Bauskas rajona lielākie cukurbiešu audzētāji – klientu kooperatīvā sabiedrība «Uzvaralauks», paju sabiedrība «Līdums», SIA «Lielmežotne» – šīgada ražu novākuši.
Bauskas rajona lielākie cukurbiešu audzētāji – klientu kooperatīvā sabiedrība «Uzvaralauks», paju sabiedrība «Līdums», SIA «Lielmežotne» – šīgada ražu novākuši.
Taču vēl daudz sakņu glabājas uz lauka ne tikai statūtsabiedrībām, arī zemniekiem, kuriem pēc grafika bietes jāpiegādā novembrī un pat decembra sākumā. Ir tādas saimniecības, kurās cukurbiešu vākšana vēl nav sākta. Tādēļ šajā sezonā kā nevienu citu iepriekšējo gadu aktuāla ir novākto sakņu pareiza uzglabāšana.
Rekomendācijas sniedz Jelgavas cukurfabrikas speciālisti Aivars Kamols un Ingrīda Grantiņa. Cukurbietēm vislielākie masas un arī cukura zudumi rodas, nepiesegtas saknes glabājot uz lauka pirmās trīs dienas. Šajā laikā masas zudumi sasniedz 1–5 procenti, bet cukura – 0,08–0,10 procenti diennaktī. Zudumu samazināšanai lietderīgi kaudzes piesegt ar plēvi vai citu segmateriālu, atstājot spraugu vēdināšanai. Ilgstošākai uzglabāšanai kaudzes jāpiesedz ar salmiem, kūdru vai citu segmateriālu. Pazeminoties temperatūrai, pieseguma slāni palielina. Sākumā nedrīkst nosegt visu kaudzi, lai tā varētu labi vēdināties. Kaudzes platums var būt no 2 līdz 6 metriem, augstums 1–2 metri. Sabērumam jābūt vienmērīgi izlīdzinātam un temperatūrai robežās no 0 līdz +4 grādiem. Uzglabāšanas laikā nedrīkst pieļaut sakņu atkārtotu sasalšanu un atkušanu.
Atbilstoši cukurbiešu kvalitātei (piemaisījumi, sakņu traumas) uzglabāšanas laikā var zust 300–750 g sakņu masas diennaktī uz vienu tonnu ieziemoto sakņu un 0,06 procenti cukura. Jo netīrākas bietes ieziemotas, jo lielāki būs zudumi.
Uzglabāšanas vietai jābūt labi pieejamai arī lietainā laikā, ar stingru pamatu un pietiekami plašai, lai transportierīces varētu ērti piebraukt un apgriezties.
