Zemgales reģiona rūpniecības un pārtikas preču izstāde gadatirgus notika 16. un 17. oktobrī.
Zemgales reģiona rūpniecības un pārtikas preču izstāde gadatirgus notika 16. un 17. oktobrī. Tajā piedalījās 90 firmu un individuālo uzņēmēju. Iepriekšējā gadatirgū 1997. gadā bija pārstāvētas 85 firmas.
No Bauskas rajona gadatirgū piedalījās tikai viens(!) uzņēmējs – firmas «Fotosalons «Uzvara»» īpašnieks Gurijs Bulle. Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» viņš neslēpa sašutumu par nepiedodami paviršo notikuma reklamēšanu. Bulles kungs informāciju par gadatirgu guvis, pirms mēneša izlasot materiālu mūsu laikrakstā. Gurija Bulles daži paziņas – Bauskas rajona uzņēmēji – par Zemgales reģiona gadatirgus rīkošanu vispār nebija dzirdējuši un izteica nožēlu, ka faktu uzzinājuši tikai iepriekšējā vakarā.
Gadatirgu organizēja Jelgavas Domes Informācijas un ārējo sakaru nodaļa kopā ar Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociāciju. Uzklausot pretenzijas par informācijas trūkumu, Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs «Bauskas Dzīvei» skaidroja: «Bieži vien izstādes un gadatirgus rīko neprofesionāļi, nevis izstāžu kompānijas. Uzaicināt kompāniju nozīmē sadārdzināt izmaksas. Lokālajām izstādēm nevar izvirzīt tādus pašus kritērijus kā lielajām.» Vēl Henriks Danusēvičs piebilda, ka izstāžu rīkošana neietilpst Tirgotāju asociācijas kompetencē. Ar šo lietu jānodarbojas Tirdzniecības kamerai. Savukārt Asociācijas galvenie uzdevumi ir likumdošanas pilnveidošana, informācija par tirdzniecību, pieredzes apkopošana.
Preses konferencē piedalījās četri žurnālisti un divi uzņēmēji (pārējie bija gadatirgus rīkotāji ). Domu apmaiņa galvenokārt notika par kļūmēm reģiona gadatirgus organizēšanā. Zemkopības ministrs Andris Rāviņš mēģināja apgalvot, ka uzņēmējus grūti «izkustināt», lai viņi aktīvāk meklētu produkcijas realizācijas iespējas. Šo domu kategoriski noraidīja Gurijs Bulle, sacīdams: «Uzņēmējus jau sen nevajag rosināt, viņi paši darbojas. Taču jābūt skaidrai koncepcijai, kas ir izstāde, kas – gadatirgus. Nedrīkst jaukt abas lietas tāpat kā nevar ēst siļķi ar putukrējumu. Es neticu, ka šajā izstādē gadatirgū uzņēmēji būs noslēguši kaut vienu darījumu. Te pulcējas cilvēki, lai bez maksas uzkostu un iedzertu. Kāds labums no tā uzņēmējdarbībai?». Kā pozitīvu piemēru Bauskas uzņēmējs minēja nesen Valmierā notikušo rūpniecības un pārtikas preču gadatirgu, kura mērķis bija biznesa darījumu veicināšana, nevis produkcijas aplūkošana un degustēšana.
Dalības maksa Zemgales reģiona gadatirgū bija 30 latu, taču vairāki uzņēmēji uzsvēra, ka būtu ar mieru maksāt vairāk, ja gadatirgus patiešām sniegtu jaunas iespējas darījumu noslēgšanā.
Rīkotāji centās atvairīt pārmetumus un reklāmas kampaņu atzina par pietiekami labu. Oficiālā informācija tikusi nosūtīta visām Zemgales novada rajonu padomēm un firmām, kuras piedalījās iepriekšējā gadatirgū. «Es nezinu, kāpēc Bauskas rajona Padome informāciju neizplatīja tālāk,» neizpratni pauda Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Imants Kanaška. «Redzot, cik operatīvi un precīzi strādā mūsu pilsētas Domes Informācijas centrs, nešaubījāmies, ka tāpat notiek arī Bauskā.»
Zemgales reģiona izstādē gadatirgū lielākoties varēja aplūkot jelgavnieku ražojumus. Bija ieradušās vairākas firmas no Kurzemes un Rīgas, kā arī «Rūjienas piensaimnieks».
