Par šaha dzimteni tiek uzskatīta Indija, kur jau pirms 5. gadsimta spēlēja šaham līdzīgu spēli – čaturangu (četri spēlētāji).
Par šaha dzimteni tiek uzskatīta Indija, kur jau pirms 5. gadsimta spēlēja šaham līdzīgu spēli – čaturangu (četri spēlētāji). Arī iecavnieka Alvila Štībeļa vaļasprieks ir šīs tik senās spēles jaunākā paveida – šaha – spēlēšana.
Interesi par šahu rosina fizkultūra
Gluži nejauši sākusies Alvila aizraušanās. Fizkultūras stundā (6. klasē) skolotājs visiem audzēkņiem licis spēlēt šahu, jo kāds no klases bijis jāizvirza rajona sacensībām Bauskā. Sākumā jaunais puisis šaha spēles mākā saskatī- jis izdevīgus apstākļus – tā bijusi iespēja attaisnota iemesla dēļ kavēt mācību stundas. Vēlāk ar Bauskas šaha un dambretes kluba trenera Māra Berga iniciatīvu aizraušanās kļuvusi par nopietnu vaļasprieku, kas Alvilu saista jau apmēram 20 gadu. Iegūta 1. sporta klase šahā, spēlēts ne mazums sacensībās rajona mērogā, arī valsts mērogā. Dienesta laikā Alvils ir piedalījies arī Maskavas kara apgabala čempionātā.
Aktīvāks periods, kad var biežāk piedalīties sacensībās, ir rudens mēnešos un ziemā. Alvila ikdiena gada siltākajos mēnešos ir saistīta ar dārzeņkopību, kas sniedz ģimenei materiālo nodrošinājumu un kas prasa daudz brīvā laika.
Pretinieki ir labākie draugi
Sportists nelabprāt stāsta par saviem panākumiem, kaut arī viņš ir iekļauts rajona izlasē un rīkotajos čempionātos bieži plūc uzvaras laurus. «Veicies ir visādi – bijuši zaudējumi, uzvaras, taču tiekšanās pēc kausiem un slavas nekad nav bijis mans pašmērķis. Šaha spēli uztveru kā interesantu un saturīgu brīvā laika pavadīšanas veidu,» tā Alvils. «Par nopietnākajiem pretiniekiem uzskatu savus domubiedrus Maigoni Avotiņu un Gunti Gerhardu. Šaha spēles meistarībā esam vienā pakāpē, nereti arī kopā atpūšamies.»
Šahu spēlē arī vēstulēs
Alvils piedalās arī valsts korespondencšaha čempionātos un to ietvaros spēlē Bauskas rajona komandā. Šie mači ilgst vairāk nekā divus(!) gadus, jo vēstuļu formā gājienu pa gājienam jāizspēlē ap 12 partiju. Sacensībās, kur spēle notiek «aci pret aci», ir mazāk iespēju katru gājienu sīki apsvērt. Tas, Alvilaprāt, ir pat aizraujošāk, jo prasa tūlītēju rīcību. «Korespondencšahā nereti gadās kāda «āķīgāka» pozīcija, pie kuras jāpalauza galva ilgāk. Nevar jau teikt, bet gadās, kad par kādu gājienu konsultējos ar Maigoni vai Gunti, kuri nekad neliedz padomu, kā ātrāk pretiniekam «ielikt matu».» Jautāts par to, vai, šādi spēlējot, neiztērējas pārāk daudz naudas, Alvils oponē: «Līdz šim korespondencšaha sacensībām pasta izdevumi bija lētāki, tagad atlaižu vairs nebūšot. Taču tas, manuprāt, neatturēs īstenus šaha spēles entuziastus.»
Arī zolīte un basketbols
Tuvākajā laikā Alvils ir iecerējis iesaistīties arī Iecavas zolītes klubā, ziemas vakaros plānojis paretam uzspēlēt basketbolu. Jau skolas laikā līdztekus šaham Alvils aizrāvās arī ar «kustīgajām» sporta spēlēm – vieglatlētiku, basketbolu. «Fiziskajam un garīgajam tonusam jābūt līdzsvarā!» atzīst šahists.
