Vilnis Līdaka, Rundāles pils mēbeļu restaurators, no darba brīvajā laikā šuj… lelles. Viņš ir Rundāles pagasta leļļu teātra mākslinieciskais vadītājs.
Vilnis Līdaka, Rundāles pils mēbeļu restaurators, no darba brīvajā laikā šuj… lelles. Viņš ir Rundāles pagasta leļļu teātra mākslinieciskais vadītājs.
Leļļu teātris jau trešo sezonu mājvietu radis Pilsrundāles vidusskolas telpās. Leļļu teātris ir arī labs līdzeklis iztēles rosināšanai. Divdesmit pieci bērni, kuri mācās no trešās līdz sestajai klasei, Viļņa Līdakas un režisores Sarmītes Zaras vadībā uzveduši trīs lugas. Vilnis Līdaka ar leļļu teātri aizrāvās jau bērnībā. Savulaik arī ģimenē tikušas izrādītas teātra izrādes.
«Leļļu teātra galvenā ideja ir atspoguļot labo. Mēs iestudējam lugas, piemēram, «Bērzs un baravika», kurā labais uzvar ļauno,» sacīja Vilnis Līdaka. Viņš sevi dēvē – zēns «gados». «Esot kopā ar bērniem, pats jūtos jaunāks. Nepiekrītu, ka leļļu teātris ir nenopietna nodarbošanās. Uzskatu, ka tas ir veids, kā sevi parādīt.»
Vilnis Līdaka pašmācībā apguvis šo prasmi un ir uzšuvis aptuveni četrdesmit piecas lelles. Vispirms viņš izdomā, kāda lelle izskatīsies, tad top galva un pēc tam tērps. Katrai izrādei tiek gatavotas jaunas lelles. Bērni saprot, ka tās nav rotaļlietas, bet lugu varoņi, un izturas saudzīgi. «Man nav tuvākās lelles, jo par tādu kļūst katra, kas prasa daudz darba. Ar interesi veidoju raganu, jo tā jārada tāda, lai skatītājos izraisītu emocijas. Vislielāko gandarījumu man sagādā, ja skeptiski noskaņotiem cilvēkiem nākas atzīt, ka teātris ir bijis baudāms,» stāstīja Vilnis Līdaka. Leļļu teātris var pastāvēt ar pagasta un vecāku atbalstu.
Ieguvēji neapšaubāmi ir bērni. Viļņa Līdakas dēli, divdesmit divus gadus vecais Jānis un divdesmit gadu vecais Pēteris, arī savulaik spēlējuši leļļu teātrī. Vilnis Līdaka gan nedomā atteikties no leļļu teātra, jo tas ir viņa dzīves sastāvdaļa.
