«Hello, šeit Emi! Šo vēstuli jums, «Bauskas Dzīves» tīņu lapas lasītāji, no Ņujorkas raksta Emi Vindžju!
«Hello, šeit Emi!
Šo vēstuli jums, «Bauskas Dzīves» tīņu lapas lasītāji, no Ņujorkas raksta Emi Vindžju! No 1994. līdz 1996. gadam Amerikas Miera korpusa uzdevumā strādāju un dzīvoju jūsu pilsētiņā, mācot angļu valodu 1. vidusskolas audzēkņiem. Joprojām ar mīlestību atceros Latvijā pavadīto laiku. Varbūt jums noderēs daži padomi, ko esmu sagatavojusi, izmantojot kāda Ņujorkas hospitāļa bērnu un jauniešu izglītošanas centra materiālus.»
Pusaudži agri uzsāk arī seksuālas attiecības. Diemžēl viņi bieži vien nedomā, cik lielu atbildību uzņemas. Tā ir ne tikai iespēja inficēties ar kādu no seksuāli transmisīvajām slimībām. Amerikā, piemēram, katru gadu viena no katrām desmit jaunietēm 15 līdz 19 gadu vecumā kļūst grūta. Turklāt, turpinot iepriekšējo dzīvesveidu, gadu pēc bērna piedzimšanas meitene atkal paliek stāvoklī, ja nelieto vai nezina, kā lietot kontraceptīvos līdzekļus, kaut tie ir plaši pieejami.
Pusaudža vecumā kļūt par vecākiem ir ļoti nopietns pārbaudījums. Vissmagāk tas skar meitenes (mātes) organismu un prātu. Nav joka lieta tik agri – pāris gadu pēc mēnešreižu sākšanās – palikt stāvoklī, iznēsāt un dzemdēt bērnu. Vēl lielāki dzīves pārbaudījumi gaida pēc dzemdībām. Mazuļa kopšana prasīs visu jūsu laiku un to vairs nevarēs apvienot ar mācībām skolā. Jāapzinās, ka jaundzimušais nav rotaļlieta, tas ne tikai jāmīl, bet arī jābaro, jāmazgā, jāsargā no saslimšanas, jāapģērbj, jāaudzina. Zīdaiņi mēdz ne tikai jauki smaidīt, bet arī bieži, ilgi, skaļi un neremdināmi raudāt. Nepieredzējušiem vecākiem, kuri paši ir bērni, nav viegli ar to tikt galā. Un, ja nu puisis meiteni šādā situācijā atstāj vienu?
Vajadzētu padomāt, pirms nomēģināt «saldo aizliegto augli»! Mīļās meitenes, pārrunājiet to ar saviem puišiem un tad – mēģiniet kopā atbildēt uz dažiem vienkāršiem jautājumiem.
Vai, stājoties dzimumsakaros, esat gatavi tam, ka varat kļūt vecāki?
Vai apzināties, ka tas pilnībā mainīs jūsu dzīvi?
Vai saprotat, ka pēc bērna piedzimšanas vairs nevarēsit mācīties dienas skolā, līdz ar to aizkavēsies tālākās izglītošanās un karjeras iespējas?
Vai varat samierināties ar to, ka jums vairs nebūs laika un spēka randiņiem kopā ar citiem vienaudžiem?
Vai jums ir cilvēki, kuri varētu jūs šajā situācijā atbalstīt? Vai tie ir jūsu vecāki? Vai jums ar bērnu būs kur dzīvot?
Vai spējat kaut aptuveni sarēķināt, cik maksā viena pamperautiņu paka, cik to vajag nedēļā? Bērnam nepieciešama arī gultiņa un daudz citu lietu. Tāpat kā mazulim, arī jums gribēsies ēst, vajadzēs ģērbties.
Vai esat gatavi meklēt un zināt, kur varēsit atrast darbu, lai uzturētu sevi un bērnu?
Ceru, ka jums būs par ko padomāt. Atrakstiet redakcijai, izsakot savu viedokli.
