Konrāda Adenauera fonda Latvijas birojs rīkoja Latvijas žurnālistiem izbraukumu uz Berlīni.
Konrāda Adenauera fonda Latvijas birojs rīkoja Latvijas žurnālistiem izbraukumu uz Berlīni. Iepazīšanās ar šo pilsētu bija netradicionāla, jo vācieši pašlaik visvairāk uzmanības pievērš jaunceltnēm un nākotnes veidolam, mazāk akcentē vēsturiskās vietas, kā tas parasti mēdz būt ekskursijās.
Pārvērtības pēc apvienošanās
Vācieši nemaz neslēpj tos sarežģījumus, kādi valsts dzīvē ir pēc austrumu un rietumu puses apvienošanās. Vācijas ietekmīgā laikraksta «Die Welt» Berlīnes resora vadītājs Knuts Teske bez aplinkiem sacīja, ka būs vajadzīgs 20 – 30 gadu, lai «izlīdzinātu robežgrāvi». Sašķelto Vācijas sabiedrību ir grūti apvienot gan politiski, gan psiholoģiski. Spriediet paši, – Austrumvācijā kādreizējā Vienības partija pārveidota par Demokrātiskā sociālisma partiju, kurai ir savs piekritēju loks. Mums, žurnālistiem, šķita neparasti, ka rietumu pusē cilvēki nevēlas lasīt austrumu puses preses izdevumus un otrādi.
Vācijā sastaptās amatpersonas, politiķi, žurnālisti uzsver, ka eiforija, kas vāciešus bija pārņēmusi pēc Berlīnes mūra krišanas, ir izgaisusi. Taču astoņos gados nav iespējams pilnībā saskaņot divas bijušās ekonomiskās un politiskās sistēmas, lai arī Rietumvācija piecās jaunajās federālajās zemēs investējusi milzu līdzekļus.
Taču nepārprotams ir arī tas, ka Vācija apzinās sevi kā Eiropas lielāko un ekonomiski spēcīgāko valsti. Tās atrašanās kontinenta centrā nosaka šīs zemes īpašo lomu Eiropas valstu integrācijas procesā. Savukārt Belīne tiek uzskatīta par sava veida piemēru, kā veicami pārkārtojumi.
Potsdamas laukums ir Eiropā lielākais būvniecības projekts
VDR bijušajā Valsts padomes ēkā, kur savulaik strādājis Vācijas komunistu līderis Ēriks Honekers, pēc Berlīnes mūra krišanas iekārtots Galvaspilsētas plānošanas informācijas centrs. Šeit izveidots milzu izmēra makets, kurā vecā un jaunā Berlīne labi pārskatāma. Citādā krāsā nekā pārējās iezīmētas tās ēkas un pilsētas rajoni, kurus būvē no jauna. Celtniecība ir neiedomājami vērienīga – vidēji gadā tiek investēts 30 miljardu vācu marku. Pilsētbūvniecības cikls iedalīts divos posmos – līdz gadsimtu mijai un līdz 2010. gadam. Vācieši ar lepnumu teic, ka jaunā Berlīne būs 21. gadsimta galvaspilsēta. Salīdzinājumam nosauc Parīzi un Londonu, kas ir brīnišķīgas pilsētas, bet jau pabeigtas. Tikmēr Berlīne pārtop un iegūst īpašu veidolu, it kā piedzimst no jauna.
Nebijuši skatu laukumi
Berlīnieši būvlaukumus pārvērtuši par skatu laukumiem. Pie lielākā celtniecības kompleksa Potsdamas laukumā izveidots īpašs informācijas birojs, kuru apmeklējuši vairāk nekā trīs miljoni cilvēku. Septiņus hektārus lielajā teritorijā tiek izmēģinātas jaunas tehnoloģijas un materiāli, šeit īsteno jaunu pilsētbūvniecības koncepciju. Proti, – vienuviet ir moderna biroju augstceltne, dzīvojamās mājas, kultūras un izklaides iestādes un tirdzniecības zona. Būvdarbus pabeigs līdz šī gada 2. oktobrim, bet jau tagad 80 procentu telpu ir izīrētas. Īpaši uz šo pilsētas daļu tiek izbūvēts pazemes dzelzceļa līnijas atzars un iekārtota jauna stacija. Viss tiek veidots ar aprēķinu, lai jaunievedumi gan funkcionāli, gan vizuāli iekļautos pilsētas vidē.
Deviņas ministrijas un Bundestāgs strādās Berlīnē
Vācijas Bundestāgs jeb parlaments 1999. gada pavasarī pārcelsies uz Reihstāgu. Šī objekta izmantošana valsts likumdevējam veidojas divkārši simboliska. Tā ir vecākā demokrātiskā ēka pilsētā, sašķeltības laikā atradās tieši pie robežas. Apvienotās Vācijas parlaments, atrazdamies vēsturiski tik pretrunīgā ēkā, apliecina demokrātijas centienus, kas ir valsts politikas pamats.
Daudz problēmu saistās ar dažādu institūciju pārvietošanu no klusās Bonnas, kas tagad ir Vācijas galvaspilsēta, uz Berlīni. Lai netiktu paralizēta pašreizējās galvaspilsētas dzīve, tur paliks sešas ministrijas, bet deviņas pārcelsies uz Berlīni. Ministrijas galvenokārt iekārtosies vecās ēkās, kuras pārbūvē un piemēro to funkcijām. Jau tagad Berlīnē strādā ministriju biroji. Dažādas institūcijas būvē sev jaunas mītnes, arī Konrāda Adenauera fonds.
