Apmēram gadu baušķeniecei Veltas kundzei nācies lūgties, pārliecināt, vākt dokumentus, lai panāktu, ka pie viņas tiek pierakstīti pērn mirušās meitas Valdas nepilngadīgie bērni.
Apmēram gadu baušķeniecei Veltas kundzei nācies lūgties, pārliecināt, vākt dokumentus, lai panāktu, ka pie viņas tiek pierakstīti pērn mirušās meitas Valdas nepilngadīgie bērni.
Problēmas pamats – gadsimta pirmajā ceturksnī celtais daudzdzīvokļu nams, kurā K. ģimene dzīvojusi no 1958. gada, tagad nonācis privātīpašnieces ziņā.
Sāpju kauss
Veltas kundzes ģimene pirms vairākiem gadiem zaudēja dēlu, pēc laiciņa pēkšņi nāve paņēma vīru, pagājušā gada oktobrī pēc mokošas slimības nomira meita Valda.
Šis nav kārtējais stāsts par nelabvēlīgu ģimeni. Valda bija apbrīnojama sieviete. Ieguvusi mūzikas skolotājas profesiju, viņa strādāja un dzīvoja Vidzemē. Piedzima trīs meitas (vecākajai jau ir sava ģimene). Valda strādāja, neklātienē ieguva Daugavpils augstskolas diplomu, Mūzikas akadēmijā apguva ērģeļspēli. Neveicās vienīgi ģimenes dzīvē… Varbūt tāpēc, izjutusi aicinājumu, Valda iekļāvās kalpošanā kristietībai. Negaidot uzliesmoja ļauna slimība, kas nebija uzveicama.
Atbildību uzņemas vecmāmiņa
Negribēdama pieļaut, ka nepilngadīgās mazmeitas ievieto bērnunamā, Valdas mamma viņas ņēma savā aizbildniecībā. Abas meitenes pārcēlās uz Bausku, kopš 1997. gada rudens viņas mācās vienā no pilsētas skolām.
Lai nokārtotu aizbildnības lietas, meitenes bija nepieciešams Bauskā pierakstīt. Iepriekš piedāvājusi citus variantus, 1997. gada 5. decembrī namīpašniece beidzot piekrita pierakstīt abas meitenes viņu faktiskajā dzīvesvietā – pie vecmāmiņas. Bet – tikai uz sešiem mēnešiem. 1997. gada 15. decembrī Bauskas Domes Bāriņtiesa iecēla Veltas kundzi par aizbildni mazmeitām.
Ārpus likuma
Seši mēneši pagāja. Namīpašniece nepiekrita pierakstu pagarināt. No 1998. gada 5. jūni- ja meitenes Bauskā dzīvo bez pieraksta. Bet tas ir nozīmīgs pabalstu saņemšanai. Ministru kabineta 1995. gada 19. decembrī izdotajos noteikumos par valsts sociālajiem pabalstiem aizbildnim, sacīts (4. punkts), ka «pabalstu piešķir un aprēķina pašvaldības sociālās palīdzības dienests pēc aizbildnībā esošā bērna dzīvesvietas». Zinot minētās ģimenes situāciju un to, ka meitenes joprojām dzīvo kopā ar vecmāmiņu, pilsētas Dome pabalsta izmaksu nepārtrauca. Šoruden, uzsākot skolas gadu, abām meitenēm tika piešķirtas brīvpusdienas. Ja šo lietu pētītu skrupulozi, arī šī palīdzība sniegta nelikumīgi.
Namīpašnieka tiesības
Bauskas pilsētas Domē noskaidroju, ka mājā ir astoņi dzīvokļi, pašlaik iemītnieki ir pierakstīti trijos. Pilnvaru mājas apsaimniekošanai 1993. gada jūnijā baušķeniecei Ingrīdas kundzei izsniegusi toreizējā mājas īpašniece, kura mirusi 1997. gadā. Par pilntiesīgu nama īpašnieci Ingrīda atzīta ar tiesas lēmumu, kas pieņemts 1998. gada 17. jūnijā. Pilsētas Domes vispārējās daļas vadītāja Aina Medne atzina, ka pašvaldība nevar piespiest namīpašnieci kādu pierakstīt savā mājā. Bāriņtiesas priekšsēdētāja Velta Ločmele sacīja, ka tas neesot arī viņas spēkos. V. Ločmele varot Veltas kundzei vienīgi palīdzēt uzrakstīt iesniegumu tiesai, bet Bāriņtiesai nav naudas, lai tiesātos.
«Neuzskatiet mani par cietsirdi…»
Namīpašniece Ingrīdas kundze asarām acīs lūdza neuzskatīt viņu par cietsirdīgu. Vajagot mēģināt saprast situācijas nopietnību. Kurš gādās par viņas bērnu nodrošinājumu nākotnē? Veltas kundzes dzīvoklis atrodas vecā divstāvu ēkā, kurā vienīgās ērtības ir ūdensvads un kanalizācija. Mājas uzturēšana sagādājot tikai rūpes, Ingrīda vēlētos to pārdot. Ēkā nepieciešams kapitālais remonts. Abu meiteņu pierakstīšana nozīmētu jaunu iemītnieku iemitināšanu. Likums gan nosaka, ka septiņus gadus pēc namīpašuma atgūšanas īpašnieks nedrīkst izlikt īrniekus, kuri mājā dzīvojuši atgūšanas brīdī. Ingrīda to zina, tomēr būtu daudz apmierinātāka, ja īrniekiem izdotos atrast citu dzīvesvietu.
Diemžēl Veltas kundzei ar mazmeitām nav kurp iet. Par to vecmāmiņa nespēj pārstāt raizēties. Viņa sacīja: «Naktī pamostos, veros tumsā un domāju, kas notiks ar mazmeitām, ja kādu dienu arī manis vairs nebūs…»
Pagājušajā nedēļā «Bauskas Dzīve» uzzināja – namīpašniece beidzot piekritusi abas bārenes pierakstīt vecmāmiņas dzīvoklī – līdz 2001. gada oktobrim.
