Vismaz piecpadsmit gadu esmu nodzīvojis lielpilsētā, centrālās ielas malā. Tādēļ saprotu to – ja esi nolemts dzīvei pilsētas centrā, tad ar daudz ko jāsamierinās – ar mašīnu «izelpotajām» dūmgāzēm, trokšņiem, ar kņadu.
Vismaz piecpadsmit gadu esmu nodzīvojis lielpilsētā, centrālās ielas malā. Tādēļ saprotu to – ja esi nolemts dzīvei pilsētas centrā, tad ar daudz ko jāsamierinās – ar mašīnu «izelpotajām» dūmgāzēm, trokšņiem, ar kņadu. Smejies vai raudi, bet turpmākos gadus baušķeniekiem būs jāsamierinās vēl arī ar «Via Baltica» posmu – rētu senatnīgās pilsētas sejā. Rētu, kam nenovēršami ir tendence vērties plašākai.
Šaubu nav, Bauskas centrālo ielu un grīļīgo Mēmeles tiltu rekonstruēt ir pēdējais laiks. Par nepārredzamiem krustojumiem, par gājējiem, kas šķērso ielu kā pagadās, ir pārliecinājušies autovadītāji. Par dubļu šaltīm, ko sacēlušas garāmbraucošas mašīnas, nav jāatgādina gājējiem. «Ceļuprojekts» izstrādā rekonstrukcijas projektu, kas nodrošinās maksimālu satiksmes drošību uz centrālās ielas atbilstoši Eiropas drošības standartiem.
Bet ko gan dos Eiropas līmeņa ceļš, ja pa to joprojām brauks personas, kuru kultūras līmenis zems? Vai speciālisti tiešām tik pārliecinoši spēj prognozēt, kāda transporta plūsma še būs pēc gadiem divdesmit? Kurš var apgalvot, ka nepieaugs satiksmes negadījumu skaits, zinot, cik bieži pie stūres sēžas personas «kunga dūšā»? Operatīvie dienesti (policija un ugunsdzēsības un glābšanas dienests) pauž pamatotas bažas par savu bezspēcību šo ceļu atbilstoši apkalpot, nodrošināt uzraudzību, palīdzību… Kā piemēru mūsu nesagatavotībai un bezpalīdzībai min negadījumu pirms gada, kad viena avarējušā autobusa «Neoplan» izvilkšana no grāvja sagādāja daudz problēmu.
Joprojām neviens pilnībā nezina, ko «fūres» izved cauri pilsētai un rajonam, kas slēpjas automašīnu cisternās un furgonos. Ugunsdzēsības un glābšanas dienests nav sagatavots gadījumiem, ja, nedod Dievs, uz ceļa avarē automašīna, piemēram, ar ķīmiskām vielām. Bet ja šāda automašīna avarē pilsētā? Vai zinām, kā rīkoties ķimikāliju noplūdes gadījumā? Naudu ceļa uzlabošanai valdība atradīs, bet kā būs ar ceļa uzraudzību? Varbūt rajonam jāiekasē kāds «zaļais nodoklis» no firmām, kas transportē caur rajonu un pilsētu savas kravas, un šie līdzekļi jānovirza ceļa uzraudzībai un apsaimniekošanai? Apsveicami, mūsu rajona Padome arī beidzot attapusies, ka tai jāizsaka valdībai sava nostāja šajā jautājumā, jo «Via Baltica» nav tikai pilsētas iekšējā lieta.
Autoceļu direkcija jau sākumā pateica – ja pilsēta nepiekritīs ielu rekonstrukcijas projekta izstrādei, tad projekta realizācijai paredzētā nauda «aizies» ielu remontdarbiem Jēkabpilī. Turklāt ar piezīmi, ka tuvāko divdesmit trīsdesmit gadu laikā uz apvedceļu nav ko cerēt. Pilsēta tika nostādīta tā saucamās «obligātās izvēles» priekšā. Vai tiešām atsevišķu institūciju ekonomiska ieinteresētība, ja reiz šāds ultimāts? Vissāpīgākais šajā lietā, šķiet, ir apzināties mūsu pilnīgo atkarību no Rietumu labvēļiem, viņu interesēm un vispirms – no viņu ekonomiskā izdevīguma.
Meklējot mākonim zelta maliņu, gribas salīdzināt «Via Baltica» ar upi, kas izgrauž krastus, slēpj sevī neapzinātas briesmas, bet spēj arī griezt daudzus dzirnu ratus, nodrošināt cilvēkus ar gaismu un maizi. Tikai neļaut upei brīvu vaļu, regulēt to ar slūžām! Neļaut upi piesārņot un maluzvejniekiem tajā zvejot!
