Nevar noliegt, ka Lieldienu kristīgajai tradīcijai ir zināma saistība ar pagāniskajiem Saulgriežiem.
Nevar noliegt, ka Lieldienu kristīgajai tradīcijai ir zināma saistība ar pagāniskajiem Saulgriežiem.
Visas senās tautas pielūdza savus auglības dievus un dievietes. Saulgriežus svinēja tieši tajā dienā, kad sākās astronomiskais pavasaris.
Olu krāsošanas tradīcija jau bija pazīstama anglosakšiem. Spilgtās krāsas simbolizēja Saules gaismu. Savukārt zaķis (trusis) nozīmēja auglību.
Grieķu mītos aprakstīti zemes dievietes Persefones svētki, ko svinēja pavasarī. Tā iestāšanos grieķi iztēlojās kā dievietes izkļūšanu no pazemes tumsības virszemē.
Senajā Frīģijā ticēja, ka, sākoties ziemai, auglības dieviete iemieg. Pavasarī ar īpašu rituālu, kurā svarīga nozīme bija dziesmām un dejām, dievieti modināja.
Kristietībā Lieldienas tika pārņemtas no senajām tradīcijām, kam liela saistība ar jūdu Passā svētkiem. Tas jūdiem bija nozīmīgākais notikums. Passā svētkus sāka svinēt pēc jūdu iziešanas no Ēģiptes. Šie notikumi aprakstīti 2. Mozus grāmatas 12. nodaļā (no 3. līdz 17. pantam).
Imperators Konstantīns Lielais Nīkejas Koncilā 325. gadā pasludināja, ka Lieldienas jāsvin pirmajā pilnā Mēness svētdienā, kas seko pēc astronomiskā pavasara (Saulgriežu) iestāšanās.
