi emigrējuši. Sevišķi tas izpaudies Latvijas etnodemogrāfiskajā situācijā. 1992. gadā Latvijā 92,4% no iedzīvotāju skaita samazinājuma veidoja cilvēku mehāniskā kustība (izbraukšana, iebraukšana) un tikai 7,6% bijis dabiskais pieaugums. 1996. gadā – gluži pretēji – 33,9% raksturo mehānisko kustību, 66,1% ir dabiskais pieaugums. Demogrāfiskie procesi veidojas ilgstoši. Uz tiem iedarbojas dažādas tradīcijas un ieražas, ko savukārt nosaka apkārtējā vide un sociālekonomiskie apstākļi. Pašlaik ir tāds kā nogaidīšanas periods, kad cilvēki īsti nezina, kā rīkoties. Zinātnieki teorētiski pieļauj, ka šie procesi ar laiku var sakārtoties brīvās regulācijas apstākļos.
1997. gads Bauskas rajonā pēc dzimtsarakstu nodaļu reģistriem:
Bauska 77 130 48
Bārbele 6 15 6
Brunava 16 36 5
Ceraukste 20 34 3
Code 20 63 7
Dāviņi 10 10 6
Gailīši 30 29 5
Iecava 87 142 27
Īslīce 35 38 5
Mežotne 13 41 5
Rundāle
un Viesturi 41 52 8
Skaistkalne 16 19 5
Stelpe 9 14 4
Svitene 11 18 4
Vecsaule 11 28 9
Vecumnieki 46 66 13
Kopā 597 811 162
