Anglijas zemnieki izteikuši vēlmi gūt plašāku informāciju par saimniekošanu Latvijas laukos, nodibinot tiešus, privātus sakarus ar mūsu zemes kopējiem.
Sākums 20. marta laikrakstā.
Anglijas zemnieki izteikuši vēlmi gūt plašāku informāciju par saimniekošanu Latvijas laukos, nodibinot tiešus, privātus sakarus ar mūsu zemes kopējiem. Lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Eleonora Maisaka interesentiem nosūtījusi vēstuli.
Zemgales sētās ceļotājus neuzņem
Par iespējām lauku sētas iekļaut starptautiskā tūrisma apritē tika informēti rajona zemnieki. Lauku tūrisma interešu grupā pieteicās Svitenes, Skaistkalnes, Iecavas, Ceraukstes, Mežotnes pagasta iedzīvotāji un viena tukumniece. Grupas dibinātāji sazinājās ar asociāciju «Lauku ceļotājs» un nolēma sarīkot semināru. Apmācības programmā, ko izstrādājusi asociācija «Lauku ceļotājs», galvenā vērība veltīta lauku tūrisma svarīgiem attīstības virzieniem – mērķa tirgus izvēlei, finansu plānošanai, biznesa plānu sastādīšanai, grāmatvedībai, juridiskajai atbildībai, kā arī tūrisma servisa specifiskām lietām.
«Lauku ceļotāja» datu bāzē reģistrētas 134 lauku mājas, kuru saimnieki iesaistījušies tūrisma biznesā. Aktīvi darbojas 87 objekti. Tie galvenokārt koncentrēti Vidzemē un Kurzemē – 1998. gada katalogā «Atpūta laukos» (izdots trijās valodās) publicētajā Latvijas kartē Bauskas rajonā nav atzīmēts neviens lauku tūrisma objekts, informēja «Lauku ceļotāja» izpilddirektore Elita Orniņa. Viņasprāt, tas izskaidrojams ar Zemgales laucinieku lielāku pārticību salīdzinājumā ar citiem novadiem. Šo viedokli neatbalstīja Svitenes pagasta lauksaimniecības organizators Aigars Rauda. Ja Bauskas rajona laukos ir pieci seši lielzemnieki, tas vēl nav pārticības rādītājs. Laucinieki ir visai inerti, daudziem trūkst zināšanu uzņēmējdarbības uzsākšanai, tāpēc viņi neuzsāk neko jaunu, konstatēja Aigars Rauda.
Mājas saimniekam jākļūst par apkalpotāju
Elita Orniņa minēja galvenās grūtības, ar ko saskarsies ikviens iesācējs lauku tūrisma biznesā. Tūristi kļuvuši ļoti izvēlīgi, tādēļ panākumi atkarīgi no piedāvājumu kvalitātes un daudzveidības. Cilvēki nemeklē tikai istabu un brokastis, viņi meklē iespēju interesanti un netradicionāli pavadīt brīvo laiku. Tomēr visgrūtāk savās mājās kļūt par apkalpojošo personālu – istabeni, pavāru, izklaižu organizētāju, uzskata Elita Orniņa.
Lauku tūrismam izmantojamo māju klasifikācijas prasības Elita Orniņa nosauca par elementārām. Svarīgi, lai būtu ievēroti higiēnas noteikumi, lai māja būtu pietiekami apsildīta, apgaismota, lai tūristam tiktu nodrošināti visnepieciešamākie servisa pakalpojumi. Cilvēku priekšstati par atpūtu lauku mājās ir ārkārtīgi atšķirīgi, tādēļ arī piedāvājumos jāvalda daudzveidībai. Katram, kurš vēlas uzsākt tūrisma biznesu, skaidri jāzina, ko viņš var piedāvāt un ko gribētu piedāvāt nākotnē, attīstot uzņēmējdarbību.
Divas struktūras darbojas paralēli
Lielākajai daļai lauku tūrisma interešu grupas dalībnieku nav liekas naudas, lai drīzumā realizētu iniciatīvu. Taču laucinieki, kuri nolēmuši nopietni pievērsties tūristu uzņemšanai, pagaidām audzēs graudus, bietes un kartupeļus, lai mērķi par jaunā biznesa uzsākšanu īstenotu nākotnē, domā Aigars Rauda.
Bauskas rajonā šogad nodibināja Tūrisma apvienību. Pēc neoficiālām ziņām apvienības noteiktajos darbības pamatvirzienos nav iekļauts lauku tūrisms. Bet kālab to nevarētu izdarīt? Lauku tūrisma interešu grupas dibinātāji neslēpa sarūgtinājumu par to, ka nav tikuši uzaicināti piedalīties apvienības dibināšanas sanāksmēs. Acīmredzot vainojams koordinācijas trūkums un nepietiekamā informācija par dažādu iestāžu iniciatīvu. Cēsu rajonā jau vairākus gadus visas tūrisma attīstībā ieinteresētās struktūras sekmīgi darbojas kopā.
