Vispirms jāiemācās izšņaukt degunu – vienu, tad otru nāsi. Pārāk sparīgi darbojoties, var «aizšņaukt» ausis, iepūšot izdalījumus kanālā, kas degunu savieno ar ausi.
Vispirms jāiemācās izšņaukt degunu – vienu, tad otru nāsi. Pārāk sparīgi darbojoties, var «aizšņaukt» ausis, iepūšot izdalījumus kanālā, kas degunu savieno ar ausi.
Ja degunā jāiepilina zāles, galvu noliec uz sāniem, vienu nāsi aizspiež, otrā pilina un mirkli pagaida. Pēc tam to atkārto otrā nāsī. Ja pilinot galvu atliec, zāles ietek kaklā un labuma nekāda.
Sajūtot pirmās iesnu pazīmes, degunu var skalot ar vāju sālsūdeni, karsēt kājas, dzert zāļu tējas, tomēr visbiežāk pavisam no iesnām tādā veidā neizdodas izvairīties. Noteikti nevajag degunā likt ķiploku daiviņas, jo tas vēl vairāk sakairina gļotādu. Bērniem, kuriem akūtas iesnas, pilienu vietā labāk lietot saudzējošas ziedes, medu, propolisa ziedi.
Kakla un balss saišu iekaisuma laikā var būt ass, rejošs klepus. Jālieto tautas medicīnas līdzekļi, kas veicina atkrēpošanu. Tie ir altejas sakne, Islandes ķērpis, alveja ar medu, ceļmallapas, timiāns, gaiļbiksīšu saknes (jāvāc rudenī, kad saknes bagātākas ar aktīvām vielām).
Ja iekaisis kakls, var sūkāt citrona šķēlīti, citronu, kas sajaukts ar medu, pret kakla sāpēm un klepu palīdz melnā rutka sula ar medu.
Auss visbiežāk sāk sāpēt vakarā vai naktī, kad pie ārsta nevar tikt. Jādod pretsāpju līdzekļi, silta, sausa komprese uz auss. Ja mājās ir borspirts (1%), samitrina tamponu un ieliek ausī. Jācenšas gulēt uz sāpošās auss, tad tā tiek sildīta. Bez ārsta ziņas pilināt ausī neko nevajadzētu, bet no rīta noteikti jādodas pie ārsta, pat ja auss vairs nesāp. Nekādā gadījumā nedrīkst ausī likt ģerānijas lapu. Pirmajā brīdī tā sāpes noņem, bet, ausī izšķīstot, palielina kairinājumu un iekaisumu.
Auss eju dziļumā nevajag īpaši tīrīt, bakstīt. Jānoslauka tikai sērs, ja tas iztecējis no auss. Sēra izdalīšanās ir normāla parādība, ja tas nenotiek, rodas niezēšanas sajūta.