Vecākiem ir ļoti svarīgi, lai pirmklasnieks skolā justos labi.
Vecākiem ir ļoti svarīgi, lai pirmklasnieks skolā justos labi. Tāpēc jau agrā bērnībā mammām un tētiem jāpalīdz attīstīt mazuļu iedzimtās spējas. Tās ir kopīgas visiem bērniem.
Katrs mazulis, ienākot šajā pasaulē, sev līdzi nes četras dāvanas – brīnīšanās spēju, godināšanas spēju, pateicības spēju un līdzjūtības spēju. Mūsu, pieaugušo, uzdevums ir tās pazīt un attīstīt, lai bērns būtu gatavs skolai.
Brīnīšanās spēja
Mazais bērns brīnās par visu, kas notiek apkārt. Brīnās par to, ko dara mamma un tētis, brīnās par lapu, brīnās par ūdeni peļķē. Mazajam bērnudārzā ir tik daudz lietu, par ko brīnīties. Pieaugušais, kurš izprot bērna būtību, ik pa brīdim pārdomās – ko atrast tādu, lai maniem bērniem būtu, par ko brīnīties. Tie var būt kastaņi, kas spēcina, un skaisti akmeņi – dabā ir daudz lietu, kas kopj brīnīšanās spēju. Un tā ir jāvingrina. Tas ir spēks, kas vēlāk skolā ļauj brīnīties par burtiem un skaņām, par grāmatām un par gudro skolotāju. Bērnam, kurš prot brīnīties, nekad šajā pasaulē nekļūs garlaicīgi.
Katra priekšā pateikta lieta attālina bērnu no šīs prasmes – brīnīties. Katrā mazulī ir tik daudz spēka, lai viņš atrastu zīmes sev apkārt, pabrīnītos un uzdotu jautājumu – kas tas ir par burtu? Un ja vecāki ir pacietīgi – tad drīz seko nākamais jautājums, līdz bērns pats jau ir sagatavojis sevi skolai. Un piedevām – nav aizmirsis brīnīties.
Godināšanas spēja
Pieaugušajiem uzmanīgi jāizturas pret bērnu brīnīšanās spēju un mājā jāienes brīnīšanās lietiņas, tas palīdz izkopt arī godināšanas spēju. Bērnos to var novērot bieži, piemēram, viņi viens otram saka: «To rūķi neaiztiec. Tas ir burvju rūķis, un viņš pašlaik strādā, viņš vēro.» Drīz bērni godina visu, par ko brīnījās. No brīnīšanās par sveces iedegšanu pusdienu reizē izaug ēdiena godināšana. Protams, arī audzinātājiem jākopj sevī šī spēja, jo bērni mācās atdarināt. Bērns, kas prot godināt, skolā pratīs ar cieņu izturēties pret skolotāju un skolas saimnieku, pret solu un galdu. Psiholoģijā to sauc par bērna saskarsmes spēju gatavību skolas dzīvei.
Spēja būt pateicīgam
Bērns ir pateicīgs ar visu sirdi. To var lasīt viņa acīs un darbos. Mazulis spēj pavisam ātri aizmirst māmiņas dusmas un būt pateicīgs par labo, ko viņam dāvā. Ja tētis spēj sajust un izrādīt pateicību par garšīgām vakariņām un mamma par pieliktu plauktiņu istabā, tad tieši tas nostiprinās bērnā spēju būt pateicīgam arī vēlāk.
Pateicības spēja ir patiesas mīlestības sastāvdaļa, un caur šo spēju bērns sāk apgūt mīlestības mākslu.
Spēja būt līdzjūtīgam
Tāpat kā pārējās, arī šī spēja bērnam ir dabas dota. Tikai šo var aizmirst ļoti ātri. Ja mēs paši nekopsim sevī līdzjūtību pret bērna sāpēm, kā arī cits pret citu –, arī mazais to aizmirsīs. Vienlaikus ar līdzjūtības spēju iznīcināšanu bērnā pieaugušais to iznīcina sevī. Bērni ir izjūtu būtnes. Viņiem nevajag vārdu, bērns jūt pieaugušā domu. Līdzjūtība palīdz koncentrēties, palīdz draudzībā un saskarsmē ar citiem.
Ja vecāki un skolotāji apzinās šos dabas likumus un kopj tos bērnos, tas ir pamats tam, lai vesels būtu gan pieaugušais, gan mazais. Veselam bērnam skolā ir labi. Veselam mazulim mācīties patīk un viņš ļoti mīl savu skolotāju.
Psiholoģiskās palīdzības centra telefons – 24052 (bērnunama «Annele» telpās).
