Vienmēr esmu apskaudusi mūsu kaimiņu tautu, igauņus. Ne tāpēc, ka Igaunijā augstāks dzīves līmenis, bet gan par cieņu pret savu valodu, par lepno stāju un muguras nelocīšanu.
Vienmēr esmu apskaudusi mūsu kaimiņu tautu, igauņus. Ne tāpēc, ka Igaunijā augstāks dzīves līmenis, bet gan par cieņu pret savu valodu, par lepno stāju un muguras nelocīšanu. Lūk, tā ir tautas pašcieņa! Un tā nes augļus. «Lielie brāļi» Krievzemē gan pasprēgā, taču igaunīši, bāleliņi, dzīvo vien tālāk pēc sava prāta. Mums atliek tikai nožēlot, ka neesam pratuši tā turēties. Mūsu valodas likums gandrīz vai nedarbojas. Galveno vainu saskatu nevis pašā likumā, bet gan tā praktiskajā pielietošanā, arī pašu latviešu attieksmē pret to. Sadzīvē ātri un viegli pārejam uz krievu valodu, un sveštautieši absolūti neizjūt neērtības latviešu valodas nezināšanas dēļ. Valsts galvaspilsētā, sevišķi apkalpojošajā sfērā, ir grūti sazināties valsts valodā. Kas tad Rīgā ir minoritāte? To jautā ne tikai latvieši vien.
Domāju, ka 3. un 17. marta notikumus varēja prognozēt jau pēc van der Stūla kunga pēdējās vizītes Krievijā. No kurienes tik aplams spriedums par Latviju? Ko ir darījuši mūsu valstsvīri, lai tādas muļķības neizplatītos pasaulē? Nav saprotams, kāpēc mūsu valsts ierēdņi neaizved van der Stūla kungu, piemēram, uz Bolderāju? Kaut gan pietiktu jau ar Purvciemu un Pļavniekiem. Var jau gadīties, ka īsto situāciju labi nepārzina arī mūsu ierēdņi, pārāk maz paši pa Rīgu kājām staigā un pa nomalēm jau nepavisam ne. Tādēļ viss labi sanāk: Rubika kungs iznāk brīvībā īsi pirms revolūcijas svētkiem, valstij nelojāli žurnālisti oficiāli reģistrētajos laikrakstos izziņo valsts ideoloģijai naidīgas sanāksmes. Pēc žurnālistu aicinājuma kā uz burvja mājienu visa vecā interfronte noteiktā dienā un stundā ir izziņotajā vietā ar gataviem lozungiem rokās. Krievijai nu gan nav sāpējusi sirds par saviem pilsoņiem! To rāda kaut vai attieksme pret Afganistānas kara dalībniekiem. Bet tas netraucē izmantot Latvijā dzīvojošos krievus, lai iegūtu politisku kapitālu: pasaules acīs nomelnotu Latviju un slavētu Krievijas demokrātiju. Iemeslus varēs atrast vienmēr: vai tas būs sadzīves konflikts, valodu likums, nepilsoņu pases, vai citāda «diskriminācija», kā to deklarē Rīgas Domes deputāte Ždanokas kundze. Tas nekas, ja viss ir samelots no viena gala līdz otram.
Van der Stūla kungs atkal gatavojas apmeklēt Latviju, bet viņš jau nepārbaudīs, cik sociālo pabalstu ir saņēmuši latvieši, cik krievi. Vērosim, vai arī šoreiz mūsu ārlietu resors un Cilvēktiesību birojs ļaus šim kungam saglabāt to pašu nemainīgo pārliecību par cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā.
E. ZARIŅA, baušķeniece Rīgā
