SMUIDRAI TRĪBEREI–TREBAI ir kupla ģimene – četri bērni un pieci mazbērni. Jaunākā meita un dēls ar ģimeni dzīvo kopā ar vecākiem Brunavas pagasta «Kamparos». Trīberiem–Trebām pieder septiņi hektāri zemes un zirgs.
SMUIDRAI TRĪBEREI–TREBAI ir kupla ģimene – četri bērni un pieci mazbērni. Jaunākā meita un dēls ar ģimeni dzīvo kopā ar vecākiem Brunavas pagasta «Kamparos». Trīberiem–Trebām pieder septiņi hektāri zemes un zirgs. Viss iztikai nepieciešamais tiek saražots pašu saimniecībā. Smuidras ģimene veikalā pērk tikai maizi, sāli un cukuru. Māmuļa rūpējas par lopiem, bet meita un vedekla gatavo ēdienu. Vīri gādā malku un plāno pavasara darbus.
Padomju laikā Smuidra ar vīru strādāja fermā. Vai tolaik bija vieglāk? «Tagad vairāk jāstrādā un vairāk jādomā,» spriež Smuidra, «taču nevaru apgalvot, ka dzīve būtu grūta. Visi esam pieraduši daudz strādāt. Es saņemu pensiju, dēlam ir algots darbs. Pārējie ģimenes locekļi rosās saimniecībā.» Mājasmāte domā, ka sliktāk klājas tiem cilvēkiem, kuriem nav bērnu. Tad palīdzība jāgaida no svešiniekiem. Smuidra ir droša, ka viņu nepiemeklēs tādi sarežģījumi.
Pie Kamparu mājām atrodas liels augļu dārzs. Pērn saimnieki pārdevuši trīs tonnas ābolu, par vienu kilogramu saņemot tikai pusotru santīmu. Vajadzējis atteikties arī no nūtriju audzēšanas, jo ādiņu iepirkuma cena kļuvusi tik niecīga, ka pūles neattaisnojas.
Tomēr Smuidra un Jānis nesūrojas. Viņi saprot, ka ģimenes labklājība atkarīga tikai no pašu centības.
