Latvijas Republikas zemkopības ministrs Andris Rāviņš un Labības tirdzniecības aģentūras ģenerāldirektors Juris Spručs pirmdienas, 27. jūlija, vakarā bija ieradušies Bauskā.
Latvijas Republikas zemkopības ministrs Andris Rāviņš un Labības tirdzniecības aģentūras (LTA) ģenerāldirektors Juris Spručs pirmdienas, 27. jūlija, vakarā bija ieradušies Bauskā. Rajona Lauksaimniecības departamenta telpās viņi tikās ar mūsu rajona neapmierinātajiem zemniekiem, lai izrunātos par problēmām šī gada graudu ražas iepirkšanā.
«Bauskas Dzīves» 24. jūlija numurā bija publicēta Rundāles pagasta zemnieku iniciatīvas grupas sagatavotā vēstule ministru prezidentam Guntaram Krastam. Rundāliešus visvairāk satrauc tas, ka joprojām nav nosaukta minimālā graudu iepirkuma cena, un tieši šī prasība ieilgušās karstās sarunas gaitā tika uzturēta visstingrāk, jo daudzi zemnieki ir paņēmuši kredītus un graudu tirgus pašreizējā situācijā nesaskata iespēju laikus iegūt naudu, lai aizdevumus dzēstu. Vispirms neziņa ir tā, kas likusi ražas vākšanas dienās lauciniekiem atrauties no darba, lai rīkotu sapulces un vāktu parakstus.
LTA ģenerāldirektors ierēdnim cienīgā stilā paziņoja, ka šogad labības iepirkuma shēma veidojas pēc pasaules prakses, proti, graudus iepērk vienam mēnesim. Skaidrs ir viens, ka ražotāji turpmāk neiztiks bez graudu glabāšanas pirms pārdošanas. Cena veidosies līguma slēgšanas brīdī pirms noteikta daudzuma iepirkuma.
Juris Spručs paziņoja, ka konkursā par iepirkumu valsts rezervei pieteikti 100 tūkstoš tonnu kviešu, lai gan iepirks 30 tūkstošu, tas ir, triju mēnešu patēriņa normu un skaidroja: «Visur, cik man zināms, graudu pārdošana valstij ir visneizdevīgākā, jo cena ir 10 – 15 procentu zemāka par pašu mazāko tirgus cenu. No 100 tūkstošiem pieteikto tonnu notiks nežēlīga filtrēšana. Oficiāli presē publicēs paziņojumu par konkursa rezultātiem.» Spruča kungs turpināja: «Vajag vai nevajag rīkot konkursu? Varbūt varētu neizsludināt konkursu, bet tad graudu rezerve būtu jāiepērk novembrī vai decembrī, kad viss tirgus «nošūmējies». Turklāt pretī jābūt naudai. Tā kā no valsts budžeta papildus tika iedalīti 2,1 miljons latu, tad konkursu arī izziņoja. Ātrāk to nevarēja rīkot tādēļ, kamēr Saeima nebija nobalsojusi par papildu līdzekļu iedalījumu.»
Zemnieki interesējās, kur tiks iepirkta un glabāta valsts rezerve, jo dzirdēts, ka tā nokļūs dzirnavnieku noliktavās. J. Spručs atbildēja, ka baušķeniekiem graudus vajadzēs vest uz Eleju, no kurienes tos aiztransportēs uz Jēkabpili, kur atrodas lielas glabātavas.
Zemkopības ministram Andrim Rāviņam baušķenieki jautāja nepārprotami: kāpēc mūs dzen stresā, vai rudenī ziemājus sēt?
Viesis atbildēja: «Dabīgi, ka jāsēj.» Tūlīt atskanēja pretjautājums: «Par ko?» Ministrs raksturoja labības apriti Latvijā un stāstīja, kā veidojies šī gada graudu tirgus. Zemkopības ministrijai izdevies panākt, lai pārstrādes uzņēmumiem dzēš kredītu procentus no subsīdiju naudas. Diemžēl mūsu valstī nav stabilas institūcijas jeb starpnieka, kas nodarbojas ar graudu uzpirkšanu. Pašlaik aktīvas ir divas puses – labības ražotāji un pārstrādes uzņēmumi.
