Katru gadu augusta pirmajā svētdienā Skaistkalnē notiek gadatirgus jeb Kanepene. Senatnē tas bija lielākais tirgus Zemgalē, kas turpinājās nedēļu.
Katru gadu augusta pirmajā svētdienā Skaistkalnē notiek gadatirgus jeb Kanepene. Senatnē tas bija lielākais tirgus Zemgalē, kas turpinājās nedēļu.
Daudzi Kanepenes apmeklētāji dodas arī uz baznīcu. Dievnamā nekad nav tik daudz ļaužu kā augusta pirmajā svētdienā. Skaistkalnes katoļu draudzes prāvests Jānis Zviedrāns skaidro, ka patiesībā Kanepenei nav nekāda sakara ar baznīcas svētkiem: «Kopš neatminamiem laikiem šeit izveidojusies tradīcija – tirgus dienu apvienot ar iešanu baznīcā. Katoļi 2. augustā svin Eņģeļu Karalienes svētkus, bet gatavošanās tiem sākas jau piektdien. No rīta pulksten 9 būs Svētā Mise, kam sekos Svētā Sakramenta uzstādīšana un lūgšanas. Pulk- sten 11 atkal notiks Svētā Mise. Divas Mises tiks noturētas arī sestdien. Dievkalpojumu, kas sestdien sāksies pulksten 11, vadīs Liepājas diecēzes bīskaps Ārvaldis Brumanis. Svētdien tajā pašā laikā Misi vadīs Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs.»
Skaistkalnes katoļu baznīcā svētdien paredzētas divas kristības. Pa ceļam uz Aglonu dievnamā iegriezīsies svētceļnieki no Tukuma. Prāvests Zviedrāns domā, ka svētdienas dievkalpojumus varētu apmeklēt daudz cilvēku no Latvijas dažādām vietām. «Man bieži vaicāts par Baznīcas attieksmi pret Kanepeni,» stāsta mācītājs. «Gadatirgus nevienam netraucē. Lai tur pārdod jērus un kazlēnus! Tikmēr baznīcā notiek savas lietas. Ja laucinieks rīta agrumā aiziet uz tirgu iepirkties, bet vēlāk ierodas dievnamā, tas ir slavējami. Laicīgās un garīgās lietas vajag mācēt apvienot.»
Laupītājs Kaupēns izmanto izdevību
Pagasta muzeja vadītājs, novadpētnieks Pēteris Lukašēvics atgādina, ka Šēnbergas (Skaistkalnes) muižai gadatirgus tiesības piešķirtas 1713. gadā. Tika atļauts ik gadu rīkot septiņus tirgus, no tiem lielākais bija Kanepene. Nosaukums acīmredzot radies no vārda «kaņepes». Hercoga Jēkaba laikā Skaistkalnes apkaime bija plaši pazīstama kaņepju audzēšanas vieta. To pārstrādei tika uzcelta manufaktūra. Pēteris Lukašēvics, kurš nupat nosvinēja 85. jubileju, atceras Kanepenes norisi divdesmitajos un trīsdesmitajos gados: «Tirgus turpinājās no sestdienas līdz pirmdienai. Tolaik bija nerakstīts likums – visi saimnieki saviem puišiem un meitām Kanepenes svētdienā piešķīra brīvdienu. Tirgotāji Skaistkalnē ieradās sestdien. Šurp brauca baltkrievi ar pārdodamajiem zirgiem, piebaldzēni ar audumiem, čigāni. Sabiedrība bija ļoti raiba. Pie Mēmeles pārceltuves pulcējās trūcīgie lietuvieši. Tā radās teiciens «kā leišu nabags Kanepenes tirgū». No Liepājas katru gadu ieradās Baloža cirks ar dresētām lauvām un citiem zvēriem, uzstājās cīkstoņi.
Gadatirgū svētdiena bija kalpu jeb gājēju diena, bet pirmdiena – saimnieku diena. Tad pārdeva lopus, mājražojumus, produktus. Preces piedāvāja arī Skaistkalnes maiznieki, amatnieki un krodzinieki.
Divdesmitajos gados Kanepeni bija «iecienījuši» laupītāji Kaupēns, Piebalgs un Dzeguze. Viņi siroja pa tuvējiem mežiem, uzbrūkot tirgotājiem. Saglabājies daudz dokumentālu liecī- bu un nostāstu par laupīšanām Skaistkalnes apkārtnē. Jelgavas Apgabaltiesa 1928. gadā Ādolfam Kaupēnam piesprieda nāvessodu pakarot.»
