Pirmais aprīlis nebija Smieklu diena vien. Dažam bira aizvainojuma asaras, jo no 1. aprīļa tika paaugstināta tālruņa abonēšanas maksa.
Pirmais aprīlis nebija Smieklu diena vien. Dažam bira aizvainojuma asaras, jo no 1. aprīļa tika paaugstināta tālruņa abonēšanas maksa. Bauskas rajonā, kur vēl nav vietējo sarunu uzskaites, paaugstinājums ir par 147,5 procentiem (no Ls 1,01 līdz Ls 2,50, bez PVN).
Pamatoti apbēdināti jūtas tie, kuriem naudas maciņš gaužām plāns. Bārbeles pamatskolas skolotāju vārdā sašutumu «Bauskas Dzīvei» pauda Veronika Jermakova. Viņa sprieda loģiski: ja monopolists prasa maksāt vairāk un vairāk, tad klients ir tiesīgs kaut ko līdzvērtīgu saņemt pretī. Taču telefonu sakari nav uzlabojušies ne par mata tiesu. Abonentu grāmatas ik laidiens kļūst haotiskāks. Lai tajā atrastu vajadzīgo, nereti jāsasauc ekspertu konsīlijs. Turklāt uzvārdi nodrukāti saspiesti un bāli. Ieviesta arī dīvaina alfabētiskā secība, kad (pretēji latviešu valodā pieņemtajam kārtojumam) šķirti īsie un garie patskaņi. Tas maldina telefonu grāmatas lietotājus.
«Lattelekom» maksas palielinājumu skaidro ar tarifu līdzsvarošanu. Tik vien nojēdzams, ka tas esot solis (vēl tikai solis!) tuvāk Eiropas standartiem nevis iedzīvotāju reālajām iespējām. Lai arī cik pamatoti ir monopoluzņēmuma aprēķini (publicēti valsts lielākajos laikrakstos), nav noslēpjams, ka līdzsvarošana notiek uz maznodrošinātāko iedzīvotāju rēķina, kuriem telefons ir pielīdzināms ātrajai palīdzībai. Pat iekšzemes tālsarunas viņi izmanto tikai ārkārtējas nepieciešamības gadījumā, bet starptautiskos dialogus ar draugiem un radiem (ja tādi vispār ir) risina vēstulēs. Par mazlietoto telefonaparātu tomēr jāmaksā arvien vairāk, lai atvieglotu dzīvi biznesmeņiem. «Lattelekom» darbinieki, protams, var atkal cerēt sagaidīt algas pielikumu uz to iedzīvotāju rēķina, kuri jau tā nevar «savilkt galus», pasaules cenās aprēķinātos maksājumus kārtojot.
Atlaides trūcīgākajiem gan tikšot saglabātas, tāpat kā līdz šim. Bet tas nozīmē, ka vispirms jāsaņem nabadzības apliecinājums pašvaldībā. Taču ne visi to spēj, jo ir pazemojoši vienas valsts iedzīvotājiem dalīties bagātos un nabagos.
