Katoļu Lieldienu liturģija ir komplicēta. Tās izklāsta mērķis – palīdzēt citu konfesiju kristiešiem nejusties apmulsušiem, ja pirmslieldienu nedēļā vai Lieldienās viņi nolēmuši apmeklēt katoļu dievnamu.
Katoļu Lieldienu liturģija ir komplicēta. Tās izklāsta mērķis – palīdzēt citu konfesiju kristiešiem nejusties apmulsušiem, ja pirmslieldienu nedēļā vai Lieldienās viņi nolēmuši apmeklēt katoļu dievnamu.
Pūpolu svētdiena ievada Lielo jeb Kluso nedēļu. Tās pirmās trīs dienas sauc par Lielajām dienām jeb sagatavošanos Lielajai Piektdienai.
Zaļajā Ceturtdienā Viņa Ekselence bīskaps Antons Justs Jelgavas katedrālē svētīja trīs eļļas – kristību, hrizmas (priesteru iesvētīšanas) un slimnieku eļļu. Šajā brīdī piedalījās Jelgavas diecēzes visi 16 priesteri. Viņi ik gadu tiek aicināti piedalīties priesterības solījuma atjaunošanā.
Bauskas katoļu baznīcā šodien pulksten 15.30 notiek Lielais dievkalpojums. Pēc tā Vissvētāko Sakramentu pārnes uz uzstādīšanas altāri (simboliski – uz tumsību, cietumu).
Sākot no ceturtdienas, 9. aprīļa, līdz pat Lieldienu rītam visi katoļu dievnami atvērti augu diennakti. Nemitīgi turpinās Vissvētākā Sakramenta adorācija (pielūgšana). Piektdien, 10. aprīlī, no rīta sāksies dievkalpojums – Svētā Krusta liturģija. Pēc tam no sakristejas svinīgi iznesīs Pestītāja krustu degošu sveču apgaismojumā. Krustu nesīs pie altāra, tas būs apsegts ar violetu drānu. Violetā krāsa simbolizē Pestītāja svētās ciešanas. Pie altāra krustu paņems priesteris un, rādot visiem, trīs reizes nodziedās: «Lūk, Krusta koks, kas atpestīja cilvēkus no grēkiem!» Pēc dziedājuma krustu ienesīs baznīcas telpā, lai ticīgie to godinātu. Ienesto krustu pirmais pielūdz priesteris, trīsreiz nometoties ceļos tā priekšā un noskūpstot Pestītāja tēlu – krucifiksu. Tad priesteris atgriežas pie altāra, bet adorācija turpinās, iekams visi baznīcēni nav pielūguši Krusta koku tāpat kā priesteris. Adorācijas laikā skan Kristus ciešanu dziesmas. Kad visi atdevuši krustam godu, to aiznes pie altāra un noliek centrā, bet dievkalpojums turpinās. Pēc tā priesteris tautai dod svētību, bet Vissvētākais Sakraments, kas konsekrēts (pārvērsts) Zaļajā Ceturtdienā, tiek aiznests uz simbolisku kapu un pārklāts ar caurspīdīgu plīvuru. Tas nozīmē, ka Jēzus ciešanas parādītas uz krusta Golgātas kalnā. Pēc Vissvētākā Sakramenta nolikšanas tronī priesteris atsedz Kristus kapa gleznu, kurā attēlotas Pestītāja ciešanas. Sākas Rūgto asaru dievkalpojums.
Lielās Sestdienas rītā katoļu dievnamos nedeg neviena svece, izņemot Jēzus kapa altāri. Visi iziet pagalmā, lai svētītu uguni. No paņemtajām oglītēm un uguns iededzina sveces un ienes baznīcā, trīs reizes dziedot «Kristus Gaisma». Uz speciāla postamenta novietota Lielā Lieldienu svece ar piecām simboliskām Jēzus brūcēm (pashāls). Priesteris uzsāk Svēto Rakstu lasījumu no Vecās Derības. Pēc tam sākas Svētā Mise. Lielajā Sestdienā katoļi izsūdz grēkus un pieņem Vissvētāko Sakramentu. Lieldienu rīta dievkalpojums Bauskā sāksies pulksten 7.30. Vispirms notiek rezorekcijas jeb Kristus Augšāmcelšanās dievkalpojums ar procesiju. Pēc tās baznīcā tautu svēta ar ūdeni, bet turpinājumā seko Svētā Mise. Pēc dievkalpojuma gan 11., gan 12. aprīlī baznīcā tiek svētīta Lieldienu maltīte – maize, nekrāsotas olas, sāls, augļi. To visu baznīcēni aiznes mājās, lai Lieldienu rītā liktu galdā.
