Pirms dažām nedēļām Svitenes kultūras namā uzsākts remonts. To pabeigs novembra vidū, lai atjaunotajā zālē pagasta ļaudis varētu svinēt valsts neatkarības 80. gadadienu.
Pirms dažām nedēļām Svitenes kultūras namā uzsākts remonts. To pabeigs novembra vidū, lai atjaunotajā zālē pagasta ļaudis varētu svinēt valsts neatkarības 80. gadadienu.
Svitenes pagasta padome un paju sabiedrība «Svitene» izrādīja lielu vienprātību, nežēlojot naudu kultūras iestādes atjaunošanai. Padome piešķīra 1800 latu, bet paju sabiedrība remontstrādniekiem maksās algu. Kultūras nama vadītāja Valija Kruļikovska īpaši uzsvēra Svitenes pagasta padomes priekšsēdētājas Genovefas Lapsas un paju sabiedrības «Svitene» priekšsēdētāja Modra Villas personisko ieinteresētību.
Skatītāju zālē atjaunos sienu un griestu krāsojumu, noslīpēs parketu, sakārtos palīgtelpas. Remontu veic vietējie meistari. Pārkārtojumi netraucē amatierkopu mēģinājumu norisi. Pirmdien, 5. oktobrī, kopā sanāca nupat nodibinātās folkloras kopas dalībnieki. To vada Skaidrīte Kuķalka. Trešdien, 7. oktobrī, notika mēģinājums jauniešu deju kopai un pirmsskolas bērnu deju kopai (vadītāja Santa Zemīte). Šoruden Svitenē izveidots arī bērnu amatierteātris, ko vada skolotāja Ilga Vaičūne. Vēl kultūras namā darbojas bērnu un jauniešu popgrupa (vadītāja Dita Vaičūne). Amatierpulciņu vadītājiem algu maksā pagasta padome. Nokļūšanai mājās pēc mēģinājumiem viņi var izmantot padomes automašīnu.
Kultūras nama vadītāja vēl nav uzrakstījusi 18. novembra svētku scenāriju, taču galvenie virzieni jau zināmi: «Es vēlos sarīkot svinīgu vakaru visiem pagasta iedzīvotājiem. Valsts neatkarības gadskārta nav parasti svētki, bet īpašs notikums. Kultūras namā paredzēta tikšanās ar pagasta represētajiem iedzīvotājiem un sabiedrībā populāriem cilvēkiem. Zāles noformējumā būs izmantots katram latvietim pazīstams simbols – Austras koks. Tajā sudraba pavedienu iesies svitenieši, kuru darbs sabiedrībā atzinīgi novērtēts. Svētku koncertā piedalīsies visas kultūras nama amatierkopas.»
Valijas Kruļikovskas noskaņojums pēc atgriešanās savā pagastā ir optimistisks. Jūtams, ka lauku cilvēki vairs nav tik nomākti un noslēgušies sevī. Viņi grib darboties un piedalīties sabiedrības dzīvē.
