Pirms valsts svētkiem mūsu rajona dažās lauku skolās un Bauskas 1. vidusskolā notika projektu nedēļa.
Pirms valsts svētkiem mūsu rajona dažās lauku skolās un Bauskas 1. vidusskolā notika projektu nedēļa.
Tās norise mums, «Bauskas Dzīves» redakcijā strādājošajiem, šķita visai mulsinoša. No agra rīta līdz vēlam vakaram, ieradušies bez iepriekšējas pieteikšanās, redakcijā drūzmējās Bauskas 1. vidusskolas dažādu klašu skolēni. Vieni gribēja uzzināt, cik gara un plata ir Rīgas iela, kur atrodas pilsētas visvecākais nams, otriem vajadzēja vēsturisko objektu un notikumu sīkus aprakstus. Uzdoto jautājumu bija tik daudz, ka tos grūti uzskaitīt. Mēs, cik nu varēdami, centāmies bērnus informēt par iestādēm, kurās viņi varētu savākt materiālus saviem projektiem, jo «Bauskas Dzīvei» informācijas centra statuss vēl nav piešķirts.
Skolēniem nevar pārmest slinkumu. Daļa redakcijas apmeklētāju devās norādītajā virzienā un pēc brīža atgriezās. Dažām skolēnu grupiņām, kam bija uzdots veikt aprakstus par vēstures atsevišķām tēmām, Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā tika atbildēts, lai dodoties uz redakciju – tur gan zināšot. Tikpat neveiksmīgi izrādījās arī valsts galvenās kultūras pieminekļu aizsardzības inspektores meklējumi. Viņa interesentus pieņemot tikai vienu dienu nedēļā. Kur inspektori atrast pārējā laikā, nevienam nebija skaidrs. Galu galā projektu autoriem nebija citas izvēles, kā doties uz redakciju, rajona Centrālo un Bērnu bibliotēku.
Dažādu iestāžu darbinieki
projektu nedēļā faktiski veica pedagogu funkcijas, paskaidrojot skolēniem, kas ir projekts, kā jāstrādā ar literatūru, jāsistematizē materiāli un jāveido apraksti. Neviļus rodas jautājums – vai projektu nedēļā daļai Bauskas 1. vidusskolas skolotāju bija brīvdienas? Ja pamatskolēnam pedagogs var iesniegt tikai un vienīgi projekta temata nosaukumu, tad rodas šaubas gan par viņa attieksmi pret darbu, gan par kvalifikāciju. Acīmredzot par lieku apgrūtinājumu tika uzskatīta ieteicamo literatūras sarakstu sastādīšana un izsniegšana skolēniem, kā arī to iestāžu uzskaite, kurās bērni varētu gūt nepieciešamo informāciju. Radās iespaids, ka skolēniem nav izskaidrots ne projekta mērķis, ne uzdevumi, jo izraudzītos tematus pedagogi nemaz nebija pētījuši.
Rosināt skolēnus radošam patstāvīgam darbam nebūt nenozīmē likt viņiem neziņā skraidelēt no vienas iestādes uz citu, krājot informācijas drumslas. Jebkura projekta pamatā ir noteikta sistēma un metodika. Taču, ja pieeja darbam kļūst formāla, tad projektu nedēļai zūd jēga.
