Kafiju dzeram, bet zinām par to ļoti maz. Tādēļ «Bauskas Dzīve» kopā ar «Merrild Kaffe A/S» (lielākā kafijas piegādātāja ne tikai Dānijā, bet arī Latvijā) jūsu brīvbrīžiem piedāvā publikāciju sēriju par kafiju.
Kafiju dzeram, bet zinām par to ļoti maz. Tādēļ «Bauskas Dzīve» kopā ar «Merrild Kaffe A/S» (lielākā kafijas piegādātāja ne tikai Dānijā, bet arī Latvijā) jūsu brīvbrīžiem piedāvā publikāciju sēriju par kafiju. Šie materiāli jālasa rūpīgi, jo tajos varēsit rast atbildes konkursiņu jautājumiem. Jā, tiks lasītājiem rīkoti konkursi par kafiju, un veiksminieki saņems balvā «Merrild» kafiju.
(Sākums avīzē 10. jūlijā.)
Kafijas šķirnes
Pasaulē ir vairāk nekā 60 kafijas šķirņu, bet tirdzniecības nolūkiem vissvarīgākās ir šķirnes «Arabica» un «Robusta». Arabica ir kafija ar labu garšu un smaržu, taču tajā ir mazāk kofeīna nekā Robusta šķirnē, tai nav tik izsmalcināta garša.
Dažādu veidu kafiju var atšķirt citu no citas pēc tās izcelšanās vietas (augstiene vai zemiene), garšas un smaržas.
Augstienē audzētām kafijas šķirnēm ir sevišķi patīkama smarža. Tās audzē plantācijās, kas atrodas 600 līdz 1800 metru virs jūras līmeņa. Zemienē audzētai kafijai ir cita garša, to audzē plantācijās, kas atrodas tuvāk jūras līmenim.
Jo augstāk tiek audzēta kafija, jo labāka tās kvalitāte. Taču tā ne vienmēr ir taisnība, jo arī plantācijās, kas atrodas zemāk, var audzēt ļoti labas kvalitātes kafiju.
Kafijas audzēšana
Kafijas pupiņu audzēšana, aprūpēšana un ievākšana ir ļoti darbietilpīgs process. Tas sākas ar pupiņu iestādīšanu. Kafijas sēklas dīgst tikai tādā gadījumā, ja tās ir iestādītas astoņu nedēļu laikā pēc ražas ievākšanas. Sēklas sēj viena vai divu centimetru dziļumā, īpaši veidotās sēklu dobēs.
Pēc piecām līdz astoņām nedēļām virs zemes parādās sīki augi. Tiklīdz manāmas pirmās lapiņas, reizēm pat vēl ātrāk, dēsti tiek pārstādīti īpašos follija stādu maisos, kurus sauc par poliapvalkiem, vai arī kūdras podos. Maisi vai stādi tad tiek izvietoti lielās dobēs, kas mēdz būt ēnas pusē, atstatums starp stādiem ir 20 līdz 25 centimetri.
Pēc sešiem mēnešiem jaunie stādi ir 30 līdz 50 centimetru gari. Tad tie tiek pārstādīti pēdējo reizi, nu jau kafijas plantācijā, ar atstatumu no viena līdz trīs metriem. Plantācijas jaunos augus visbiežāk aizsedz guamo koki, kas pasargā kafijas stādus pret spilgto saules gaismu.
Brīvi augoši kafijas stādi mežā var sasniegt līdz pat 10 vai 15 metru augstumu. Taču plantācijās stādi pastāvīgi tiek apgriezti, lai tie neaugtu lielāki par 1,5 – 3 metriem. Tas nodrošina labu ražu un atvieglina ievākšanu.
Jaunas kafijas koku šķirnes pirmos augus ražo trešajā vai ceturtajā gadā, vislabākā raža no tiem iegūstama nākamajos desmit gados. Vecākas šķirnes dod pirmo ražu pēc pieciem gadiem, bet pēc tam labu ražu var ievākt vēl 25 gadus.
Kafijas koka ziedi ir balti. Tie krāsas, smaržas un izskata ziņā atgādina jasmīna ziedus. Laika posms starp ziediem un ražas ievākšanu ir 8 līdz 9 mēneši, atkarībā no plantācijas augstuma, kā arī no laika apstākļiem. Labs koks ražo aptuveni vienu kilogramu negatavas kafijas katru gadu. Ar modernām audzēšanas metodēm ražotāji no viena hektāra var iegūt 3000 – 4000 kilogramu kafijas.
Ražas ievākšana
Aptuveni deviņus mēnešus pēc kafijas koku ziedēšanas ogas ir gatavas un tās var ievākt. Kafijas pupiņas vāc lielākoties ar rokām.
Ražas ievākšanas sezona ilgst četrus mēnešus, kafijai – «Arabica», bet mazliet ilgāk, ja tā ir «Robusta» kafija. Dažās valstīs nav specifisku ražas mēnešu, jo laika apstākļi un ģeogrāfija ir ļoti atšķirīgi. Piemēram, Kolumbijā kafijas ražu vāc visu gadu, un katrā reģionā ir aktīva un mazāk aktīva sezona.
Ir divi iemesli, kādēļ ražas ievākšanas sezona ilgst četrus mēnešus. Pirmkārt, pupiņas dažādajos kokos gatavojas atšķirīgi ātri. Otrkārt, kafijas koks ir neparasts tajā ziņā, ka uz viena zara var būt gan gatavas, gan negatavas pupiņas. Tas nozīmē, ka gatavās ogas jāvāc no zara ar rokām, tādējādi ir nepieciešams ražu vākt vairākas reizes. Vienā dienā pupiņu ievācējs savāc 50 – 100 kilogramu pupiņu.
