Brīvdienas pavadīju kopā ar kaislīgu autobraucēju un diviem policijas darbiniekiem Liepājā.
Brīvdienas pavadīju kopā ar kaislīgu autobraucēju un diviem policijas darbiniekiem Liepājā. Vēlā vakara stundā pilsētas centrā pie vasaras kafejnīcas piebrauca bariņš rokeru. Savu imidžu vīri vēlējās spodrināt ar demonstratīvu alus dzeršanu, «piešpricējot» tam ko stiprāku. Rokeri piesaistīja policijas uzmanību (patruļmašīnas nemitīgi braukāja gar kafejnīcu). Kaislīgais autobraucējs bija neizpratnē: «Kāpēc policija viņus visus neaiztur?» Iekšlietu darbinieki diskusijā neiesaistījās. Viss beidzās ar to, ka rokeri, lēni pukšķinot savus motociklus, aizbrauca.
Ne tik sen laikraksta «Bauskas Dzīve» redakcijas slejā lasīju viedokli par to, ka Bauskā neapzinīgi autovadītāji apdzen trafarētu policijas automašīnu, bet kārtības sargātāji nereaģē.
Abi gadījumi it kā nav savstarpēji saistīti. Bet tad ir jāatceras 3. marta pikets Rīgā, kur policisti, īsti neapdomājot un nepildot valdības norādījumus, pret piketētājiem pielietoja fizisku spēku. Kāda bija rezonanse?! Uzskatu, ka policijas galvenais uzdevums ir nodrošināt sabiedrisko kārtību ar iespējami mazāku ažiotāžu.
Liepājas gadījumā policija pareizi novērtēja apstākļus, ka nakts stundā mobilizēt papildspēkus, kuri profesionāli aizturētu 30 sadzērušos rokeru un vēl tikpat viņu draugu, neizdosies, tāpēc nolēma iejaukties tikai nepieciešamības gadījumā.
Bauskā policija devās uz notikuma vietu ar operatīvo grupu, kura varēja pierakstīt šo pārkāpēju automašīnas numurus, bet tas nevarētu būt pierādījums ne administratīvā pārkāpuma lietā, ne krimināllietā, jo jābūt fiksētam, kas automašīnu vadīja, jāsastāda protokols, jābūt arī citiem rekvizītiem.
Kur paliek uzticība policista liecībai?
No 4549 pirmajā pusgadā rajonā aizturētajiem satiksmes noteikumu pārkāpējiem trīsdesmit pieciem ierosinātas un Bauskas rajona Tiesai nosūtītas krimināllietas par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā atkārtoti gada laikā. Sešos mēnešos autovadītāji ir izraisījuši 125 autoavārijas, kurās cilvēki nav cietuši, bet 50 autoavāriju, kurās cietuši cilvēki un 10 personu gājušas bojā.
Katrs šāds gadījums ir iz skatāms un vērtējams individuāli. Nav saprotams, ja autovadītājam pirmajā reizē, kad to aiztur alkohola reibumā pie stūres, izstāsta, kādas būs sekas, bet viņš, izgājis no Policijas ēkas, atkal brauc reibumā. Rajonā pat ir tādi autovadītāji, kas spēj automašīnu vadīt alkohola reibumā divas reizes vienas nakts laikā. Piemēram, autovadītājs V. Strups dienā, kad viņam bija jāierodas tiesā, kārtē- jo reizi vadīja automašīnu alko- hola reibumā un izgulēja dzēru- mu. Tiesai nācās sēdi atlikt, bet V. Strups paguva vēlreiz piedzerties un braukt.
Kriminālseriāliem līdzīgi gadījumi notiek arī Bauskas rajonā. Piemēram, piedzērušos autovadītāju mēģina apturēt policija, viņš ātri apstādina automašīnu un pārlec uz aizmugurējo sēdekli, un aizmieg it kā ciešā miegā vai samainās vietām ar blakussēdētāju. Reiz, rūpīgi pārbaudot kādas lietas apstākļus, noskaidrojās, ka blakussēdētājs arī ir alkohola reibumā. Viņam bija jāstājas tiesas priekšā un jāsaņem sods drauga vietā.
Ārzemju viesiem, piedalo ties tiesas sēdēs, būtu pārsteigums dzirdēt, kā liecinieki tiesas sēdē nesarkstot melo, bet tiesa, visu izvērtējot, noraida policijas darbinieku liecības, par patiesām atzīstot, piemēram, autovadītāja N. Liepas draudzeņu liecības. Apgabala tiesa savā sēdē Bauskas rajona Tiesas spriedumu atcēla, atzīstot, ka N. Liepa ir gada laikā atkārtoti vadījis automašīnu alkohola reibumā.
Uzskatu, ka ir divas iespējas: pirmkārt, uzticēties policijas darbinieka teiktajam pilnībā; otrkārt – ja policijas darbinieka liecībām nevar ticēt, tad viņš no darba ir jāatbrīvo.
