«Bauskas Dzīves» redakcijā iedzīvotāju telefona zvanus uzklausīja divi Latvijas Sociāldemokrātu apvienības biedri.
«Bauskas Dzīves» redakcijā iedzīvotāju telefona zvanus uzklausīja divi Latvijas Sociāldemokrātu apvienības biedri. Otrdien, 21. jūlijā, Astrīda Mūrniece, Latvijas Profilaktiskās medicīnas darbinieku asociācijas prezidente, un Osvalds Joksts, jurists, Latvijas Policijas akadēmijas profesors, atbildēja uz vairākiem iedzīvotāju jautājumiem.
Medicīna pielīdzināta ražošanai
Par ērču encefalīta pretpotēm vienam cilvēkam jāmaksā 24 lati. Vai tas ir normāli?
– Līdz šim vakcīnu iepirkšanas izdevumus sedza valsts, bet tagad tas ir privātā pārziņā. Medicīna mūsdienās ir pielīdzināta ražošanai. Valsts politika veselības aizsardzībā nav saskaņota ar cilvēku iespējām, un tieši valstij būtu jāsedz vakcīnu izdevumi.
80 procentu gadījumu ātrās palīdzības pacientu ir alkoholiķi. Tātad arī lielākā daļa līdzekļu tiek izlietota viņu aprūpei.
– Jāņem vērā, ka alkoholu var iegādāties jebkurā diennakts laikā. Medicīnai pašlaik ir jāfinansē sevi, ātrajai palīdzībai, kā zināms, samazināja finansējumu. Darbam ar alkoholiķiem nav paredzēts speciāls narkoloģiskais dienests.
Es, sirds un asinsvadu slimnieks, rajonā nevaru saņemt nosūtījumu ārstēties Rīgā.
– Iemesls tam ir vienpusīgs slimokasu naudas sadalījums, turklāt tas no valsts ir nepietiekams. Ja nauda tiek nodota slimokasei, kur to sadala, tad kāds procents paliek arī centrā. Ja nauda nokļūtu pie iedzīvotāja bez starpiestādēm, viņš varētu ārstēties ikvienā ārstniecības iestādē Latvijā un pie tā ārsta, pie kura viņš vēlas.
Tagad, ja vēlaties doties uz Rīgu, vietējam ārstam nauda jāpārskaita Rīgai. Bet viņš to negrib darīt «caur slimokasi», jo vēlas, lai nauda paliktu rajonā. Tātad – mākslīgi radīts sarežģījums, jo cilvēks ārstu brīvi izvēlēties var tikai tad, ja viņam ir pietiekami daudz naudas. Tas liek domāt, ka maksas medicīna ir pieļaujama tikai ļoti bagātās valstīs.
Šķiet, ka profilaktiskajai medicīnai uzmanība vispār netiek pievērsta.
– Ja mediķi var pateikt, ka labākā profilakse ir ārstēšana, tad tas ir absurds. Valsts politika jāveido, lai iedzīvotājiem nebūtu jāslimo. Tātad – jāgādā gan par kvalitatīvu pārtiku, dzeramo ūdeni, normālu dzīves režīmu. Slimību profilakse diemžēl gandrīz vairs neeksistē. Mūsos, īpaši politiķu apziņā, saglabājies tehnokrātisms no padomju laikiem, proti, ka cilvēks ir pakārtots ražošanai. Bet normālā sabiedrībā pirmajā vietā ir cilvēks, viņa veselība un labklājība.
Vairs neticu partiju solījumiem. Cik nav solīts! Bet kur esam aizgājuši?
– Mūsu kļūda slēpjas tur, ka vēlamo pieņēmām par esošo. Tādēļ daudzi jūtas vīlušies, ir radusies neticība. Vienīgais, ko varu ieteikt, – vajag ļoti rūpīgi izanalizēt, pie kādas partijas vai grupējuma pieder esošie politiķi, un tikai tad izvēlēties, par ko balsot vēlēšanās.
Varam ieekonomēt simt miljonu latu
Dzirdēju, sociāldemokrāti atklājuši finansu avotus, kas varot dot valstij papildu ienākumus līdz pusmiljardam latu gadā?
– Ir jānodrošina nodokļu iekasēšana pilnā apmērā un iegūtie līdzekļi pareizi jāsadala. Mums ir konkrēti aprēķini, kur šos līdzekļus dabūt. Piemēram, ja nodrošinām valsts monopolu alkoholam un tabakai, naudas maiņas sfērā, darbībās ar komercbankām, varam ieekonomēt – iegūt papildus 100 miljonu latu. Paaugstinot ievedmuitu tikai alkoholam, iegūstam 25 miljonus latu gadā. Turklāt jānodrošina stingra robežkontrole, cīņa ar kontrabandu. Bet nodokļu politikai jābūt diferencētai – vairāk maksā tas, kas ir bagātāks. Ievērojami jāpalielina finansējums pašvaldībām.
Kā vērtējat parakstu vākšanu referenduma sarīkošanai grozījumiem Pilsonības likumā?
– Referendumi ir nepieciešami, taču šajā gadījumā parakstu vākšanu uzskatu par valsts līdzekļu nelietderīgu šķiešanu, problēmas saduļķošanu. Šķiet, paši «tēvzemieši» ir apjēguši, ka diez vai bijis vērts šo parakstu vākšanu uzsākt. Vēl jo vairāk – ja šī parakstu vākšana vai referendums izgāzīsies, mūsos būs vīlusies Eiropas Savienība, un tas var aizkavēt Latviju ceļā uz to.
