Līdz Džordža Sorosa lolotajam atvērtās sabiedrības modelim vēl tāls ceļš ejams. Reizēm pat šķiet, ka tas ir pārdrošs sapnis, kura īstenošana mūsdienu Latvijā norit, pārvarot neizskaidrojamus škēršļus.
Līdz Džordža Sorosa lolotajam atvērtās sabiedrības modelim vēl tāls ceļš ejams. Reizēm pat šķiet, ka tas ir pārdrošs sapnis, kura īstenošana mūsdienu Latvijā norit, pārvarot neizskaidrojamus škēršļus. Iegūt vienkāršu, vairumā gadījumu – sadzīves rakstura – informāciju žurnālistiem kļūst aizvien sarežģītāk.
«Bauskas Dzīvei» gadījies saskarties ar vairākām situācijām, kad neizskaidrojamā veidā notikumiem ticis piešķirts «slepeno lietu» statuss. Pirms dažām nedēļām, pamatojoties uz kompetentas amatpersonas sniegtajām ziņām, laikraksts publicēja informāciju, ka Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) Bauskas nodaļai piederēs sava ēka Bauskā, Plūdoņa ielā 48. Redakcijas fotoreportierim pat tika lūgts namu nofotografēt. Pēc «Bauskas Dzīves» rīcībā esošām neoficiālām ziņām, publicētā informācija izraisījusi sašutuma vētru RPIVA administrācijā Rīgā. Izrādās, ka radušies sarežģījumi īpašuma pirkšanas darījuma juridiskajās lietās. Negaidītie šķēršļi, pēc RPIVA amatpersonu atzinuma, neesot nekas cits kā «informācijas noplūdes sekas». Par «noplūdi» šajā gadījumā tiek uzskatīta dažu rindiņu īsā publikācija «Bauskas Dzīvē». Tikpat neoficiāli redakcijai kļuva zināms, ka turpmāk informāciju par augstskolas Bauskas nodaļas darbu laikrakstā nav vēlams publicēt.
Taču likuma «Par valsts noslēpumu» 5. panta («Ziņas, kuras nevar būt valsts noslēpums») 2. punktā noteikts, ka informācijai par vides, veselības aizsardzības, izglītības un kultūras stāvokli, kā arī demogrāfisko situāciju aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību. Tātad – nav būtiskas atšķirības, vai avīze raksta par augstskolas studentu sekmēm, vai informē lasītājus par to, ka jaunu telpu iegūšana ir svarīgs solis ceļā uz augstskolas nodaļas attīstību.
Neticami daudz slepenību valda Robežsardzes struktūrās. Dažbrīd pat rodas iespaids, ka vidējā ranga amatpersonas nodevušas «klusēšanas zvērestu». Taču «Bauskas Dzīve», piedalīdamās Robežsardzes Jelgavas pārvaldes rīkotajā preses konferencē, izdarīja jaunu atklājumu. Tika noskaidrots, ka neizpaužamas ir tikai ziņas par Robežsardzes personālsastāvu un skaitu, kā arī bruņojumu. Visa pārējā informācija sabiedrībai brīvi pieejama.
Atsevišķās valsts iestādēs aizvien biežāk nākas pārliecināties par «nerakstīta likuma» izpausmēm – proti: informāciju presei drīkst sniegt tikai iestādes vadītājs. Ja viņš atrodas komandējumā vai kursos, tad žurnālists var velti netērēt laiku, jo uzrunātie darbinieki minstinās, izsaka pāris aprautu frāžu un jūtas gluži samulsuši. Pēc šādiem apmeklējumiem nereti šķiet, ka dažās iestādēs tikai vadītājs patiesībā zina, ar ko šeit nodarbojas. Darbinieki jūtas kā marionetes. Bet varbūt viņi tikai tēlo marionetes, baidoties no šefa dusmām, kad tiek pārkāpta hierarhija?
Tāpēc redakcija vienmēr izjūt īpašu gandarījumu, kad uzņēmumi, firmu pārstāvji un privātpersonas informē par faktiem un notikumiem, ar ko būtu nepieciešams iepazīstināt plašu sabiedrību. Tādējādi tiek apliecināta uzticēšanās laikrakstam, izpratne par vietējās avīzes nenovērtējamo lomu sabiedrības informēšanā un galvenais – demokrātijas pamatprincipu ievērošana. Par spīti iepriekšminētajām negatīvajām iezīmēm, atsaucīgu un ieinteresētu cilvēku kļūst arvien vairāk.
