Nesen man bija iespēja piedalīties respektablā virsprokuroru apspriedē Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā.
Nesen man bija iespēja piedalīties respektablā virsprokuroru apspriedē Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā. Sanāksmē piedalījās ministru prezidents Guntars Krasts, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Jūlijs Druva, citu tiesībsargājošo institūciju vadītāji.
Jāvērtē pēc būtības
Visi runātāji uzsvēra, ka tiesībsargājošās institūcijās darbs kvantitatīvi uzlabojies, taču jāstrādā, lai to pilnveidotu kvalitatīvi un tiesai nodotu daudz vairāk krimināllietu par korupciju, organizēto noziedzību, par organizēto grupu vadītājiem, ēnu ekonomiku. Katrs likumpārkāpums būtu jāvērtē pēc būtības nevis burtiski. Pašlaik Latvijā izveidojusies situācija, kad cietumos notiesāto skaits ir viens no lielākajiem Eiropā. Analīze rāda, ka ieslodzījuma vietās sodu izcieš visbiežāk par sīkām zādzībām vai citiem ne tik smagiem noziegumiem. Taču aizdomās turētie par lielo un smago noziegumu izdarīšanu netiek saukti pie kriminālatbildības. Prokuroru darbs būtu efektīvāks, ja likumdevējs rastu jaunu pieeju likumu izstrādāšanā, to labošanā. Ministru prezidents G. Krasts šajā ziņā solīja atbalstu.
Nav pareizi, tika uzsvērts, ka pašlaik galvenā kriminālās informācijas plūsma nāk no personu iesniegumiem un kārtības policijas par noziegumu faktiem. Informācijai par organizēto noziedzību, ekonomiskiem noziegumiem jānāk no kontrolējošām institūcijām vai tā jāiegūst operatīvā ceļā.
Vājākais posms tiesībsargājošo institūciju sistēmā pašreiz ir tiesas, uzsvēra ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš. Proti, daudzās tiesās lietu atlikums ir lielāks nekā gadā izskatīto lietu skaits. Paradoksāli, ka apcietinājumā pašlaik atrodas gandrīz puse nenotiesātu personu, kas gaida tiesu.
Vienprātīga bija atziņa, ka visi pasākumi būs mazefektīvi, ja netiks izlemts jautājums, kā mazāk nozīmīgu nodarījumu izskatīšanai tērēt mazāk spēka un līdzekļu. Viens no tādiem būtu krimināllikuma panta par transporta līdzekļu vadīšanu alkohola reibumā atkārtoti gada laikā pārcelšana uz administratīvo pārkāpumu kodeksu. Tādējādi krimināllietu skaits samazinātos aptuveni par 14 procentiem. Uz administratīvo pārkāpumu kodeksu varētu attiecināt arī sīkās zādzības.
Pēc Igaunijas parauga
Svarīgs jauninājums varētu būt arī «vienošanās procesa» ieviešana, ko veiksmīgi praktizē Igaunijā. Tā būtība ir šāda: tajos gadījumos, kad ir izdarīts noziegums, par kuru krimināllikumā paredzēts sods ne ilgāks par 10 gadu brīvības atņemšanu (izņemot smagos noziegumus), kad aizdomās turētā persona savu vainu pilnībā atzīst un piekrīt šī procesa piemērošanai, sanāk kopā prokurors, apsūdzētais, viņa advokāts, cietušais, civilprasītājs un civilatbildētājs. Viņi paraksta vienošanos, kurā apsūdzētais savu vainu atzīst pilnībā un apņemas kādā laika posmā atlīdzināt zaudējumus, kā arī samaksāt noteiktu naudas summu valsts budžetā. Par šo vienošanos parakstās arī pārējās personas, kas piedalās. Dežurējošais tiesnesis šo vienošanos apstiprina. Tiktu ietaupīts prokuroru un tiesnešu darba laiks un budžetā ienāktu papildu līdzekļi.
Lai gūtu panākumus cīņā ar finansu noziegumiem, būtu ieviešama nulles deklarācija. Jāpanāk, lai tiktu saukta pie kriminālatbildības persona, kuras izdevumi pārsniedz ienākumus un tā nevar pierādīt līdzekļu izcelsmi. Sevišķi uzkrītoši šādi jaunbagātnieki ir Rīgas prestiža rajonos un pierobežas pilsētiņās.
