Bauskas 1. vidusskolā jau trešo gadu fakultatīvi māca reliģijas vēsturi. Vispirms vecākiem jāuzraksta skolas vadībai adresēts iesniegums, kurā apliecināta skolēna vēlme apgūt šo priekšmetu.
Bauskas 1. vidusskolā jau trešo gadu fakultatīvi māca reliģijas vēsturi. Vispirms vecākiem jāuzraksta skolas vadībai adresēts iesniegums, kurā apliecināta skolēna vēlme apgūt šo priekšmetu. Šogad no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta oficiāli tiek apmaksātas piecas mācību stundas nedēļā.
Par reliģijas vēstures pasniedzējām strādā skolotāja Gunta Dzene, Tekla Zone, Irina Bahilova un Aiga Ludviga. Jaunā pedagoģe Aiga priekšmetu māca pirmo gadu. Visas skolotājas ir ieguvušas kvalifikācijas sertifikātu. Gunta Dzene stāstīja, ka zināšanas viņa katru gadu papildina Katehētu institūta rīkotajos kursos. Tie notiek visos Latvijas novados un turpinās vienu nedēļu. Šovasar kursos bija organizēta arī speciāla grupa jauniešiem.
Pirms trijiem gadiem reliģijas vēsturi 1. vidusskolā sāka mācīties 70 skolēnu. Pašlaik viņu skaits kļuvis mazāks lielās slodzes dēļ. Ja pamatskolas vecāko klašu jauniešiem dienā ir septiņas vai astoņas obligātās mācību stundas, tad nebūtu pareizi papildus mācīt kādu fakultatīvo priekšmetu, uzskata Gunta Dzene. Lai gan reliģijas vēstures nodarbības apmeklē mazāk bērnu un jauniešu, pēdējos gados jūtami pastiprinājusies viņu interese par ticības jautājumiem. To atzīst arī skolas direktore Anta Rudzīte. Kad pirms diviem gadiem tika atklāta un iesvētīta skolas kapela, daudzi bija noskaņoti visai skeptiski. Tagad arī kritizētāji svētrītu tradīciju atzīst par nepieciešamu. Svētrīts kapelā ik pirmdienu sākas pulksten 7.40, un tam nepiemīt konfesionāls raksturs. Reliģijas vēstures skolotājas – svētrītu vadītājas – aplūko garīgās dzīves aktuālus jautājumus. Katra mēneša pirmajā pirmdienā skolā ierodas Bauskas katoļu dekāns Pēteris Skredeļs.
Kapela tiek izmantota arī lūgšanām vienatnē vai domubiedru grupā. Direktore ievērojusi, ka lūgšanu brīži nepieciešami gan skolēniem, gan pedagogiem un apkalpojošajam personālam. Savukārt Gunta Dzene atcerējās dažas dramatiskas situācijas. Bērniem bija nepieciešams atbalsts un garīgs mierinājums, un to viņi guva, kopā ar skolotāju kapelā skaitot Tēvreizi.
Par skolas garīgās dzīves rosinātāju kolēģi nosauc teoloģi Valiju Reinicāni. Kādreiz viņa strādāja 1. vidusskolā, bet pašlaik darbojas kā konsultante. Viņa informē par visiem notikumiem baznīcas dzīvē, aicina piedalīties kursos. Valija Reinicāne strādā Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupā, iesaistoties reliģijas visdažādāko jautājumu risināšanā. Pagājušajā mācību gadā skolotāja Reinicāne vadīja reliģijas mācības atklātās stundas 7. klasē. Gunta Dzene tās nosauca par paraugstundām. Pedagogu viedokļi par ticības mācības un reliģijas vēstures mācīšanu skolās atšķiras no Izglītības un zinātnes ministrijas koncepcijas. Piemēram, skolotāja Dzene domā, ka bērniem vajadzētu mācīties ētiku un paralēli kādas noteiktas konfesijas ticības mācību. Tagadējā sistēma, kad reliģijas pamatus skolēni apgūst bez saistības ar konkrētām konfesijām, pedagogiem nešķiet vispiemērotākā.
