Par tādiem kā Jānis Bethers mēdz sacīt – vispusīgs cilvēks. Pašlaik viņš aizrāvies ar izšūšanu.
Par tādiem kā Jānis Bethers mēdz sacīt – vispusīgs cilvēks. Pašlaik viņš aizrāvies ar izšūšanu.
«To gan nerakstiet, ka es ar tādām lietām nodarbojos,» par glīti apdarinātajiem spilveniem izteicās Bethera kungs. Viņa mājās, Vecsaules pagasta «Sēļos», griesti, sienas, galdi, šķīvji ir saimnieka prasmīgo roku darbs.
Būtu pašam sava virpa, Jānis Bethers vēl joprojām uz plauktiem vienu aiz otra liktu šķīvjus. «Vislabprātāk strādāju ar balto kļavu. Tā ir balta, tīra,» sacīja Jānis Bethers. Grozi un dekoratīvie puķpodi tapuši no klūgām un sloksnītēm. «Esmu staigājis pa mežu un nesis mājās dažādas koku saknes. Ja nolako, tās izskatās skaistas,» bilda Bethera kungs. Desmit precētu pāru līdz kāzām pielocīto pūru, iespējams, vēl joprojām glabā Jāņa Bethera veidotajās ozolkoka pūralādēs. Tās ne ar ko neatšķiras no tām, kuras stāv godavietā vairāk nekā pusgadsimtu vecajām līgavām un līgavaiņiem.
Uz kādreiz tik populāro Sieviešu dienu tapa savdabīgi no koka veidoti suvenīri skaistā dzimuma pārstāvēm.
Piecus gadus, no 1992. līdz 1997. gadam, Jānis Bethers vadījis Jaunsaules drāmas ansambli. «Visu jaunību esmu spēlējis teātri, vecumā kļuvu par režisoru,» teica Bethera kungs.
«Protu no visa kā pa druskai. Esmu strādājis kantorī par rēķinvedi, kolhozā par galdnieku, bijis kluba vadītājs, Jaunsaules pamatskolā pārraudzījis saimniecību,» sacīja J. Bethers.
Jānim Betheram 1. decembrī būs septiņdesmit seši gadi. Viņš mazliet sapņaini bilda: «Ja dzīvi vēlreiz varētu sākt no gala, es kļūtu par arheologu…»
