Grūti iedomāties cilvēku, kurš savā īpašumā gribētu iegūt sliktu mājokli.
Grūti iedomāties cilvēku, kurš savā īpašumā gribētu iegūt sliktu mājokli. Tomēr dzīvokļu privatizācijas metodika ir tik sarežģīta, ka cilvēki gluži nevainīgi un laipni tiek «apvesti ap stūri» un pēc tam paši var brīnīties par savu lētticību. «Bauskas Dzīve» pagājušajā gadā jau rakstīja par namu Bauskā, Dārza ielā 24. Gan vispārējās, gan paātrinātās privatizācijas ceļā cilvēki ieguva īpašumā savus mitekļus. Bet – šī māja dažādu tehnisku iemeslu dēļ šķeļas, un sienās izveidojas plaisas. Mājas tehnisko stāvokli izvērtēja ekspertu komisija, veikti arī ēkas nostiprināšanas darbi. Tomēr dzīvokļu cena šajā mājā netika pazemināta, jo šādus gadījumus, lūk, neparedzot metodika.
Līdzīgā situācijā, tiesa, pirms vēl visi dzīvokļi nav privatizēti, tagad nonākuši Salātu ielas 22. nama iedzīvotāji. Māja pieder Privatizācijas aģentūrai, bet to apsaimnieko SIA «Avesta». Redakcijā savas rūpes stāstīja šī nama iemītnieks A. E. Astoņdesmito gadu sākumā, kad daudzdzīvokļu nams nodots iemītniekiem, pieņemšanas komisija atzinusi, ka pieļautas vairākas nopietnas kļūdas kanalizācijas sistēmas izbūvē. Pagrabi bieži nav izmantojami, jo tajos ūdens esot 30 līdz 50 cm augstumā. Savas bēdas ir arī augšējos stāvos dzīvojošajiem. Konstrukciju izveidē pielietoti sala neizturīgi ķieģeļi, kas lietū un sniegā piemirkst un salā plīst. Dzīvokļu sienās un griestos veidojas plaisas, pa kurām ieplūst mitrums un izplūst tik dārgais siltums. SIA «Avesta» nav līdzekļu mājas kapitālajam remontam, turklāt tā nav nama īpašniece. Īrnieki un tie, kuri paātrinātās privatizācijas gaitā jau kļuvuši par dzīvokļu īpašniekiem, taujā, vai tiešām visas ķibeles tagad viņu ziņā?
Ekonomikas ministrijas preses konferencē 4. februārī ar šiem faktiem iepazīstināju Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas vadītāju Ziedoni Ziediņu, kurš žurnālistiem izteica pieņēmumu, ka iedzīvotāji neesot informēti par savām tiesībām. Viņiem jāgriežas pie pilsētas (rajona) būvinspektora, kurš veiks ekspertīzi, lai tos dzīvokļus, kuri neatbilst pastāvošajām normām, varētu privatizēt lētāk. Bauskas rajona galvenais arhitekts Aleksandrs Paklons gan precizēja, ka ekspertīzi neveic rajona būvinspektors, bet īpaša būvinstitūta speciālisti, un šī pārbaude maksā ne simtus, bet tūkstošus latu. Kuram šāda summa ir kabatā? Iedzīvotājiem, protams, ir tiesības spuroties un neprivatizēt savus sliktos dzīvokļus. Tādā gadījumā likums paredz, ka tos var iegūt savā īpašumā īpašnieks, uz kura zemes gabala uzcelta māja, vai arī – jebkurš cits, kam ir nepieciešamais skaits sertifikātu.
Dzīvokļu privatizācijas metodikas sastādītāji acīmredzot rēķinājušies tikai ar ideāliem gadījumiem. Dzīvokļu īrnieki, pārtopot par īpašniekiem, kļūst bagātāki galvenokārt ar rūpēm.
